Heinrihs Kornēlijs Agripa. „Okultā filozofija”0

Kornēlija Agripa darbs „Okultā filozofija” pirmo reizi publicēts 1533. gadā. Neskatoties uz to, ka daudzi autoru apvainoja kompilācijā, šis darbs bija neparasti populārs vairākus gadsimtus. Par to nav jābrīnās. Autoram izdevās salīdzinoši mazā grāmatā sniegt lasītājam plašu teorētisku un praktisku materiālu, kas saistīts ar okultām zināšanām. Sniedzam jums vienu nodaļu no šī lielā filozofa sacerējuma.

14. nodaļa. Kāda ir pasaules dvēsele un kādas sakarības starp okultām īpašībām.
Demokrīts, Orfejs un daudzi pitagorieši, kuri ar lielu rūpību pētīja debesu un zemes ķermeņu īpašības, runāja, ka visur pilns ar Dieviem. Un ne bez pamata, jo nav tādas lietas, lai cik brīnumainas īpašības tai nepiemistu, kura bez Dieva palīdzības būtu apmierināta ar savu dabu.

Un tā, okultisti par Dieviem nosauca dievišķīgās īpašības, kuras slēpās ķermeņos. Šīs īpašības Zaratrustra nosauca par pievilcību, Sinēzijs par valdzināšanu, citi autori – par dvēselēm, no kurām atkarīgas ķermeņa īpašības, un kuras, saskaņā ar savām īpašībām, katram ķermenim piešķir vienotas pasaules dvēseles matēriju.

Tā cilvēks, izpētot lietu, it kā pārvieto uz to daļu savas dvēseles, bet lieta savukārt rodas viņa iztēlē. Okultisti šajā gadījumā saka, ka zināma dvēseles daļa no vienas būtnes iziet, un, ienākot otrā, to apbur, traucē tās darbībām, tāpat kā briljants traucē magnētam pievilkt dzelzi.

Dvēsele kā primārais dzinējs darbojas un kustas pati pēc savas gribas un kustina ķermeni vai mazkustīgu matēriju, kura nespēj patstāvīgi kustēties. Matērija bez dvēseles izirst un zaudē savas dievišķās spējas.

Tāpēc okultisti saka, ka lietu aptveršana – tā ir daudz augstāka darbība kā ķermeņa sajūtu orgānu darbs. Lietu aptveršana notiek ar dvēseli, ar tās palīdzību kopējā pasaules dvēsele saplūst ar ķermeni. Kopējo pasaules dvēseli sauc par kvintesenci.

Tā neveidojas no viena no četriem elementiem, bet ir it kā piektais, augstāks par četriem un no tiem neatkarīgs. Kopējā pasaules dvēsele ir līdzeklis, ar kura palīdzību debesu gari var atrasties rupjā ķermenī un tam piešķirt savas brīnišķīgās īpašības.

Pasaules gars katrā lietā attīstās caur kvintesenci, kuru elementāri debesu gari piešķir rupjai matērijai, jo visumā nav nekā, kas nesaturētu pasaules gara pilnības dzirksti, vai kurai nebūtu tā spēka.

Gars ienāk ķermenī atbilstoši tam, kādas īpašības tam piešķirtas pateicoties zvaigžņu ietekmei. Tādā veidā okultas īpašības ieplūst augos, akmeņos, metālos un dzīvās būtnēs ar Saules, Mēness, planētu un zvaigžņu palīdzību, kuras augstākas par planētām.

Šis gars mums var būt vairāk noderīgs, ja mēs protam atšķirt lietās elementus vienu no otra, un vēl labāk, ja mēs protam izmantot lietas, kuras to satur vairāk, jo tās lietas, kurām gars piemīt mazāk, un kur materiāls mazāk apgarots, pilnveidojas tālāk un reproducē ātrāk sev līdzīgas, jo tām piemīt visas īpašības, lai reproducētu un radītu.

Lūk, kādēļ alķīmiķi cenšas to iegūt vai atšķirt, bet pēc tam pielietot visiem tā paša tipa matērijas veidiem, piemēram, metāliem, - viņi tūlīt iegūst zeltu un sudrabu. Arī mēs tā varam iegūt un kādreiz ieguvām šo praksi.

Taču mēs nevaram iegūt vairāk zelta kā tas pēc svara bija zeltā, no kura mēs ieguvām garu, jo gars, būdams neierobežots, nevis saspiestā formā, nevar pretēji savai proporcijai un mēriem padarīt par pilnīgu nepilnīgo ķermeni, kaut arī es nenoliedzu, ka viņš to var izdarīt citā veidā.