Sveiki, teikšu īsi, esmu nozaudējis savu NLO un kosmosa grāmatu. 
Bet cerams šī jaunā neliksies sliktāka, tātad šī ir pirmā daļa no Interesantās dabas. Tagad būs par dabas veidojumu-"Milžu Taka", tālāk gan jau redzēs, ko likt. Ceru ka patiks.
Interesantā daba- "Milžu taka"3
48
0
Milžu takas leģenda vēsta, ka īru milzis Finns Makuls uzbūvējis sev ceļu pāri Atlantijas okeānam no Entrimas grādistes Ziemeļīrijā uz sava niknākā ienaidnieka Finna Galla cietoksni Hebridu salās. Šim nolūkam milzis izmantoja ļoti daudz akmens stabu, kurus iedzina jūras dibenā. Noguris no smagā darba, milzis nolikās atpūsties pirms kaujas. Taču ļāunais ienaidnieks Galls, izmantodams jauno ceļu, ieradās Makula mājās, bet kauja nenotika. Makula sieva iestāstīja Gallam, ka guļošais esot viņas mazais dēliņš. Galls pārbijās- Ja jau puika ir tik liels, kāds tad izrādīsies tēvs. Aizbēdzis drošībā, labā attālumā, Galls sapostījis Makula uzbūvēto ceļu, lai tas netiek pie viņa.
Bet kā tad ir īstenībā? Kā radies šis dīvainais ceļam līdzīgais akmens stabu sakopojums? Milžu taka nudien šķiet pārdabisks veidojums. Ja skatās no helikoptera, tas tiešām atgādina bruģētu ceļu, kas stiepjas 275 metrus gar krasta līniju un tas 150 metrus iesniedzas Atlantijas okeānā. Akmens kolonnu augstums ir 6-12 metri. Visdīvainākais ir tas, ka visām 40 000 bazalta kolonnām ir vienāda sešstūra forma. Vairums no tām tik cieši pieguļ viena otrai, ka starp tām nevar iebāzt neko... pat naža asmeni.
Milžu takas kolonnas veido trīs grupas - Lielā, Vidējā un Mazā taka. 120 kilometru attālumā no Milžu takas atrodas Stafas sala, kuras 40 metrus augstās klintis sastāv no taisnstūrainiem akmens stabiem.
Reklāma
Izvirzītas vairākas Milžu takas tapšanas versijas.
Daži zinātnieki uzskata, ka tas ir pārakmeņojies bambusu mežs, citi, ka tas ir veidojies no jūras ūdens sāļu nogulsnējumiem. Taču pats ticamākais izskaidrojums ir takas vulkāniskā izcelsme. Aptuveni pirms 50 miljoniem gadu Zemes garozā radās plaisas, pa kurām izplūda lava, pārklājot zemi 180 metrus biezā slānī. Lava atdzisa un sacietēja, bet tai pāri klājās jauna lavas kārta. Līdzenais reljevs sekmēja vienmērīgu lavas atdzišanu. Pateicoties ķīmiskajam sastāvam, spiediens atdziestošajā slānī darbojās vienādā stiprumā uz visām pusēm no cenctra. Tādēļ arī veidojās vienādi sešstūri. Augšējais slānis, kas atdzisa visātrāk, saplaisāja, sadaloties vienādos sešstūros. Šādu parādību var novērot arī izžūstošos strautos. Augsne izkalst un saplaisā veidojot sešstūrus.
Lūk redzams piemērs uz izžuvušu upes gultni, līdzīgi arī veidojusies milžu taka, tikai no vulkāniskajām paliekām daudzu gadu gaitā.
Tas būtu viss par šo rakstu, paldies, un cerams patika. Nākošais varētu būt spoku mežs vai kaut kas tamlīdzīgs :)
Tev patiks šie raksti
