Fejas8

Cita teorija aizstāv, ka fejas cēlušās no kādas senas ziemeļu cilts Bronzas laikmetā, ko iekaroja un apspieda ķelti, un kas pēc sakāves paslēpās kalnos, upēs un alās.

Dažas senas ticības joprojām uzskata, ka šīs būtnes ir pašas senākās uz planētas, primitīva rase, kas radās pirms kalnu ur jūru izveidošanās.

Kad radās kalni, koki, jūras un upes, visi pirms cilvēka radījumi, fejas, patvērās dabā, vēroja, kā tā attīstījās, un tur arī palika. Vēlāk, kad parādījās cilvēki, šīs būtnes paslēpās alās un dumbrājos.

Kāda interesanta teorija saista fejas ar megalītiem. Saskaņā ar to, ko stāsta briti, kādi feju pasaules iedzīvotāji Korredi piedalījušies megalītisko konstrukciju celtniecībā.

Korredi, kam piemita milzīgs spēks, nogādāja milzīgos akmeņus uz savām mugurām attiecīgajā vietā un tos novietoja apļos. Pēc tam tie paslēpās alās zem šiem akmeņiem. Piemēram, Francijā dominē daudzi vietu nosaukumi kā Feju Klints, Feju Akmens, Feju Ala, kas liecina par iespējamo šo pieminekļu rašanās iemeslu.

Dažreiz fejas vaino par akmeņu krišanu, ko nes savos svārkos un vēlāk palaiž vaļā tādējādi izraisot nogruvumu.

Saskaņā ar kādu citu teoriju feju izcelšanās meklējama senajā Romā, kur pastāvēja pareģošanas spējas, un, kad romieši nolēma iekarot Eiropu, fejas izlēma tos pavadīt. Bet saka, ka Grieķijā tās neesot apmetušās, jo tur jau bija iekārtojušās nimfas un driādas, tā teikt, pašmāju fejas.

Cita teorija, saistoties ar dievu pasauli, skaidro, ka fejas cēlušās no senām dievībām un varoņiem, kas izzuda rodoties jauniem dieviem. Īrijā saskaņā ar šo ticību pret fejām izturas ka pret dievībām, piedēvējot tām dotības tādā veidā uzturot tās labvēlīgas.