Garu apsēsta māja10

Pirmais, kurš kaut ko redzēja bija mans patēvs. Kad viņš gāja gulēt viņam likās, ka, kāds skrien cauri dzīvojamai istabai, tā viņš paņēma savu lukturi un domāja, ka kāds ir ielauzies mājā. Nogājis lejā viņš redzēja kādu skrienam augšā pa trepēm. Viņš tam sekoja. Viņam likās, ka viņš redzēja kādu ieskrienam vannas istabā, bet kad viņš tur iegāja nevienu tur neatrada. Viņš vēl jo projām zvēr pie Dieva, ka tas bij baltādains vīrietis smalkā uzvalkā un izskatījās, ka viņš kaut kur steidzās.

Mana istaba bij otrajā stāvā. Viņa bij savienota ar virtuvi, laikam tas bij domāts kā liels pieliekamais, bet mēs izdomājām to izmantot kā manu istabu. Kad es tur biju no 9:00 līdz 2:00 es dzridēju balsis, kuras it kā nāktu no pirmā stāva. Izklausījās, ka cilvēki sēž bārā un viņiem tur iet jautri. Es pat dzirdēju nepiedienīgus vārdus, ko viņi teica viesmīlei! Pirmajā naktī es domāju, ka mans patēvs lejā skatījās kādu tv raidījumu, bet, kad es viņam no rīta prasīju vai viņš kaut ko skatījās viņš man teica, ka neko neesot skatījies, bet gan gulējis. Kad mana mamma un patēvs uznāca manā istabā ap to laiku, kad es dzirdēju balsis viņi neko nedzirdēja, bet es vienmēr dzirdēju.

Pēc dažām dienām mana mamma mazgāja traukus un tas čalis smalkajā uzvalkā ar buķeti rokās viņu bildināja. Tas notika vienmēr, kad viņa mazgāja traukus. Es viņu redzēju, bet mans patēvs - nekad. Arī tur bij tāda ļoti skaista dāma,(ar kuru es vēlāk "runāju" un viņa man pateica, ka viņu sauc Elle May) kura laiku pa laikam virtuvē dejoja.

Drīz vien man apnika viss, kas notika augšstāvā, tāpēc mēs ar brāli samainījāmies istabām,tā, lai es būtu pirmajā stāvā. Un balsis, kuras it kā bij kā cilvēki būtu bārā bij skaļākas. Tad es viņas dzirdēju tikai, tad kad mamma vai patēvs nebij istabā. Man tas viss jau bij līdz kaklam! Kad man tas bij tiešām piegriezies es ieskrēju tajā istbā un skaidri iekliedzos: " Bļe beidzat būt tik sasodīti skaļi!!!" Pēc tam viss bij ļoti kluss itkā viņi čukstētos.

Diezgan bieži Elle May ienāca manā guļamistabā un dziedāja man miega dziesmas. Viņa arī runāja ar mani itkā es būtu viņas labākā draudzene. Viņa ar mani runāja par to, ka viņa precēsies ar to vienu vīrieti, bet viņa nekad nepateica viņa vārdu. Tā es un mamma secinājām, ka vīrietis uzvalkā, kurš vienmēr bildināja manu mammu bij, tas kuram Elle May bij jāaprec.

Mūsu pagrabā bija divi tuneļi, kuri kaut kur veda. Tā mēs neuzzinājām, kur tie ved, jo maniem vecākiem nekad nebij laika pa tiem staigāt.Mamma apgalvoja, ka viņas veikalā (tas atradās mūsu mājā,mēs to saucām pa "priekštelpu") viņai tur bij spoks, kurš vienmēr sūdzējās, ka viņu nogalināja viņas mīļākajā kleitā. Kapēc? Mamma tā arī neuzzināja. Tur arī bij viena tāda vieta grīdā, uz kuras uzkāpjot tā mazliet kustējās. Ejot tai pāri varēja just, ka tur ir apmēram divu pēdu liels caurums. Vienreiz pa to mīcoties ar kājām sajutu tur lielu enģi, tā laikam bij kaut kāda slepēnā eja vai kautkas tāds. Nu tā mēs tur nodzīvojām pusotru gadu. Pēdēja lieta ko mēs dzirdējām bij no mana pusbrāļa un māsas, ka tā māja vēl jo projām ir spoku apsēsta. Neviens vēl nav bijis tik drosmīgs un gājis izpētīt tos tuneļus.

Pāāāāldies, ka izlasīji!