Šis ir ļoti aizraujošs un aktuāls temats 
, pa cik tas man palīdzeja daudz ko saprast par pasaulē notiekošajiem procesiem, labprāt ar Jums padalīšos ...
Dzīvnieciskās enerģijas
Dzīvnieciskās enerģijas tika radītas dzīvnieku pasaulei, to dzīvei un funkcionēšanai. Sākotnēji šī enerģijas bija tīras un katra enerģija bija domāta katram dzīvniekam atbilstoši tā attīstības līmenim un paredzētajiem mērķiem. Šīs enerģijas nesajaucās ar citām, bet bija savā vietā pēc Dievišķā plāna.
Enerģijas, kas tika domātas cilvēkiem-Dievišķām būtnēm bija pavisam savādākas, viena no visgaišākajām, spēcīgākajām, dzidrākajām un dziļākajām enerģijām uz Zemes un arī visā Visumā.
Dzīvnieku un cilvēku pasauļu (un arī citu pasauļu) enerģijas bija ciešā saskarsmē viena ar otru, ietekmējot viena otru, bet nesajaucoties ar tām. Tādā veidā tika uzturēts balanss starp dzīvnieku un cilvēku pasauli. Dzīvnieki palīdzēja cilvēkiem, bet cilvēki-dzīvniekiem, cilvēkiem toreiz arī bija tieša komunikācija ar dzīvniekiem, viņi varēja telepātiski bez problēmām ar tiem komunicēt un tā bija ikdienas ierasta lieta. Cilvēki-Dievišķas būtnes varēja sazināties ar daudzām pasaulēm, just to enerģiju, dziļi izprotot un apzinoties savstarpējo saikni ar šīm pasaulēm. Un kopā visas šīs pasaules uzturēja savstarpējo balansu gan fiziskajā, gan smalkajos līmeņos.
Cilvēki-Dievišķās būtnes apzinājās, ka viņi ir Cilvēki, nevis dzīvnieki vai rāpuļi, tai pat laikā ļoti dziļi cienot visu, kas viņiem bija apkārt. Katra pasaule atradās savā hierarhijas posmā, kur bija tās vieta atbilstoši Dievišķajam.
Bet vēlāk viss mainījās zem tumšo ietekmes, izjaucot esošo balansu. Cilvēki sāka domāt, ka viņi ir pārāki, gudrāki un varenāki par visu to, kas viņiem ir apkārt, ka viņi ir tiesīgi bezjēgā izmantot esošo pasauļu resursus, lai apmierinātu savas vajadzības un vēlmes. 
Tādā veidā Dievišķais balanss tika izjaukts, kas noveda pie enerģiju disbalansa, šķobīšanās un kropļošanas, kas skāra absolūti visas pasaules. Daudzu pasauļu enerģijas un hierarhijas tika sajauktas cilvēku un dzīvnieku pasauli ieskaitot.
No negācijām dzīvnieku un cilvēku enerģiju frekvences kritās, piedevām, tumšie radīja paši savas „kopijas” ,kas bija tik zemas un netīras, ka nederēja pat dzīvniekiem par cilvēkiem nemaz nerunājot. Bet cilvēki to visu pieņēma sākot uzskatīt par normu. Cilvēka –Dievišķās būtnes izpratne tika pazaudēta un aizmirsta. Tāpēc arī tagad cilvēkiem daudz tuvāk ir dzīvnieciskās enerģijas, dzīvnieciska izpausme un pat domāšana. Teiciens dzīvot kā vilku barā un arī reāli tā dzīvot, daudziem ir pazīstams, toties dzīvot kā Dievišķā ģimenē vai kā Dievišķajai Būtnei cilvēce jau sen ir pazaudējusi izpratni par to.
