Stāsts par kādu atgadījumu kādā klusā Amerikas pilsētiņā, kas varēja beigties ļoti traģiski taču iespējams dēļ kādiem pārdabiskiem spēkiem tas nenotika.
Eņģeļi izglābj bērnus41
1986.gada 16. maijs, Kokvila, Vaiomingas štats, ASV. Bijušais Kokvilas policists Deivids Jangs un viņa sieva Dorisa iesoļoja Kokvilas pamatskolā bruņojušies ar paštaisītu jaudīgu spridzekli, 4 karabīnēm un 9 revolveriem. Viņu izgatavotais spridzeklis bija gana jaudīgs, lai skolu nolīdzinātu līdz ar zemi nogalinot ikvienu tajā esošo. Pie Deivida Janga rokas bija piestiprināta aukliņa, kuru pavelkot varēja detonēt spridzekli. Jangi par ķīlniekiem saņēma 167 cilvēkus, praktiski visus tobrīd skolā esošos. Starp ķīlniekiem gandrīz visi bija bērni un vēl dažas skolotājas. Visus ķīlniekus Jangi ieveda vienā no skolas klasestelpām un nobļāvās: Šī ir revolūcija!
Skolu ātri vien aplenca policistu vienības un sākās pārrunas starp abiem teroristiem un policiju. Deivids Jangs paziņoja, ka ja gadījumā viņš nesaņems izpirkuma maksu 300 miljonu dolāru apmērā un iespēju piezvanīt ASV prezidentam Ronaldam Reiganam, viņš detonēs spridzekli. Divarpus stundas Jangi turpināja turēt gūstā 150 mazu bērnu un gaidīja telefona zvanu no prezidenta Reigana, kā arī čemodānu ar pieprasīto naudas summu. Bērni tikmēr bija pagalam noguruši un sāka skaitīt lūgšanu. Kamēr bērni un skolotāji skaitīja lūgšanu, Deivids Jangs kļuva manāmi nervozs un izlēma doties uz vannasistabu.
Pirms Jangs atstāja klasestelpu viņš apsēja spridzekļa detonēšanas aukliņu ap savas sievas roku. Viņš izgāja no klases un bērni sāka savā starpā skaļi sarunāties. Dorisa Janga lika skolotājiem apklusināt bērnus un čalas norima. Dažas sekundes pēc Deivida Janga aiziešanas, viena no skolotājām sāka sūdzēties par galvassāpēm un pielika savu roku pie galvas. Nezināmu iemeslu dēļ Dorisa Janga dara to pašu un paceļot roku viņa liek spridzeklim detonēties.
(attēlā klasestelpa pēc sprādziena)
Telpa piepildījās ar bieziem melniem dūmiem un izbira logu stikli. Neticami, bet sprādziens nebija tik postošs kāds tas varēja būt. Vienīgā cietusī bija pati Dorisa Janga, bet bērni un skolotāji izkļuva no skolas tikai ar dažām niecīgām skrambām. Deivids Jangs izdzirdot sprādzienu skrēja atpakaļ uz klasi un ieraudzīja savu sievu mirstam. Lai izbeigtu viņas ciešanas Jangs viņu nošāva un atkal atgriezās vannasistabā, kur arī pats nošāvās. (attēlā Dorisas Jangas līķis)
Pēc šausminošā notikuma bērni sāka stāstīt par pārdzīvoto. Daudzi no viņiem sāka stāstīt par kādu baltu, skaistu un mirdzošu dāmu, kura īsi pirms sprādziena ieteica viņiem doties tuvāk logiem. Viņa mierināja, ka visiem viss būs kārtībā. Citi bērni apgalvoja, ka virs katra bērna galvas todien viņi bija redzējuši pa enģelim. Vēl citi apgalvoja, ka bija redzējuši savus mirušos vecvecākus, kuri lika tiem doties tuvāk logiem un mierināja ka viss beigsies labi. Neskatoties uz bērnu stāstītā neviens no pieaugušajiem, kas todien atradās tajā klasē neziņoja, ka būtu redzējuši vai dzirdējuši ko pārdabisku, kamēr atradās gūstā.
Pat vispieredzējušākajiem izmeklētājiem bija grūti izskaidrot kā tik jaudīgs spridzeklis varēja izraisīt tik niecīgu postažu un pieļauj iespēju, ka todien klasē kopā ar bērniem iespējams patiešām bija kādi augstāki spēki, kas viņus sargāja. (attēlā savādā figūra uz sienas, kura pēc sprādziena palika uz sienas. Daži apgalvo ka tas varētu būt enģeļa nospiedums)