Kad man palika 19 gadu, es drīz pametu šīs vietas. Man arī ir jāsaka, ka mana apmācība nesastāvēja tikai no apmācības klosteros un tikšanās ar gudrajiem, iesvētītajiem. Viena no svarīgām manas apmācības pusēm bija sludinātāja prasmes attīstīšana un prasme kontaktēties ar lielu daudzumu pilnīgi dažādu cilvēku – no dažāda līmeņa pārvaldniekiem līdz vienkāršiem cilvēkiem. Mēs daudz pārvietojāmies, tika rīkotas dažādas tikšanās ar garīgo skolu pārstāvjiem, pieņemšanas, pārejas un satikšanās ar vienkāršiem cilvēkiem, ilgas sarunu stundas par svarīgām garīgām tēmām un palīdzību, kuri to vēlas. Tas nebija viegli, taču uz to laiku es apzinājos un pilnībā pieņēmu savu misiju. Es sapratu, ka, esot vienkāršam cilvēkam ar vārdu Ješua-Ben-Josifs, es vienlaicīgi esmu Gaismas Emisāru sūtnis un caur manu ķermeni notiek pilnīgu jaunu Kristus-apziņas enerģiju pārraide apkārtējā pasaulē. Man ir jāatzīmē, ka ne tik daudz ir svarīgi tie vārdi, kurus es sludināju, un vēl vairāk, es pamanīju, ka vairumā gadījumu cilvēku apziņa pilnīgi nav gatava pieņemt un saprast patieso manu vārdu jēgu, un tie izkropļojās viņu uztverē dažreiz līdz nepazīšanai.
Svarīgas bija enerģijas, kuras tika nodotas cilvēkiem un planētas telpā un nostiprinājās tur. Svarīgi bija arī tas, ka nejaušu cilvēku ap mani bija nedaudz, mums bija svarīgi atgriezt pie Patiesības par viņiem pašiem tos Gaismas Darbiniekus (GD), kura vienmēr bija bijuši uz planētas, taču tumšo enerģiju un matērijas presinga apstākļos viņi daudzējādā ziņā bija pazaudējuši savas apziņas saikni ar savu dievišķumu un Avota enerģijām. Man bija jānodod viņiem enerģija no Mājām, jāaktivizē viņu apziņa un jāpastumj viņi uz sevis un planētas izmaiņām.
Tikai, ļoti daudz cilvēku to ir aizmirsuši ,ar ko arī ir pazaudēta mentālā un garīgā identitāte. Jēzus patiesībā ir pavisam kas cits. 
Šis stāsts, šī cilvēka pieredze, ir noteiktas informācijas formas manifestācija viena ķermenī. Protams, ka kādam ir jātur pols, lai abziņa varētu darīt to ko tā dara. 
Bet, Bet, Bībele ir viens episks stāsts un tā to vajag arī uztvert. Visi cilvēku raksti par un ap šo lietu ir, palielam, muļķības, jo nav vērts simbolizēt to kam nav formas. Tas saprotams būs tikai tev pašam. Kāpēc šis konkrētas cilvēkbūtne izsakās senos jo senos, nepilnīgos konceptos par pasauli? Es zinu, ka cilvēki, kuri manifestē garīgo gudrību savā ķermenī, šādus tekstus nerakstītu. Tas ir viņu ego. Es domāju ka šī konkrētā personība ir viltvārdis, vai arī, vilks kas pārģērbies par aunu. Nav grūti sarakstīt kaut ko līdzīgu, ja ir kaut mazliet informācijas un dziļa tieksme pašapmierināties.