Tas pats attiecas arī uz dzimtām. Daudzas dzimtas daudzus gadsimtus atpakaļ aizmirsa ko nozīmē Dievišķa ģimene un dzimta būvējot savstarpējas attiecības pēc dzīvnieku likumiem, enerģijām un principiem. Tumšie tādiem cilvēkiem smalkajos un tāpat veselām dzimtām uzliek pavadas kā kaklasiksnas caur kurām notiek kontrolēšana lai cilvēki un to dzimtas ietu viņiem vēlamā virzienā, bet tikko kāds sāk virzīties viņiem nevēlamā virzienā, tā tumšie šo pavadu pievelk neļaujot tam atiet no tumsas ceļa. Tādām pavadām ir dažādas struktūras, biezums un garums atbilstoši katram cilvēkam vai dzimtai uz ko tie vislabāk uzķeras. Tās var izskatīties kā ķēdes, pavadas, diegi, virves un vēl pēc visa kā. Tādā veidā tādas pavadas ir ļoti daudzos līmeņos jau tikai cilvēka būtībā piesienot viņu pie kaut kā negatīva, negatīvas reakcijas, enerģijas vai uztveres, neļaujot viņam no tā atiet. Tāpēc tādus cilvēkus un dzimtas pēc tumšo ieskatiem var uzrīdīt uz citām vai vienu uz otru, ja tas viņiem šķiet izdevīgi, bet paši cilvēki nespēj saprast un apzināties kāpēc tas tā notiek, kāpēc viņiem ir tāda reakcija pilnībā pakļaujoties tai. Līdzīgi kā ar trenētiem cīņas suņiem, viņi nedomā kāpēc viņi tā dara, viņi vienkārši pilda trenera pavēles un viss. Tas pats smalkajos notiek cilvēkiem un dzimtām.
Tumšajām pasaulēm tas ir ļoti izdevīgi, lai cilvēki sašķeltos ne tikai ārēji domājot tikai par sevi, kā noplēst lielāku gaļas gabalu, kā izdzīvot un tt, bet arī šķelšanās pašā sevī, ka daļas arī pašā cilvēka Būtībā cīnās par to pašu. Tādā veidā cilvēce labāk ir kontrolējama vieglāk pakļaujoties svešām domām un uzskatiem, jo cilvēku redzes loks aprobežojas tikai ar viņiem pašiem, viņu ģimeni vai valsti labākajā gadījumā, nevis visu planētu un pat ārpus tās, kā tas bija cilvēces sākumā, pirms tā pazaudēja izpratni par sevi, saviem Dievišķiem mērķiem un pienākumiem.
Tāpēc bieži vien dzīve arī tiek uztverta kā cīņas arēna, kur izdzīvo stiprākais, ka ir jādomā par sevi pirmām kārtām, ka nevar uzticēties nevienam. Ir jāsaprot, ka problēmu pamatcēlonis ir pats cilvēks, nevis kāds no malas. Jo, ja cilvēce nevēlētos pieņemt tumšo pasauļu radītās enerģijas un uzskatus, tas arī nenotiktu. Daudziem ir pazīstams izteiciens „iekost”, kad pasaka kaut ko dzēlīgu, nepatīkamu, un smalkajos tas patiešām tā arī ir. Cilvēks, kas tā izdara, patiešām smalkajos arī iekož, kāpēc daudziem ir problēmas ar zobiem fizikā, jo tas tika darīts jau vairākus gadsimtus iepriekšējās dzīvēs un tagad rezultāts ir arī parādījies fiziski, jo šīs negatīvas enerģijas ir uzkrājies tik daudz, ka ir jūtams pat fizikā. Protams, tas ir tikai viens no cēloņiem, bet tas ir ļoti svarīgi norādot uz cilvēka negatīvo rakstura īpašību, kas ir nedievišķa, jo ir izveidota, lai darītu kādam pāri, bet Dievišķajā tas ir nepieļaujami.
