Energētisko vietu meklējumos.1

Mūsdienu cilvēkam enerģētiskā vieta jeb svētvieta varētu būt kā saikne ar dabu. To ir vērts apmeklēt, lai apjaustu, cik skaisti kalni, dižakmeņi, avoti un dažādi interesanti akmens krāvumi ir Latvijā.


Enerģētiskās vietas ir atsevišķas aktīvas zonas, kuru pamatā var būt ugunsāderes vai dzīvais māls. Ir dažādi elementi, kas koncentrē pozitīvo enerģiju. Pirmkārt, tie ir akmeņi, kas var būt dabas veidoti, vai arī akmens krāvumi, kas radušies cilvēku darbības iespaidā. Otrkārt, dažādi tektoniskie elementi — kalni, ielejas, reljefa veidojumi, plaisas, alas. Treškārt — avoti, jo ūdens ļoti labi uzņem pozitīvo enerģiju. Arī mežā, laukos, sausās vietās, kur aug zāle, koncentrējas labā enerģija, — stāsta dziednieks Viktors Kocēns. — Ja cilvēks ir noguris, izsmēlis spēkus, to atjaunošanai nebūt nav jādodas meklēt spēcīgākās enerģētiskās vietas. Pietiek, ja atrod kādu dabas stūrīti, kur mirkli atpūsties, dziļi ieelpot svaigu gaisu. Enerģiju var iegūt mežā, pļavā, pie upes, koka, — piebilst dziednieks. Viņš skaidro, ka cilvēks enerģiju izjūt kā siltumu: — Izplešot rokas, enerģiju var sajust pastiprināti. Tad var pārņemt viegluma sajūta, galva kļūs skaidrāka, iespējams, pazudīs drūmais garastāvoklis. Par cilvēkam piemērotām enerģētiskām vietām liecinot arī koku augšana — svētbirzis un ozoli. Dziednieks iesaka nesēsties uz akmeņiem, jo tie glabā domu formas, noteiktu energoinformatīvo lauku, kas ne vienmēr ir pozitīvs. Tādējādi akmeņi cilvēku var ietekmēt arī negatīvi.

Ģeoloģijas zinātņu doktors Rišards Griškjānis veicis pētījumu par Latvijas enerģētisko struktūru.

Viņš izpētījis, ka mūsu zeme ir ļoti enerģētiska. To apstiprina arī latviešu svētvietu un seno zināšanu pētnieka Ivara Vīka paustā atziņa, ka Latvijā ir pat vairāki tūkstoši tādu akmeņu, kuri izstaro enerģiju. Šāda spēja gan piemīt tikai tiem akmeņiem, kuri novietoti īpašās vietās — uz zemes smalko enerģiju plūsmu jeb āderu krustpunktiem. Šādas vietas mūsu senči uzskatīja par svētām. Svarīgi, ka visas Latvijas svētvietas enerģētiski ir savstarpēji saistītas. Savās grāmatās "Trejdeviņi Latvijas brīnumi" un "Mūsu dižā senatne" I. Vīks akcentējis, ka šodienas cilvēkam svētvietu plānošana un veidošana ir neizprotama. Savstarpējo sakarību izpēte I. Vīkam likusi domāt, ka svētvietas veidotas pēc teritorijas rūpīgas apzināšanas, izmērīšanas, realizējot kādu šobrīd vēl neizprotamu plānu. Tā tapšana ilgusi daudzus gadu simtus, pat tūkstošus, prasot īpašu darba precizitāti. Dažādi senie raksti, Latvju Dainas un daudzi citi novērojumi pētniekam ļāvuši secināt, ka senči senajās svētvietās varēja panākt labvēlīgu ietekmi uz augiem un dzīvniekiem, ietekmēt laika apstākļus, paredzēt nākotni un dziedēt cilvēkus, iegūt darba prieku un palīdzēt tālumā nelaimē nonākušiem saimes locekļiem. Igauņi, latvieši, lietuvieši un lībieši ir šīs senās civilizācijas tiešie pēcteči.

Rīgas rajonā

Saltavots Siguldā

Pie veikala "Globuss" jānogriežas uz ceļa pa labi, jābrauc apmēram 2 km, pēc tam ceļš pa kreisi — tad apmēram 1 km uz priekšu līdz avota norādei labajā pusē.

