Fiksais stāsts6

Mēs ar sievu bijām kopā 12 gadus, kuros gāja dažādi. Taču es sapratu, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā jau pašā sākumā. Naktīs viņa murgoja par "bildēm, kas nogalinās". Pirms 3 gadiem viņa sāka aizrauties ar selfijiem. Tā sāka kļūt par atkarību...

Lūk viņas selfiju režīms:
7:00 - Rīta selfijs
7:30 - Brokastu selfijs
7:45 - "Tikko iekāpu mašīnā"
Paldies Dievam, darbā priekšnieks viņai aizliedza uzņemt selfijus.
18:00 - "Tikko iznācu no elles"
19:00 - Dažādi stulbi selfiji (apmēram 60 - 90)
22:30 -Selfijs gultā.

Es centos viņu atradināt no selfijiem, bet nevarēju neko panākt. Kādu rītu es vienkārši sašķaidīju viņas telefonu.
-"Tu maita!" viņa uz mani bļāva ik pēc 15 minūtēm...
Pienāca viņas dzimšanas diena. Es viņai uzdāvināju telefonu un ceļojumu mums abiem uz Turciju.
Pēc trīs nedēļām mēs sēdējam lidostā pie ieejas, un ēdām bulciņas, jo laika bija vairāk kā vajag. To šobrīd nožēloju, jo pie pasu pārbaudes atklāju, ka pase ir mājās...
- "Selfiji mani nobeigs..." Viņa nomurmināja, lai gan arī es nesapratu kāpēc. Tad es nesapratu, bet tagad...
Viņa ir lidmašīnā viena, māj man. Es saprotu, ka kaut kas nebūs labi... Telefons novibrē, skatos īsziņa no sievas. Viņa atsūtīja selfiju pie Turcijas karoga. Man bija nelāga nojausma... Vakarā viņa atsūtīja, ka kaut kas grabinās gar durvīm. Es viņu mierināju, bet tas augļus nenesa.
Divas nedēļas no viņas nebija ne vēsts, un es lidoju uz turieni.
Kad kopā ar policiju ielauzāmies viņas viesnīcas numuriņā, viņa bija b e z g a l v a s. Tad paņēmu viņas telefonu, lai izdzēstu visus selfijus, jo tie man neļaus aizmirst skatu. Pēkšņi atnāca ziņa no viņas: "paldzi man uzbrk!!!!!" Pēc gramatikas secināju, ka tas rakstīts satraukumā... Apskatījos viņas telefonā - tā izsūtīta pirms 2 nedēļām... Zona tur bija slikta, to pamanīju uzreiz. Taču nebija pat iemetis aci pie attēliem. Redzētais mani satrieca... Vairākas bildes ar cilvēku, kas nebija griezis nagus kādu gadu, turklāt viņš bija bruņots. Viņa seju varēja labi saredzēt. Es paskatījos gaitenī, un tur gāja slepkava... Taču pēc tam pamanīju dažus selfijus, kuros redzama viņas seja jau sakropļota, bet manuprāt ne līdz galam... (Selfijs redzams raksta bildē.)
P.S. Stāsts ir izdomāts, bet mani iedvesmoja "Neliecies uz auss".