Melodija, kas nogalina
Drūmā Svētdiena127
505
3
Parīze, 1932. gada decembris. Ne pārāk turīgais ungārs, Rezso Seress, nupat uzsācis gaitas, lai kļūtu par slavenu komponistu. Visi Rezso sākotnējie mēģinājumi bijuši neveiksmīgi, jo izdevēji atraidījuši visas viņa kompozīcijas, bet viņš neatlaidīgi turpināja iet uz savu mērķi. Viņa draudzene gan ļoti bieži pārmeta Rezso, kā viņš dzīvoja. Viņa mudināja viņu atrast normālu darbu pilsētā, bet Rezso bija nelokāms un vienmēr atcirta, ka kļūs vai nu par komponistu, vai klaiņos pa pasauli un darīs dažādus gadījuma darbus. Nereti tas izraisīja lielus strīdus abu starpā.
Kādu svētdienu Rezso drūms savā dzīvoklī sēdēja pie klavierēm un uzmanīgi vēroja Parīzes debesis, kas bija savilkušās tumšos mākoņos. Nepagāja ilgs laiks, kad no debesīm sāka krist lielas un smagas lietus lāses. ‘’Kas par drūmu svētdienu,’’ Rezso pie sevis noteica, sizdams pa ziloņkaula taustiņiem, kad pēkšņi viņa rokas sāka spēlēt kādu melodiju, kas no sirds dziļumiem izvilka visas viņa drūmās izjūtas. ‘’Jā, Drūmā Svētdiena! Tāds būs manas jaunās dziesmas nosaukums,’’ pie sevis nomurmināja Rezso. Viņš satraukts paķēra pildspalvu un sāka rakstīt vārdus, pēc 30 minūtēm dziesma bija pabeigta.
Reklāma
Rezso nosūtīja savu garadarbu kādam izdevējam un iekšā juta, ka šoreiz viss izdosies. Pēc dažām dienām atnāca atbildes vēstule. Arī šoreiz viņa kompozīcija bija atraidīta, jo tā izdevējam likās dīvaina un depresīva. Rezso nepadevās un nosūtīja dziesmu citam izdevējam. Šoreiz viņam paveicās. Izdevējs solīja, ka drīz dziesma tiks izplatīta visās lielākajās pasaules pilsētās. Jaunais ungārs bija ekstāzē.
Melodija apritē bija jau vairākus mēnešus, bet tad no visām pasaules malām sāka pienākt ziņas par ļoti dīvainiem negadījumiem, ko netieši saistīja ar šo dziesmu. Berlīnē jauns vīrietis lūdzis kādai grupai nospēlēt ‘’Drūmo Svētdienu.’’ Atgriezies mājās viņš sašāva sevi galvā ar revolveri. Pirms tam viņš radiniekiem sūdzējies, ka jūtas depresīvs un nekādi nevar dabūt ārā no galvas kādu melodiju.
Pēc nedēļas turpat Berlīnē tika atrasta jauna pārdevēja, kura bija pakārusies savā dzīvoklī. Policija atrada ‘’Drūmās Svētdienas’’ kopiju viņas guļamistabā.
Reklāma
Pēc 2 dienām Ņujorkā kāda jauna sekretāre noindējās ar gāzi. Atvadu vēstulē viņa pieprasīja, lai ‘’Drūmā Svētdiena’’ tiktu atskaņota viņas bērēs.
Pēc pāris nedēļām kāds 82 gadus vecs ņujorkietis izleca pa logu no sava dzīvokļa, kas atradās 7. stāvā. Pirms tam viņš bija atskaņojis Rezso melodiju. Apmēram tajā pašā laikā kāds jauneklis no Romas, noklausījies dziesmu, noleca no tilta.
Avīzes visās pasaules malās ziņoja par daudziem citiem nāves gadījumiem, kas tika saistīti ar nelaimīgo melodiju. Kāda avīze Londonā atspoguļoja stāstu par sievieti, kas savā dzīvoklī pilnā skaļumā klausījusies Rezso kompozīciju, kas ļoti izbiedēja kaimiņus, jo viņi bija dzirdējuši par dziesmas spēku. Kādā brīdī dziesma iesprūdusi , un noteikts dziesmas fragments atkārtojies atkal un atkal. Kaimiņi vairs nevarēja izturēt, tāpēc izgāza durvis un atrada sievieti mirušu. Viņa bija pārdozējusi barbiturātus (kaut kādi spēcīgi nomierinoši līdzekļi).
Reklāma
Mirušo skaits turpināja augt, tāpēc radio stacijas vairs neatskaņoja šķietami nolādēto dziesmu. Tikmēr Francijā Rezso bija izšķīries ar savu draudzeni un centās viņu atgūt. Rezso nosūtīja izlīguma vēstuli, bet dažas dienas vēlāk no policijas uzzināja, ka viņa sevi ir noindējusi. Viņai blakus atrasta „Drūmās Svētdienas’’ kopija.
30 gadu beigās runas noklusa, jo nu pasaulei bija cita problēma – Hitlers. Protams, visi, kuri grib izaicināt savu likteni, var noklausīties dziesmu arī mūsdienās.
Nav brīnums ka visi kas viņu agrāāk klausīījās taisīja pašnāvību 