Linezers — mainīgais ezers

Allažu pagastā

"Pasaulē ir tikai daži ezeri, kuri pēkšņi pazūd lietainā rudenī un tikpat negaidīti no jauna parādās sausā vasarā. Tādus ezerus dēvē par brīnumezeriem, un viens no tiem atrodas Allažos," vēsta grāmata "Trejdeviņi Latvijas brīnumi". Parasti pēc katrām desmit piecpadsmit minūtēm ezers novirmo, it kā tur būtu iesviests akmens. Tad vismaz daži spaiņi ūdens ir noplūduši. Bet apmēram ik pēc desmit gadiem Linezers pazūd pilnīgi. Pēdējo reizi tas bija 1996. gadā, pirms tam 1984. un 1976. gadā.

Ogres rajonā

Kābeļu svētkalns jeb Lazdu kalns

Netālu no Saulkalnes, starp Ikšķili un Salaspili Daugavas labajā krastā.

Lazdu kalnu dēvē arī par Kābeļu senkapiem. Šis ir viens no nedaudzajiem lībiešu uzkalniņu kapulaukiem Daugavas apdzīvotajā apgabalā. Mirušie tikuši apbedīti uz zemes, tiem virsū uzberot pusotra metra augstu uzkalniņu sešu līdz desmit metru diametrā. Kapos līdzi dotas rotaslietas, ieroči, darbarīki, māla podi. Šāda tipa apbedījumi raksturīgi Gaujas lībiešiem 11. — 12. gs.

Svētais Krusta kalns

Ķeguma lauku teritorijā, Ķegumā

Izkāpjot no Ķeguma dzelzceļa stacijas, jādodas 1 km uz priekšu pa Meža ielu.

Latvijā savs Krusta kalns ir kopš 1997. gada, kad Ķegumā Svētajā kalnā tika uzstādīts un iesvētīts pirmais krusts. Tagad šajā kalnā ir daudz uzstādītu un svētītu krustu.

Lielvārdes skulptūru parks. Blakus A. Pumpura memoriālajam muzejam. Lāčplēsis, Koknesis, Laimdota, Saules un Pērkona simboli, Jēzus Kristus un citi ozolkokā veidotie tēli.

Aiz 13. gs. bruņinieku pilsdrupām atrodas pilskalns — Dievu kalns, kas bija baltu apdzīvota nocietināta apmetne kopš 1. gadu tūkst. p. m. ē. līdz m. ē. 7. — 8. gs.

Svētkalns — Katrīnas jeb Kačas kalns

Aiz Lielvārdes Zveņģupītes kreisajā krastā

Teika vēsta par skaisto un spītīgo Lielvārdes zintnieci Katrīnu Kaču, kura dzīvojusi 17. gs. otrajā pusē. Viņai bijušas spējas atveseļot lopus un cilvēkus. Šajā kalnā dziedniece tikusi sadedzināta. Pats kalns 20. gs. gandrīz ticis norakts, 1991. gada 13. septembrī pēc Lielvārdes muzeja darbinieku ierosinājuma Kačas kalnā tika atklāta tēlnieka Jura Zihmaņa kalta akmens skulptūra.

Dobeles rajonā

Pokaiņi

Pa Dobeles ceļu jābrauc līdz pilsdrupām, tad pa Īles ceļu apm. 10 km. Kreisajā pusē norāde uz Pokaiņu mežu.

Pokaiņi raksturojami ne tikai kā milzīgs svētvietu komplekss, bet arī lielas seno svētvietu sistēmas centrālā daļa. Kopumā to seno svētvietu sistēma, kas saistīta ar Pokaiņiem, vērtējama kā lielākā apzinātā seno svētvietu kopa pasaulē. Mūsdienās Pokaiņu nozīme apjaušama, raugoties pasaules kartē un fotogrāfijās, kas uzņemtas no kosmosa. 20. gs. 70. gados uzņemtajos foto attēlos bija vērojamas īpatnas, no zemes neredzamas riņķveida struktūras, kas ļāva secināt — Pokaiņu riņķveida starojums ir lielākais pasaulē. Ģeogrāfiski Pokaiņus pieskaita Austrumkurzemes augstienes austrumu malai. Pokaiņu centrālo daļu ierobežo Sesavas upe un tās pieteka. Centrālajā daļā ir vairākas svētvietas — Dižā seja, Dieva dārzs, Vīnkalni, Dziednieku kalns, Naudas kalns, Metamais kalns. Ap šo daļu ir vēl citas svētvietas — Spārņu kalns, Immas kalni, Tuntuļu kalns, Rakažkalns, Krievu kalni, Staru kalns u. c. Svētvietu pētnieks I. Vīks uzskata, ka Pokaiņi jāapzinās kā nozīmīgs Senbaltu civilizācijas un senās pasaules centrs, kurš pastāvējis jau pirms pēdējā ledus laikmeta, un kā visu laiku ievērojamākais atklājums Ziemeļeiropā.

