Šajā daļā mazliet vairāk pastāstīšu par prātu. Vnerable Ledi Sayadaw bija mūks, kurš pirmais sāka mācīt parastus darba kārtas cilvēkus šajā meditācijas tehnikā vairāk nekā gadsimtu atpakaļ. Pa dienām viņs mācija jaunos mūkus, bet pa naktīm meditēja. Tieši tā Venerable Ledi Sayadaw, kā citi augstas virsotnes sasnieguši meditētāji negulēja. Viņš uzrakstīja grāmatu "Manuals of Dhamma", kura ir neliels izvilkums no Tipitatkas. (vienkāršības labad teikšu, ka tā ir plaša Buddhas mācība, lielā apjomā. Kopā vairāk nekā 20 000 lappušu). Jāpiezīmē, ka Buddha nav nekas pārcīlvēcisks, kāds dievs vai, kas cits. Buddha bija parasts cilvēks un vārds Buddha apzīmē tā cilvēka kvalitātes. Nevajag Buddhu saistīt ar budismu, jo tam nav nekāda sakara. Nevienā no 20 000 lappusēm nav minēts vārds budisms vai reliģija.
Tātad "Manuals of Dhamma", vienā no nodaļām ir aprakstīts par prāta darbību. Prāts satāv novairāk kā 120 daļām, kuras var sadalī četrās grupās. Saucās Viņjāna, Saņja, Vēdanā un Sankāra. Katrai grupa veic attiecīgu darbību. Viņjāna tikai uztver kairinājumu no ārpasaules. Skaņu, garšu, gaismu utt. Tā nedara neko citu, kā tikai to uztver. (Piemēram - Kādam čalim smuka meitene pasaka "Sveiks!"
Tajā pašā brīdī sāk darboties Viņjāna un to uztver. Kad Viņjāna ir beigusi savu darbu, parādās Saņja. Tā nodarbojas ar skaņas atpazīšanu. Tā atpazīst, kas tas ir par vāŗdu, kam tas ir domāts un kas to saska, un dod novērtejumu - labi vai slikti. Tākā šajā gadījumāa tam čalim tā meitene liekas skaista, tad novērtējums būs "Labi". Saņja beidz savu darbu un to uzsāk Vēdanā, radot noteiktu sajūtu ķermenī. (Patīkamu kutināšanu vēderā, ietrīcēšanos kaklā, situmu vai kādu citu sajūtu) Vēdanā darbs beidzas un sākas Sankāras darbs. Tās darbs ir reaģēt uz attiecīgo ķermeņa sajūtu vai nu ar prieku (kad jūs to sajūtu vēlaties pagarināt), naidu (kad jūs no sajūtas vēlaties atbrīvoties) vai neitralitāti.
Patiesībā Vipassnas meditācijā meditētāji novēro savas ķermeņa sajūtas un iemācās tās pieņemt un nereaģēt uz tām. Patiesībā katrā sīkākajā ķermeņa šūnā notiek šāds vai tāds ķīmisks process karu mirkli un to ir iespējams sajust. Bet tam ir nepieciešams īpaši ass un jūtīgs prāts. Ikdienā cilvēki ir pārāk aizņemti ar ārpasauli un tāpēc nejūt kas cilvēkos darās iekšienē un kādas viņos ir sajūtas.Parasti cilvēki jūt tikai pašas spēcīgākas sajūtas, kā prieku, sāpes un niezēšanu utt. Bet kā jau teicu, cilvēkā sajūtas ir pilnīgi jebkurā kvadrām milimerā un tās nav vienādas un nemitīgi mainās. Lai spētu tās sajust ir nepieciešams tilts, kas savieno prāta virsējo daļu ar zemapziņu un šis tilts nav nekas cits kā mūsu elpošana. Tāpēc arī Vipassnas meditācijā 1/3 daļu tiek veltīta prāta asināšanai ar Anapānas meditāciju (elpošanas meditāciju).
Pārāk daudz uztvert informāciju nav lietderīgi, tāpēc šodienai pietiks 
+