Cēlas mīlestības simbols. Viduslaikos vienradzim piešķīra daudz romantiskāku atveidu - tolaik uzskatīja, ka tas ir sudraboti baltā krāsā, ar garām kājām, krēpēm līdz muguras vidum un garu, spalvainu asti. Vienradzim pieres vidū aug spirālveida rags, tas dzīvo savvaļā un dēļ tā skaistuma vienradzis ir mīlestības simbols. 
Rags vērtīgāks par zeltu. Vēl uzskatīja, ka vienradža ragam piemīt maģisks spēks. Cilvēki domāja, ka tas spējattīrīt ūdeni un pasargāt nojebkādas indes. Savukārt vienradzā raga pulvera eliksīrs, viņuprāt, spēj izdziedēt drudzi, epilepsiju, mēri, trakumsērgu, kā arī citas smagas un nāvējošas slimības. Visu ragu varējuši atļauties nopirkt tikai dižciltīgie un īpaši turīgie ļaudis tā augstās cenas dēļ. Vienradža rags maksājis vairāk nekā tā svars, pārvērsts zeltā. 
Narvaļa un govju ragi. Tā kā vienradzis ir pieminēts pat bībelē, viduslaikos cilvēki nemaz nešaubījās par tā eksistenci. Kā pierādījums, ka vienradži pastāv, bija to ragi. Tomēr pamazām radās baumas, ka daudzi no tiem varētu būt viltoti. Viduslaiku zintnieki izstrādāja paņēmienus, kā viltotu ragu atšķirt no īsta. Piemēram, ja vienradža rags tika iemests ūdenī, tam vajadzēja sākt burbuļot, it kā vārītos. Savukārt, ja ar ragu apvilka apli apkārt zirneklim, tad tam bija jāpaliek apļa iekšienē, kamēr nomira badā. Patiesībā vienradžu ragi visbiežāk tika izgatavoti no buļļu un kazu ragiem. Tāpat tika pārdoti dažādu eksotisku dzīvnieku ragi. Līdzīgākais iztēlotajam vienradža ragam ir narvaļa ilknis. Tieši šie "vienradžu ragi" nokļuva augstdzimušo īpašumā.
Vai vienradži bija reāli dzīvnieki? Mūsdienu zoologi un zinātnieki nav atraduši pierādījumus tam, ka vienradži kādreiz eksistējuši. Daži uzskata, ka mīts par vienradžiem cēlies no ceļotājiem, kas dzirdējuši nostāstus par Indijā mītošajiem degunradžiem. Laika gaitā neparastā dzīvnieka apraksts mainījās un apvijās ar nostāstiem, līdz beidzot atgādināja zirgu ar ragu pierē. Tāpat arī oriksi un antilopes, iespējams, noturētas par vienradžiem. Sānskatā dzīvnieku divi ragi varēja izskatīties kā viens. Tāpat viens no ragiem varēja būt nolauzts kādā negadījumā vai cīņas laikā. Bet, vai šis dzīvnieks kādreiz ir eksistējis, tā arī palicis noslēpums.
Joprojām populārs. Ar vienradža tēlu sastopamies arī mūsdienās. 14.gs. beigās vienradzis tika iekļauts Skotijas karaļa oficiālajā zīmogā. Karalis Roberts trešais uzskatīja, ka vienradža spēks un šķīstums spēs atjaunot karaļvalsti. Mūsdienās arī Lielbritānijas un Kanādas ģērboņos redzams vienradzis, kas kopā ar lauvu tur karalisko vairogu. Vienradzis ir bijis iedvesmas avots daudziem mākslas darbiem, stāstiem un filmām, bet nereti apvīts ar jaunām leģendām. Piemēram, grāmatā "Harijs Poters un Filozofu akmens" vienradža asinis ir sudraba krāsā un, tās dzerot, iespējams izglābties no nāves, bet to dzērājs tiek nolādēts. Svarīgākais gan paliek nemainīgs - tam joprojām pierē ir rags. 