Ķeveles Trejdeviņu svētavotu grupa

Vītiņu pagastā, netālu no Auces.

Nogriežoties no Auces — Bikstu šosejas pa Ķeveles ceļu. Pēc apmēram 4 km jānogriežas pa labi uz lauku ceļu, kas ved uz Kokumuižu. Pa Kokumuižas ceļu brauc apmēram 1 km līdz kalnam. Tad pa grants karjeru labajā pusē jāveic apmēram puskilometrs.

Ķeveles avoti atrodas 4 km uz ZR no Vecauces pils. Šie avoti ietilpst Pokaiņu sistēmas svētvietā. Grāmatā "Trejdeviņi Latvijas brīnumi" vēsta, ka no Ķeveles Kambaru kalna augšas 10 m garā posmā izverd deviņi spēcīgi avoti. Tie veido strautu, bet, tā kā tālāk strautā ir vēl divtik avotu, kopumā var runāt par trejdeviņiem avotiem. Tomēr visērtāk pieejami un cilvēku apmeklēti ir tikai pirmie deviņi avoti.

Aizkraukles rajonā

Kraukļu akmens

Skrīveru pagastā, apm. 1 km attālumā no Aizkraukles baznīcas. Rīgas — Daugavpils šosejas kreisajā pusē, gravā starp šoseju un ceļu, kas ved uz Skrīveru centru un staciju.

Kraukļa akmens augstums — divi metri, platums — apmēram četri metri. Akmenī iekalta metru gara rieva un ieurbts caurums. 12. gadsimta senlieta bijusi vecākā, kas atrasta 1974. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos.

Meļķītāru Muldas akmens

Aizkraukles novadā, apmēram 5 km aiz Skrīveriem kreisajā pusē jānogriežas uz zemes ceļa. Apmēram 3 km aiz pārbrauktuves, 100 m pa kreisi no ceļa ir akmens.

Akmens ir 3 m augsts, tā virsmā iekalts liels iedobums, ko uzskata par lielāko mākslīgo iekalumu Latvijā. Nostāsts vēsta, ka pie šā akmens kādreiz bijusi ievērojama kulta vieta.

Jēkabpils rajonā

Rogāļu akmens

Kūku pagastā atrodas augstākais akmens Latvijā. Tā augstums — pieci metri, apkārtmērs — 20 metri. Runājot par akmeņiem, I. Vīks uzsvēris, ka zeme ir dzīva, bet akmeņi ir tās sastāvdaļa — tāda pati kā cilvēkiem ausis, deguns vai acis.

Daugavpils rajonā

Nīcgales Lielais akmens

Nīcgales pagastā, dziļi mežā ap 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.

Braucot pa Rīgas — Daugavpils šoseju, jāpagriežas pa kreisi uz Nīcgales centra pusi. Nepiebraucot dzelzceļam, kreisajā pusē jānogriežas pa ceļu, kas ved uz Vārkavu. Iebraucot mežā, apmēram pēc 3 km pa labi nogriežas ceļš. Tas pēc 2, 5 km aizved līdz vislielākajam laukakmenim Latvijā.

Šo akmeni dēvē arī par Balto akmeni. Garums — 10, 5 m, platums — 10,4 m, augstums — 3,5 m. Tā vienā šķautnē tagad redzami četri pakāpieni, bet sākotnēji bijuši iekalti 12. Te atrastas monētas un cirvis, kas datējams vismaz ar 1. g. t. p. m.ē.

Valmieras rajonā

Daviņu Lielais akmens

Bērzaines pagastā.

Pa Valmieras — Mazsalacas šoseju jābrauc līdz krustojumam ar Burtnieku — Ozolu lielceļu, tur jānogriežas pa kreisi. Pēc 3 km ceļš noved ielejā, pa kuru tek upīte. Pa kreisi no lielceļa, upītes ielejas austrumu nogāzes malā redzams akmens.

Zilais kalns

Zilā kalna pagastā

Ģeosinerģētikas speciālists R. Griškjānis uzskata, ka visspēcīgākā enerģētiskā vieta Latvijā ir netālu no Valmieras — Zilā kalna apvidū.

