local-stats-pixel

Džīna Lidija Diksone: Izzināt likteni –tāds bija viņa0

 36  2

Kad runa par pareģotājiem un gaišreģiem, orākuliem, magiem, tie visi izrādās daudzu gadsimtu visai seni pārstāvji. Pats no sevis rodas jautājums: vai tuvākajos laikos daudz bijis cilvēku, kas apveltīti ar reto spēju ielūkoties nākotnē? Fenomenālo parādību pētnieki apgalvo: jā, tādi ir, pirmām kārtām minot ne tikai slaveno Vangu bet arī amerikānieti Džīnu Lidiju Diksoni, kura tiek pieskaitīta izcilu gaišreģu kārtai.

Visslavenākais pareģojums

To viņa veica 1963. gada 22. Novembrī, sēžot pie galdiņa Vašingtonas viesnīcas ‘’Meiflauer’’ restorānā. Džīna un divas viņas draudzenes pasūtīja omārus, bet Džīna delikatesēm pat nepieskārās, paskaidrojot: ‘’Man ir tāda sajūta, ka šodien ar prezidentu notiks kaut kas šausmīgs...’’ Dāmas, protams, ieteica izmest sliktās domas no galvas. Šajā brīdī restorāna orķestris pārstāja spēlēt un diriģents sēru pilnā balsī pa mikrofonu paziņoja: Dalasā pret prezidentu Džonu Kenediju tikko veikts atentāts.

‘’Viņš ir miris!’’ – šausmās iekliedzās Džīna. ‘’Nē, nē,’’ diriģents pasteidzās nomierināt viesus. ‘’Iespējams viņš vispār nav cietis.’’ ‘’Es noteikti zinu; viņš ir nogalināts, ‘’ uzstāja pareģe. Viņai bija taisnība: Kenedijs nomira ceļā uz slimnīcu, bet Diksones vārds nokļuva avīžu lapās.

Džīna piedzima 1918. Gadā Viskonsinā, kokrūpnieka Pinkerta ģimenē. Jau no mazām dienām viņa sāka pārsteigt apkārtējos ar saviem negaidītajiem pareģojumiem. Piemēram, meitene varēja pēkšņi paziņot, ka tēvs no Čikāgas atvedīs lielu melnbaltu suni, kaut agrāk par kaut ko tādu nebija ne runas. Vai ka kaimiņiem no būra izbēguši truši...

Un katru reizi viņas pareģojumi piepildījās. Iespējams, tāpēc viņas vecāki ieklausījās jaunās Džīnas domās, kad viņa aizstāvēja vecāko brāli Ērniju, kuram vecāki centās aizliegt spēlēt futbolu. Džīna pilnā nopietnībā paziņoja, ka Ērnijs kļūs par ‘’slavenu futbolistu’’. Un patiešām – pēc desmit gadiem vecākā brāļa vārds tika ierakstīts amerikāņu futbola Goda grāmatā.

Sekmēja biznesu, glāba, iedvesa cerību

Pirms Otrā pasaules kara Džīna nomainīja savu meitas uzvārdu un kļuva par misis Diksoni. Gaišreģes izredzētais bija bagāts uzņēmējs, kuru ieraugot Džīna uzreiz saprata – viņas priekšā ir tas cilvēks, kas viņai vajadzīgs.

Iesākumā Džeimss Diksons izturējās pret sievas pareģojumiem ar atklātu skepsi. Kad reiz viņš sataisījās lidot darba darīšanās uz Čikāgu, Džīna ar asarām acīs uzstājīgi sāka atrunāt vīru no šī lidojuma. Džeimss nolēma piekāpties un braucienu atlika. Bet no rīta avīzes vēstīja: lidmašīna, ar kuru viņam bija jālido, cietusi aviokatastrofu. Nebija pārsteigums, ka pēc šī gadījuma vīrs katru reizi pirms nopietna darba uzsākšanas konsultējās ar sievu, un viņa to ne reizi nepievīla. Diksonu dzīve sāka ievērojami uzlaboties.

Drīzumā pati Džīna Diksone Vašingtonā kļuva par savērā populāru dāmu. Kara laikā pie viņas nekautrējās griezties pat augstākstāvoši ierēdņi un diplomāti, vēloties uzzināt, kā attīstīties tie vai citi notikumi. Viņi bieži braukāja pa hospitāļiem, dodot cerību frontē sakropļotajiem cilvēkiem, pasakot tiem, ko uzsākt pēc izrakstīšanās.

Ja pareģojumam nenotic...

