Iesākumā nedaudz aprakstīšu, kas ir miega paralīze, kā to atpazīt un kā rīkoties miega paralīzes laikā. Un kulminācijā - "story time", jeb manas šausmu naktis ar šo baiso miega traucēkli.
Kas ir miega paralīze? Mana personīgā pieredze.21
1. Kas ir miega paralīze?
Miega paralīze ir sajūta, kad tu apzinies, kas notiek, bet nespēj pakustēties. To cilvēks piedzīvo tad, kad atrodas posmā starp miegu un pamošanos. Šajā posmā cilvēks nav spējīgs pakustēties un parunāt – tas var ilgt tikai dažas sekundes līdz pat vairākām minūtēm. Daži var just pat spiedienu vai smakšanas sajūtu. Miega paralīze var liecināt par citiem miega traucējumiem, piemēram, narkolepsiju.
2. Vai miega paralīze ir simptoms vai nopietna problēma?
Vairākumā gadījumu miega paralīze nozīmē tikai to, ka tavs ķermenis miega laikā nekustas mierīgi. Retos gadījumos miega paralīze liecina par nopietnām psiholoģiskām problēmām.
3. Kas var izraisīt miega paralīzi?
Apmēram 4 no 10 cilvēkiem var ciest no miega paralīzes. Parasti šāda parādība ir raksturīga pusaudžiem, jo tā var būt arī iedzimta, bet ir arī citi faktori, kas to var izraisīt: Miega trūkums. Mainīgs miega grafiks. Stress. Gulēšana uz muguras. Citas miega problēmas, piemēram, narkolepsija vai nakts kāju krampji. Dažādu nevēlamu vielu lietošana.
4. Kā var diagnosticēt miega paralīzi?
Vērsies pie ārsta, ja tev ir šādas problēmas, saskaroties ar miega paralīzi: Tu esi noraizējies par šiem simptomiem. Simptomi tev liek justies nogurušam nākamajā dienā. Simptomi neļauj tev aizmigt.
5. Ko darīt brīdī, kad tā tevi piemeklē?
Ir daudz dažādu veidu, kā pārtraukt šausminošo brīdi, kad atrodies miega paralīzē, tomēr uz katru cilvēku var iedarboties kaut kas cits: Ja tev ir sajūta, ka tevi kāds tur, necīnies, bet guli mierīgi – tas palīdzēs pamosties. Atslābinies. Aizturi elpu – skābekļa trūkums smadzenēm liks tev pamosties. Mēģini ātri kustināt galvu no viena sāna uz otru. Mēģini saspiest un atlaist vaļā dūri. Bļaut nebūs iespējams, bet vari mēģināt klepot. Mēģini saviebt seju.
Un nu pie maniem piedzīvojumiem!
Lai gan tagad saprotu, ka bieži vien bērnībā mocījos miega paralīzē, pat vairākas naktis pēc kārtas, ar vienu un to pašu murgu, pirmoreiz, kad apzinājos, ka tā ir miega paralīze, tas bija pirms apmēram 5 gadiem. Es aizgāju paagri gulēt, jo mājās biju viena, un bija skumji tādēļ, ka tieši tās dienas rītā atradu savu suni mirušu. Viss tonakt notika pēkšņi, es it kā modos, bet ne līdz galam. Izdzirdēju čaboņu netālu no gultas, dzirdēju kā atvērās no manas gultas netālu esošās durvis. Gar manām acīm pazibēja augstāk attēlotais sātanisma simbols. Tobrīd es jau kritu panikā, bet nespēju no tā visa pamosties un tālāk sekoja šis - blakus istabā izdzirdēju skrāpēšanos pa grīdu, es zināju ka tas ir mans suns, bet es arī zināju, ka es viņu biju pa dienu apglabājusi... Es kaut kā izcīnījos un pamodos, pirmā mana reakcija bija šoks un asaras, to nakti negulēju un arī nākošo ne...
Pēdējā spilgtākā miega paralīze.
2016. pavasarī, kad vēl dzīvoju kojās. Ap 1 naktī itkā pamodos no tā ka maisiņš nokrīt no skapja. (Bieži vien ir gadījies, ka kojās pamodos no kāda trokšņa, ko izdvesa kaimiņi vai kāds koridorā, jo zem durvīm bija tādas šķirbas ka kaķis varēja izlīst), bet šoreiz tā nebija manī jau bija baiļu sajūta es biju kā paralizēta, es jau gribēju kliegt, bet nevarēju. Tad es sajutu, ka manai gultai kaut kas tuvojas, lien pa grīdu, dzirdu un jūtu kā nagi skrapst, pa negludo koju grīdu. Tajā brīdi ir tā ka visas tās skaņas un vibrācijas visu izjūt uz ķermeņa sajūtas ir briesmigas. Es reāli bļāvu , jo pakustēties iespējams nebija. Mani pamodināja mans istabas biedrs un es pati, jo es bļāvu pa visām kojām, cik vien skaļi var. Pēdējā reize, kad piedzīvoju miega paralīzi, tās bija 3 paralīzes vienā naktī un pēc kārtas, bet man bija viegli atsvabināties no tām, tādēļ neatceros, ko es tonakt murgoju.