Skaņais kalns

Mazsalacā, Skaņkalnes pagastā

Salacas kreisajā krastā apmēram 6 km lejpus Mazsalacas tilta. Tā ir apmēram 15 metru augsta un 70 metru gara smilšakmens krauja. Iepretī, Salacas labajā krastā, atrodas Skaņā kalna sarīkojumu vieta. Uz to ved asfaltēts ceļš gar Mazsalacas vidusskolu. Skaņais kalns pazīstams ar īpatnām atbalsīm. Ja skaņa ir klusa un melodiska, tiešo skaņu nemaz nedzird, dzirdama tikai atbalss. Skaņā kalna efektu vislabāk varot ievērot, ja runā vai dzied klusināti. Ietilpst Pokaiņu sistēmā, Pokaiņu mežā.

Lielais Bauņu akmens

Ceļā no Valmieras uz Mazsalacu. Matīšu pagastā.

Ceļa labajā pusē 10 km aiz Matīšiem.

Labajā pusē ir vecais ceļš, gar kuru aug lapegles. Ceļš atrodas uz enerģētiski spēcīgas vietas. Šī ir arī viena no lielākajām stārķu ligzdošanas vietām Latvijā.

Valkas rajonā

Cērtenes pilskalns

Pie Smiltenes. Priežu silā Cērtenes upītes kreisajā krastā. Cērtenes pilskalns ir mākslīgi veidots. Nogāzes ir pārāk stāvas, lai tās uzskatītu par dabiskām. Izdevumā "Dziednieks" vēstīts, ka Latvijas Dziednieku savienības pārstāvji 1999. gadā sameklējuši pilskalna apkārtnē enerģētiski spēcīgos punktus. Tie ir pilskalns, Smiltenes krāteris un pilskalnam līdzīgs paugurs pie Klievezera.

Biterīna kalns

Vijciema pagastā, Vijciemā, aiz Smiltenes

Talsu rajonā

Vandzenes dižakmens

Vandzenes pagastā. Daudzi senakmeņi tālā pagātnē tikuši apstrādāti. Svētakmeņos var pamanīt apstrādātas skaldnes, šķautnes, dažādas rievas, kuras nevarēja rasties dabiskā ceļā. Piemēram, šim akmenim noņemti daudzi kubikmetri materiāla, lai piešķirtu sarežģītāku formu. Lai veiktu šādu apstrādi, ieguldīts ievērojams darbs. Dažu svētvietās izvietoto akmeņu svars ir ievērojams — ap simtiem tonnu. Šis akmens ir 400 tonnu smags.

Cēsu rajonā

Svētvieta Nemnaudi,

Zaubes pagastā, Zaubē

Pie Vērkalna atrodas liels sarkana granīta svētakmens. Tas pēc ļaužu nostāstiem tiek dēvēts par Vēres gultu. Zaubes upes labajā krastā iztek svētavots. Kādā upes malā atrodas uzkalniņš, kuram blakus balts granīta akmens. Kilometru tālāk atrodas pilskalns. Tas varētu būt svētkalns, jo virsotnē visapkārt ir daudz svētakmeņu, kas veido apli, kur kādreiz varētu būt risinājušās kulta ceremonijas.

Amatas svētvieta

Amatas pagastā, svētvietas centrā mājas "Amatas dzirnavas". Amatas svētvietā ir daudz lielu akmeņu. Amatas krastā atrasts kāds īpaši sarkana granīta akmens, kurā attēloti vīrieša un sievietes profili.

Raunas svētvieta

Raunas pagastā

Tanīsa pilskalns un Raunas Staburags Raunas labajā krastā. Pēc Daugavas Staburaga noslīcināšanas Raunas Staburags ir lielākais Latvijā. Raunas krauju rotā lielas egles, un arī pie pagastmājas koki esot garāki nekā citur.

Doles svētvieta

Skujenes pagastā

Amatas krastā pie Dzirnaiņu mājām ir īpaši akmens krāvumi. Svētakmeņi ir gan Amatas upē, gan arī abos tās krastos. Zem ūdens no akmeņiem izlikts krusts. Amatas kreisajā krastā ir lieli akmeņi, vienā no tiem iekalts putns lidojuma brīdī.

Madonas rajonā

Gaiziņkalns

2 km attālumā no kalna virsotnes kalna pakājē ir svētvieta. Svētvietai raksturīgi lieli, gludi noslīpēti akmeņi.