1942. gada janvārī Diksone devās vizītē pie kinozvaigznes Kerolas Lombardes. Vispasaules slavu guvušā kinoaktiera Klarka Geibla sievai jau ilgu laiku ar Džīnu veidojās draudzīgas attiecības. Džīna, lieki netērējot laiku, jau pie sliekšņa pieprasīja, lai aktrise atceltu savu braucienu uz Indianapolisu, kur Lombards grasījās aģitēt militārā aizņēmuma labā. Tomēr Kerola iespītējās. Būdama vāciete pēc izcelsmes, viņa šo braucienu uzskatīja par savu patriotisko pienākumu valsts priekšā, kas viņu bija pieņēmusi. Bet, ņemot vērā, ka pati aktrise neticēja ne astroloģijai, ne hieromantijai, ne zīlēšanai, tad arī brīdinājumu, ka tuvāko sešu nedēļu laikā viņai vajadzētu izvairīties no gaisa pārlidojumiem, neuztvēra nopietni.

Patiešām – līdz Indianapolisai Lombarda nokļuva bez piedzīvojumiem. Atpakaļ viņa grasījās atgriezties ar vilcienu, tā kā uzmanīties it kā nebija no kā. Tomēr pēdējā brīdī Kerola izmainīja maršrutu, izlemjot pavadīt filmas uzņemšanā Losandželosā aizņemto vīru. Lasvegasā, kur lidmašīna veica īslaicīgu nosēšanos, liktenis aktrisei deva pēdējo iespēju: lidostas administrācija tai palūdza atdot vietu kādam oficierim, kas ļoti steidzās uz savu daļu. Lombarde viņam atteica. 23 minūtes pēc pacelšanās lidmašīna iekļuva stiprā vētrā un Nevadas kalnos avarēja.

Tikšanās ar ASV prezidentu

Amerikāņiem iemīļotās aktrises bojāeja kļuva par īstu traģēdiju. Prezidents Rūzvelts pēc nāves apbalvoja Lombardi ar Brīvības medaļu un pavēlēja viņas vārdā nosaukt kuģi. Liekas, visvairāk par visiem bēdājās Džīna Diksone: šo nāvi varēja novērst, ja pareģe būtu bijusi uzstājīgāka...

1944. gada novembrī Džīnu Diksoni uzaicināja uz tikšanos pats prezidents Frenklins Delano Rūzvelts. Viņš bija tik ļoti populārs, ka amerikāņi, pretēji visām normām un likumiem, izvēlēja to par Baltā nama saimnieku ceturto reizi! Daudziem jau sāka likties, ka Rūzvelts ir mūžīgs, un tikai viņš pats zināja, cik viņam ir slikti. Pēdējā laikā prezidenta veselība sāka krasi pasliktināties.

Viņš gribēja zināt, cik laika atlicis, lai nobeigtu kaut daļu no aizsāktajiem darbiem, kuru viņam bija vēl ļoti daudz. Amerika karoja Klusajā okeānā un Eiropā. Vajadzēja padomāt par vēlāko kārtību pasaulē un par kara sagrauto valstu atjaunināšanu. Vai viņš varēs visu īstenot pats, vai arī laiks padomāt par aizstājēju?

Tieši to arī vēlējās uzzināt prezidents no Džīnas Diksones. Viņa, ieraugot savā tuvumā cilvēku invalīda krēslā, pirmo reizi vairāku gadu laikā apjuka. Rūzvelts izskatījās ļoti slikti, bet jāsaka viņam bija vienīgi patiesība. Smags pienākums. Paklusējot viņa teica liktenīgo spriedumu: ‘’Jums atlikuši seši mēneši. Vai pat mazāk.’’ Prezidents vairākas minūtes klusēja, veroties kaut kur tālumā. Viņš cerēja, acīmredzot, uz labāko. Pēc tam saņēmās un sāka uzdot jautājumus: ‘’Kā attīstīsies Amerikas attiecības ar Krieviju?’’ Džīna padomājusi sacīja, ka Krievija pēc kara vairs nebūs ASV sabiedrotā, un tikai samērā tālā nākotnē abas lielvalstis tomēr apvienosies sarkanās Ķīnas draudu priekšā. Rūzvelts izbrīnījās, viņam likās, ka ir pārklausījies, jo toreiz ar Ķīnu ASV nekādu problēmu nebija. Tomēr Diksone uzstāja uz savu: Ķīna būs komunistiska. Bet pēc tam par vēl vienu ASV problēmu kļūs Āfrika...

