Frankenšteins. Kā radās šis tēls?3

Frankenšteina tēls

Frankenšteins grāmatās un filmās attēlots kā 2,4 m garš, neglīts radījums ar caurspīdīgu, dzeltenīgu ādu, kas ļoti cieši pārvilkta pār visu ķermeni. Šim briemonim ir izteiktas, kvēlojošas un asarojušas acis, melni mati, melnas lūpas un lieli dzelteni zobi. Kaklu no abām pusēm ieskauj masīvas metāla skrūves.

Radies sapnī

Leģenda vēsta, ka romāna "Frankenšteins" ideja dzimusi kādā vētrainā 1816. gada naktī villā pie Ženēvas ezera, kas atrodas uz Šveices un Francijas robežas. 19. gadus vecā Mērija Šellija (1797-1851), viņas vīrs dzejnieks Persijs Bišs Šellijs un dzejnieks Bairons kopā ar draugiem izklaidējās, stāstot šausmu stāstus. Dzirdētā dēļ Mērija naktī redzējusi šaušelīgus murgus, kuros darbojās būtne, bāla kā mironis, bez dvēseles un jūtām, bet ar dzīva cilvēka kustībām un uzvedību. Tas kļuva par Mērijas iedvesmas avotu romānam. Tā kā Mērijas vīrs bija pazīstams autors, sākumā visi domāja, ka tieši viņš uzrakstījis šo darbu. Tikai pēc ilgāka laika pasaule uzzināja, ka briesmonis ir Mērijas izdomāts tēls. Vairāk nekā divus gadsimtus Frankenšteins bija pasaules šausmu simbols un viens no pirmajiem šausmu žanra tēliem, un, kas neticamāk, - radies jaunas meitenes iztēlē.