Tas pats arī par zinātni. Zinātne jau vairākus gadsimtus proklamē, ka esam cēlušies no dzīvniekiem, respektīvi, ka arī paši esam dzīvnieki, nevis cilvēki. Ka no sākuma bijām dzīvnieki un tikai pēc tam kļuvām par cilvēkiem. Tas arī ir tumšo radīts veidols, lai noturētu cilvēkus konkrētā attīstības etapā, lai neļautu tiem izprast un izpaust savu Dievišķo dabu. Jā, karmiski var būt, ka cilvēka būtne kādā no dzīvēm pārdzimst dzīvnieka veidolā, bet tādā veidā tā iziet karmisko atstrādi vai arī lai palīdzētu dzīvnieku valstībai. Tāpēc arī dažreiz rodas sajūta, ka skatoties kāda dzīvnieka acīs redz cilvēcisku būtni, vai arī vērojot dzīvnieka rīcību. Bet cilvēks smalkajos nekad nav bijis dzīvnieks, ko smalkajos proklamē zinātne, ka gan fiziski, gan smalkajos mēs esam dzīvnieki un nekas vairāk. Tāpēc arī zinātnei ir tik smagi paskaidrot kāpēc cilvēks tic, vai pastāv Radītājs un tt. jo tas vienkārši neiekļaujas zinātnes radītajā dogmā. Arī pati zinātne tādā veidā ir nedievišķa, jo nepieņem Dievišķo aspektu, Dievišķo plānu, bet attīstās pati pa sevi orientējoties tikai uz fizisko.
Arī sabiedrības sociālajā statusā tas ir ļoti labi redzams, kas stiprāks tam ir vara, ka uzceļoties augstāk ir jākāpj pāri galvām un tt. un arī paši mērķi kā tas tiek sasniegts. Cilvēki ne tikai tādā veidā nolaižas daudzos no līmeņiem līdz dzīvnieciskai izpausmei, bet arī pat līdz rāpulim ar pielaizību uz vēdera līšanas. Faktiski, cilvēks apmaina vai pārdod savu cilvēciskumu, par Dievišķo nemaz nerunājot, pret kaut ko kas absolūti nav viņa, kas viņam nemaz nav paredzēts.
Ar savstarpējām attiecībām ir ļoti līdzīgi. Ir ļoti daudz stereotipu par sievietes un vīrieša savstarpējām attiecībām. Piemēram, pastāv uzskats, ka vīrietis ir mednieks un sieviete ir medījums. Ja attiecības rodas uz tāda pamata tad ir jautājums, kā cilvēki var būt vienlīdzīgi, un vai vispār tādas attiecības ir Dievišķas? Viens no partneriem tiek nolaists līdz dzīvnieka līmenim, bet arī otram tas nedara nekādu godu uzskatot, ka sieviete nav Dievišķa būtne, bet gan trofejs un jo vairāk tādu trofeju, jo labāk. Notiek arī sievišķās enerģijas pazemošana piezemināšana, ka sieviete nav cienīga būt blakus vīrietim, ka vīrietis ir pārāks. Bet vīriešiem sievietes priekšā vajag dižoties, izrādīties kurš ir pārāks, spēcīgāks gan fiziski, gan materiāli un sociāli, kas arī ļoti stipri pazemina vīrišķo enerģiju.
Tas pats skar arī seksu. Šīs attiecība tika Radītāja ieviesta tikai starp ļoti tuviem cilvēkiem un tas notika tikai tad, ja starp abiem bija Dievišķa mīlestība, nevis iegribas, vēlēšanās dabūt gultā tikai tāpēc, ka gribas un neko vairāk. Tāda dzīvnieciska iekāre ļoti stipri pazemināja cilvēka enerģētiku, jo tur dominē, ka vajag pārgulēt tāpēc, ka tagad gribas, ka to vajag, ka šo tuvo brīdi pārveidoja bezmaz par pārošanās aktu, kur ir tikai instinkti par mīlestību un cieņu nemaz nerunājot.
Jo abas šis enerģijas sievišķā un vīrišķā netika Radītāja radītas tādam mērķim, bet gan tam, lai tās pilnveidotu viena otru, būtu savstarpēji vienlīdzīgās un līdz ar to radītu balansu. Un aizbildināšanās, ka dzīvnieki dara tāpat, tikai norāda kas tādiem cilvēkiem ir ideāls, no kā viņi ņem piemēru un vai vispār tādā gadījumā cilvēku var saukt par cilvēku, ja viņam dzīvnieciska izpausme ir daudz tuvāk nekā Dievišķa. Jo tas, kas ir pieļaujams dzīvniekiem un rāpuļiem, cilvēkiem-Dievišķām būtnēm ir vairs nepieļaujami, jo Cilvēki atrodas pavisam citā attīstības līmenī.
