Viena no 20. gadsimta noslēpumainakajām traģēdijām, kas joprojām nav atklāta.
Djatlova grupas traģēdija43
468
2
1959. gada janvārī, grupa no 10 Urālu politehniskā institūta studentiem, devās, pēc grūtības - smagākajā tūristiskajā pārgājienā. Galapunkts – kāpšana “Otorten” kalna virsotnē. No Mansu valodas, “Otorten” tulkojas , kā “neej tur”. Uzsākot turistisko pārgājienu, saslima viens no grupas locekļiem Jurijs Judins, kurš nevēlēdamies būt par nastu pārējiem, atgriezās atpakaļ mājās. Pārējie 9 ( 2 meitenes un 7 puiši), no viņa atvadijas uz mūžu. Studentu grupu vadīja pieredzejušais Igors Djatlovs.
Kad noteiktajā termiņā grupa nebija atgriezusies, neviens necēla trauksmi. Bet kad bija pagājis ilgāks laiks un nebija nekādu ziņu no šīs grupas, uz kalnu tika norīkota glābšanas ekspedīcija. No sākuma atrada slēpes un mantu glabāšanas novietni un tikai pēc tam atrada telti. Telts stāvēja kalnu parejā starp “ Miroņu kalnu” un vēl kādu augstu virsotni. Oficiāli, no tiem laikiem, šo pāreju sauc par “Djatlova kalnu pāreju”. Teltī bija atrasta nauda un dokumenti,siltās drēbes un zābaki, bet telts bija sagraizīta un no ārpuses piemīdīta ar sniegu.
Reklāma
Glābēji Djatlova grupu cerēja vēl atrast dzīvus. Viens no meklētājiem, paceldams šņabja glazīti teica : “ Uz pazudušo veselību”. Uz ko, viens no vietējiem mansiem atbildēja : “ Jūs labāk būtu iedzēruši par viņu mieru tai saulē “. Nākamajā dienā viņus gaidīja baisi atradumi. Pusotru kilometru tālāk, pāri nogāzei,pie liela ciedra, tika atrasti pirmie divi līķi – Georgijs Krivoniščenko un Jurijs Dorošenko. Viņi bija izģērbti, vai viņi bija izģērbušies, burtiski, līdz apakšveļai,pats dīvainākais, apklāti ar segu un atradās viņi pie nesen izveidota ugunskura paliekām.
Ceļā no ciedra uz telti, tika atrasti vēl trīs mirušie – grupas vadītājs Igors Djatlovs, Rustems Slobodins un Zinaīda Kolmogorova. Visiem atrastajiem bija dīvaina ādas krāsa - no orandžas līdz pat brūnai. Kā izteicās viens no bēru dalībniekiem – “Zārkos esot gulējuši nēģeri”. Šie pieci atrastie, visi bija nosaluši līdz nāvei, pats dīvainākais bija tas, ka visiem nebija gandrīz nekādu drēbju – vienam kreisajā kājā bija palicis zābaks, bet pārējiem kājās bija tikai zeķes.
Pārējos 4 tūristus (Semjonu Zolotarjovu, Aleksandru Koļevatovu, Nikolaju Tibo-Brinjolu, Ludmilu Dubiņinu) atrada tikai maijā. Tikai, kad sniegs sāka kust, netālajā gravā, zem egļu zaru nojumes tika atrasti pārējie 4 tūristi. Šiem tūristiem bija konstatētas nopietnas traumas. Zolotarjovam un Dubiņinai bija salauztas ribas, Dubiņinai trūka mēle, Tibo-Brinjola galvaskauss bija ielauzts. Tikai A.Koļevatovam nebija nopietnas traumas. Šie četri bija mazliet labāk apģērbti par tiem, kas tika atrasti agrāk, bet tas tāpat bija nepietiekami, lai vismaz varētu palikt dzivi, nenosalstot. Zolotarjovam mugurā bija Dubiņinas jaka. Pie šīs cilvēku grupas tika atrasti nogriezti Jurija Dorošenko un Georgija Krivoniščenko apģērbu gabali, acīmredzot tie tika nogriezti, kad abi jau bija miruši. Izmeklētāji vai nu negribēja, vai nu neko patiešām nevarēja noskaidrot. Bet tūristu apģērbam bija mazliet paaugstināts radiācijas līmenis un tieši tajā laikā, tajā rajona, bija novērojami NLO. Bet lietu slēdza, un izmeklēšanas rezultātiem uzlika zīmogu – “Slepens.Neatklāt nekad.” .
Reklāma
Bojāejas pamatversijas.
Lavīnas versija. (+) Tajā rajonā, kur stāvēja telts, nogruva sniega lavīna. No šejienes arī būtu izskaidrojami lūzumi. Tad tūristi sagrieza telti, lai varētu tikt ārā no apraktās telts un lai lejā gravā ( lai netraucētu vējš ) varētu iekurināt ugunskuru un sasildīties, kā arī gravā tapa nojume ievainotajiem. Trīs tūristi mēģināja aiziet atpakaļ līdz teltij pēc mantām, bet pa ceļam nosala. (-) Pārejas slīpums ir 15 grādi. Tādā slīpumā, nekādā gadijumā, nevar notikt lavīnas. Tad kāpēc slēpes tika atrastas vertikālā stāvoklī, iespraustas sniegā.Kāpēc, izņemot bojāgājušo ķermeņus, nekas nebija salauzts, piemēram krūzītes, bļodiņas, slēpes, pārējais aprīkojums? Tad kāpēc siltās drēbes un apavi, bija saliktas kaudzē un pat nebija aiztiktas?
Tehnogēnā versija. (+) Netālu no telts it kā ir uzsprāgusi raķete, vai kāds eksperimentālais ierocis. Tas izskaidrotu, kāpēc bojāgājušajiem bija dīvainas ādas krāsas ( pie vainas varētu būt toksiska raķešu degviela.) (-) Izmēģinājumi parasti notiek poligonos un raķete, kas novirzījusies no kursa un eksplodējusi, tās pēdas būtu pamanāmas ne tikai tūristu sejās, bet arī visā apkārtnē.
Kriminālversija.
(+) Viņus varēja nogalināt : mansu cilts pārstāvji, izbēguši cietumnieki ( tajā kalnu rajonā bija cietums), nelegālie zeltrači, izbēgušo cietumnieku likvidācijas grupa.
(-) Telts rajonā nav svešu cilvēku pēdu. Nauda, dokumenti un spirts – nekas no šī nebija pazudis. Mansu cilts pārstāvji parasti ir labvēlīgi pret tūristiem, un kalns viņiem nav svētvieta. Tajā laikā bēgšanas no cietuma vai nometnēm nebija fiksētas. Cietumnieku likvidācijas grupa diez vai būtu tik stulba, ka neatšķirtu cietumniekus no tūristiem.