Ar to viņi šķīrās. Atvadoties Rūzvelts tomēr vēlreiz pārjautāja, cik gadu viņam atlicis. Džīna tikai noplātīja rokas: ‘’Ne vairāk par sešiem mēnešiem.’’ Pēc tam Franklins Rūzvelts paspēja aizbraukt uz sabiedroto konferenci Jaltā un... nomira kārtējā ārstniecības kursa laikā. Tas notika 1945. gada 12. aprīlī. No viņu tikšanās dienas ar Diksoni bija pagājis tieši pusgads...

Džīna lielajā politikā

Trīs mēnems Rūzvelta nāves, 1945. gada janvārī, Vašingtonas pareģe Harijam Trumenam pavēstīja, ka viņš drīzumā kļūs par kārtējo Savienoto Valstu prezidentu. Un patiešām, Trumens nomainīja Rūzveltu. Bet 1946. gada rudenī Džīna Diksone apmulsināja kādu indiešu diplomātu par gaidāmo viņa valsts sadalīšanos un pat nosauca noteiktu datumu – 1947. gada 20. februāris. Atbildē indietis smiedamies atildēja: ja pareģojums piepildīsies, viņš apēdīs... sprāgušu vārnu!

1947. gadā 20. Februārī viņš piezvanīja Diksonei un atgādināja par pareģojumu. Džīna tikai pasmīnēja: vēl nav vakars... Bet nākamajā dienā avīzes vēstīja par sensacionālu jaunumu: uz pasaules kartes parādījusies jauna valsts – Pakistāna.

1952. gadā Džīna Diksone no jauna iekļāvās lielajā politikā un sarūgtināja prezidenta amata kandidātu Tomasu Djuī, ka pirmsvēlēšanu cīņā viņš zaudēs Dvaitam Eizenhaueram. Kad tas notika, pareģe brīdināja jauno valsts vadītāju par drīzu sirdslēkmi. Eizenhauers brīdinājumu uztvēra nopietni un nekavējoties vērsās pie ārstiem.

Virkne skaļu Džīnas Diksones pareģojumu saistītu ar PSRS. Vienu no visinteresantākajām prognozēm viņa pavēstīja 1953. gada 14. Maijā tiešā radio ēterā. Raidījuma dalībnieks, bijušais ASV sūtnis PSRS Dēviss, painteresējās, vai ilgi premjerministra krēslā noturēsies jaunais padomju līderis Maļekovs. Pareģe, ielūkojoties kristāla lodē, paziņoja: šo cilvēku drīzumā nomainīs ‘’maza auguma plikgalvains resnītis.’’ Dēviss viņai nenoticēja. Tad pareģe piemetināja, ka drīz Kosmosā pacelsies ‘’sudraba bumba, kas aplidos ap Zemi’’. Nedaudz padomājot, Diksone precizēja: krievi palaidīs mākslīgo pavadoni.

Diksones pareģojumi, kā zināms, piepildījās. Viņa pareģoja arī Ņ. Hruščova atstādināšanu, par to brīdinot kārtējā jaungada horoskopā.

Džīna pareģoja arī Kenediju klana otrā brāļa – Roberta nāvi. Losandželosas viesnīcā ‘’Ambasador’’ notiekošajā konferencē viņa paziņoja, ka viesnīcu drīz pārpludinās asinis. Nedēļu vēlāk tieši tajā nogalināja Robertu Kenediju, kas bija jau uzvarējis pirmajās prezidenta vēlēšanās Kalifornijā.

Viņa pareģoja slavenās aktrises Merlinas Monro bojāeju, Vācijas kanclera Konrāda Adenauera atstādināšanu, 1964. gadā Aļaskā notikušo zemestrīci, Berlīnes mūra krišanu, atentātu pret Romas pāvestu Pāvilu VI...

Vai piepildīsies?

Diksones dzīvesgājuma apraksta autori – enciklopēdijas ‘’Simts ievērojamie pareģojumi’’, atgādina: tieši pirms savas nāves (1997) Džīna sacīja, ka 1962. gadā Tuvajos Austrumos zemnieku ģimenē piedzimis zēns, kam lemts izmainīt visu pasauli: izbeigt karus un savstarpēju naidu, apvienot visas tautas vienā brālībā. Būtu jau laiks šim zēnam dot par sevi ziņu pasaulei, kaut arī piecdesmit gadu vecums politiķim, īpaši Austrumos, vēl nav nekāds vecums. Dzīvosim, redzēsim...

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000