Vienalga, lai arī kāds nebūtu cilvēka iemesls kāpēc viņš ir izvēlējies pieņemt dzīvnieciskās enerģijas, kas bieži vien jau ir tumšo izkropļotas, pats cilvēks uzreiz kaut kādos līmeņos atsakās no savām Dievišķām daļām, no savas Dievišķas izpausmes un izpratnes. Cilvēkā tiek ieliktas vai nomainītas normālas uz izkropļotām vai pat kāda dzīvnieka daļām. Ļoti daudziem tiek nomainīta smalkajos galva uz kāda no dzīvnieka galvām. Pa dzīvēm tāda galvu var sakrāties pāri simtam, arī kāda no citām ķermeņa daļām var būt no dzīvnieka daļām, rezultātā cilvēks smalkajos pat pēc cilvēka vairs neizskatās, bet gan kā dažādu dzīvniecisko daļu salikums.
Tas skar arī totēmismu un vilkaču tēmu. Agrāk, kad cilvēki saprata, ka viņi ir Dievišķas būtnes, viņiem arī bija Dievišķas spējas, viņi spēja pieņemt dažādu dzīvnieku izskatu vai arī sadarbojās ar dzīvniekiem atbilstoši tam Dievišķam uzdevumam, ko viņi uz doto momentu pildīja. Un tur nebija nekā neierasta, tā bija parasta lieta abām pusēm, gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Piedevām, ja cilvēks pieņēma fiziski dzīvnieka izskatu, viņa daļas, domāšanu ieskaitot, nemainījās. Smalkajos tas bija tas pats Cilvēks-Dievišķa būtne vienīgas, kas mainījās bija fizika un nekas vairāk kas mainījās, lai labāk un precīzāk spētu izpildīt Dievišķu uzdevumu. Pie cilvēka sadarbības ar dzīvniekiem princips saglabājās tāds pats, cilvēks savu Būtību nezaudēja, bet dzīvnieki palīdzēja cilvēkam izpildīt kādu uzdevumu, kas nesa labumu abām pusēm, pieredzi un pilnveidošanos gan vieniem, gan otriem. Pie tādas sadarbības enerģijas vai daļas nesajaucās saglabājot savu vietu, jo viss notika pēc Dievišķā. Gan cilvēki, gan dzīvnieki zināja savu vietu atbilstoši Dievišķajam, kas bija Radītāja un Mātes-Zemes paredzēta un ierādīta, un šis robežas netika izjauktas lai saglabātu savstarpējo balansu starp cilvēku un dzīvnieku pasaulēm.
Bet vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu Dievišķo izpratni par sevi un pasauli, sākās arī izkropļojumi. Pieņemot dzīvnieka izskatu, cilvēki bieži vien arī apziņā kļuva kā dzīvnieki ļaujot tai absolūto kontroli pār sevi, kas noveda līdz katastrofālām sekām. Izmantojot tumšo maģiju cilvēki paši sagrāba dzīvniekus vai to daļas izmantojot savtīgiem mērķiem izjaucot Dievišķo balansu starp savu un dzīvnieku pasauli. Pie totēmisma notika kas līdzīgs. Cilvēka daļas ar varu iemiesojoties dzīvniekā pārņēma pār to kontroli liekot pildīt savas iegribas, un otrādi dzīvnieka daļas iemiesojās cilvēka fizikā. Tas viss sajauca cilvēka un dzīvnieka enerģijas tādā vai citā apmērā, lūk kāpēc vēl joprojām dažreiz ir grūtības atrast robežu, kur beidzas dzīvnieciskums un sākas cilvēciskums, un otrādi. Tumšajiem tas viss bija uz labu un viņi papildinājumā ieviesa savus „uzlabojumus”. Tie ir tikai daži piemēri, kas notiek ar cilvēkiem smalkajos, ja viņi pieņem sāk vadīties pēc dzīvnieciskām emerģijām.
Mums visiem ir šīs dzīvnieciskās enerģijas tādā vai citā apmērā, kas mums jau ir no iepriekšējām dzīvēm, kas ļoti stipri ietekmē arī šo dzīvi ko dzīvojam. 
