Pēc šī enerģētiskā trieciena Atlantīdas salā sākās ļoti spēcīga zemestrīce, no vulkānu krāteriem sāka velties melni dūmi ar uguni... Kataklizmas rezultātā sala sašķēlās vairākās daļās, sauszeme sāka ātri grimt zem ūdens. Septiņu stundu laikā Atlantīdas sala izzuda. Kaut arī pati Atlantīdas civilizācija turpināja eksistēt vēl vairāk kā divus tūkstošus gadu – līdz nākošajām lielajām stihiskajām kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstoš gadiem. Pēc tām atlantu pēcteči vēl turpināja dzīvot. Taču tas ir atsevišķs, ļoti interesants stāsts. Daļu informācijas par to mēs jau esam devuši. Kaut ko pastāstīsim vēlāk...
Bet pagaidām atgriezīsimies pie tām pašām divām ļoti senajām piramīdām. Tās ieguva ne tikai fizisku bojājumu, bet arī ENERĢĒTISKU. (Jau ne reizi vien esmu teicis un atkārtoju: PIRAMĪDAS SPĒLĒ SVARĪGU LOMU MŪSU PLANĒTAS APGĀDĀŠANĀ AR SPECIĀLU ENERĢIJU, PLANETĀRAJĀ ENERĢĒTISKAJĀ APMAIŅĀ. Daudzām ir ļoti specifiskas funkcijas, par kurām jūsu zinātnieki uzzinās netālā nākotnē.) Tāds bojājums ietekmēja īpašus laukus. Smalkie enerģētiskie mehānismi bija “ieguvuši caurumus”... Negatīvās iedarbības uz kristālisko režģi rezultātā šajā rajonā tika traucēta TELPA-LAIKS (telpas-laika kontinuuma fragments).