Labtempliešu ordenis dibināts Amerikas Savienotajās Valstīs 1852. gadā, taču izplatīts sevišķi Viduseiropā, Skandināvijā un Lielbritānijā. Latvijā ordenis dibināts jau cara Aleksandra Romanova laikos un tika organizēts līdzīgi brīvmūrnieku brālībai .Pirms 2.pasaules kara, Latvijā ,bijušas vairākas ložas ar apmēram 500 biedriem. Latvijas Labtempliešu ordeņa statūtos minēta nepieciešamība strādāt tautas labā, lai paceltu garīgo, fizisko un materiālo līmeni, censties sasniegt cilvēces tikumisku uzplaukšanu un lauzt alkohola varu. Īpaši jauzsver, ka Labtemplieši atzīst alkoholu par cilvēka vienu no vislielākajiem ienaidniekiem .Saldū, Ordeņa loža tika izveidota 1929.gada 18.decembrī, bet valdības likvidēta 1941.gada 4.martā.
Gan Vācu, gan Padomju okupāciju režīmi īpaši bargi vērsās pret cilvēkiem , kuri sastāvēja kādā slepenā organizācijā,īpaši brīvmūrniecībā un tā atzaros ,par to cik saldus iedzīvotāji tika spīdzināti un nogalināti nāves nometnēs,pārliecības dēļ-ziņu nav un nekad nebūs!
Pēc 2.pasaules kara ordeņa darbība Latvijā atjaunota un pārsniegusi pirmskara darbības mērogus, ložu biedru skaitam — vairākus simtus, turklāt ievērojami augusi latviešu dalība organizācijā. Saldū, šī ordeņa loža tā arī vairs netika atjaunota. Biedrības starptautiskais raksturs ir nemainīgi saglabājies visus tās darbības gadus, notiek informācijas apmaiņa ar ārzemju Labtempliešu ordeņa ložām un arī apmaiņa ar materiāliem par alkohola kaitīgumu un metodēm cīņai pret žūpību. Latviju arī apmeklējis starptautiskā Labtempliešu ordeņa prezidents zviedrs Oskars Olsons.
Zīmīgi, ka baznīcas attieksme pret Labtempliešiem ir daudz labvēlīgāka nekā pret brīvmūrniekiem, kaut arī abu organizāciju struktūra iri ļoti līdzīga. Labtemplieši tiek pat regulāri aicināti uz pareizticīgās baznīcas atturības veicināšanas pasākumiem