Ir jāatsakās no šīm enerģijām visos līmeņos gan smalkajos, gan arī fiziski DNS līmenī, jo jebkura veida informācija tiek ierakstīta arī šūnā, enerģijas ieskaitot uz ko šūna vēlāk tiek programmēta un pēc tam arī strādā vadoties pēc šīs programmas Ir jāattīra maksimāli visas savas smalkās daļas no dzīvnieciskām enerģijām, lai tās spētu pilnvērtīgi izprast savu lomu cilvēka Būtībā.
Ir jaatbrīvo visas sagrābtās dzīvnieciskās daļas ļaujot tām ieņemt to vietu kāda ir paredzēta tām pēc Dievišķā un lūgt atgriez savas daļas attīrītā veidā atbilstoši Dievišķam plānam Ir jāatsakās no jebkāda veida melnās maģijas, kur tā tika izmantota pārvēršot cilvēkus pār dzīvniekiem, vai pašam pieņemot dzīvnieka izskatu ne pēc Dievišķā
Atteikties no mednieka principa un stereotipiem, no dzīvnieku, sievišķās vai vīrišķās enerģiju pazemošanas un kropļošanas.
Atteikties no šo stereotipu izplatīšanas caur savu rīcību un uztveršanu Izskatīt dzīves kur tika izmantotas dzīvnieku enerģijas un paši dzīvnieki nedievišķos mērķos, kā arī kur tika izmantota melnā maģija
Atteikties no dzīvnieciskām izpausmēm visos līmeņos, gan smalkajos, gan fizikā Atteikties no jebkāda veida eksperimentiem pār cilvēkiem un dzīvniekiem, kas tika veikti bez to piekrišanas nedievišķos mērķos iepriekšējās un arī šajā dzīvē visos līmeņos, gan smalkajos, gan fiziski Ir jāatsakās no jebkāda veida paverdzināšanas, pakļaušanas, pazemošanas un sagrābšanas, bet pārveidot to uz mīlestību, līdzjūtību, sadarbību, izpratni un palīdzību
Izvadīt visas nedievišķas negatīvas enerģijas, kas ir sekmējušas nedievišķu darbību
Lauzt visus nedievišķus līgumus visos līmeņos, gan fizikā, gan smalkajos, kas tik slēgti apzināti un arī neapzināti
Ir jaatbrīvo gan cilvēciskās un dzīvnieciskās enerģijas no visa nedievišķa, kas ir tajās ielikts no iepriekšējām un arī šajā dzīvē, palaist tās uz pilnveidošanos un pārveidošanos, lai tās spētu ieņemt to vietu un kļūt par tādām enerģijām kādām tām ir jābūt atbilstoši Dievišķajam plānam
Lūgt izlabot visu nedievišķu atbilstoši Dievišķajam tā kā tam bija jābūt pagātnē un tā kā tam ir jābūt tagadnē, ja pagātnē viss tiktu izdarīts atbilstoši Dievišķajam plānam un palaist to mūsu pasaulē visos līmeņos un pasaulēs reālizācijā kur tas ir nepieciešams atbilstoši Dievišķajam
Ir jaatbrīvo no ciešanām un izkropļojumiem visus tos un tās pasaules, pār kuriem tika veikti eksperimenti ne pēc Dievišķā zinātnes vai kā cita vārdā, kur kādas teorijas vai dogmas pierādīšanas dēļ tika likti ļoti daudz upuru, ciešanu, iznīcības un sāpju, lūgt izsniegt tādiem radījumiem un pasaulēm Dievišķas kompensācijas, mīlestību, izveidot un sakārtot tiem visu atbilstoši Dievišķajam, tā kā tiem bija jābūt un ir jābūt Ir jālūdz piedošana visiem un visam kas ir cietuši no jebkādas nedievišķas darbības
Palaist visas izskatītas dzīves pa savai dzimtai kur ir noticis kas līdzīgs, kā arī kur jūs negatīvi ietekmējām savu un svešas dzimtas, lai tās tiek attīrītas visos līmeņos, nevis tikai jūs pats Atbrīvot visa veida attiecības no dzīvnieciskām enerģijām, attīrīt un sakārtot tās atbilstoši Dievišķajam
Autors: Phoenix.
Paldies visām būtnēm, kurām pateicoties šeit varēja tapt publicēts šis raksts. Ceru , ka tas iedvesmos visus, kas to lasīs- atmosties, un pilnveidoties.
