Ceru, ka stāsti ir nedzirdēti un svaigi jūsu ausīm! Tulkoju pati no angļu valodas, ja tik ļoti vēlaties varat piesietes manām gramatikas kļūdām, manu dzīvi jau tas nemainīs!
Dīvaini stāsti.13
1.Medības. Kāds vīrs bija devies medībās, taču, skrienot pakaļ dzīvniekiem, viņš apmaldījās. Sāka jau lēnām satumst, tāpēc mednieks nolēma doties vienā virzienā. Tā viņš devās vienā virzienā un no dziļa meža iznāca lielā klajumā, kura vidū bija maza būdiņa. Sapratis, ka pa nakti no meža tā pat neizkļūs viņš nolēma būdā meklēt naktsmājas. Piegājis pie durvīm viņš sāka klauvēt, tomēr neviens nevēra vaļā. Pēkšņi durvis nedaudz pavērās, mednieks iegāja iekšā, un ieraudzīja divas gultas, apgūlās vienā no tām, un nodomāja, ka ar īpašniekiem, ja tādi ir, skaidrosies vēlāk. Apgūlies gultā viņš sāka pētīt sienas, un ieraudzīja uz katras sienas pa vienam portretam. Bija ļoti tumšs tāpēc īsti kārtīgi neko viņš neredzēja, taču viņu nepameta sajūta, ka tie visi uz viņu tā kā skatās, tomēr galu galā viņš iemiga. No rīta viņs pamodās, un viss apkārt bija gaišs. Paskatījies apkārt mednieks secināja, ka pie sienām nav neviena portreta, tikai logi.
2.Cepumu monstrs. 1980.gados tika saņemti daudz ziņojumu par to, ka bērniem, kuri guļ ar Cepumu monstra lelli, rādās murgi. Vecākus neuztrauca, tas ka bērniem rādījās murgi, bet gan tas, ka visiem bērniem tie bija pilnīgi vienādi. Bērni pamostas nakts vidū un istabas stūrī redz vīru, kurš viņus vēro. Gadu gaitā murgi it kā ir izzuduši, taču mūsdienās sāk parādīties līdzīga problēma, tikai ar Elmo lellēm.
3.Šoferis. Kādu laiku atpakaļ, kāds vīrs strādāja par pacientu pārvadātāju, vietējā psihiatriskajā klīnikā. Viņam tika dots uzdevums nogādāt 20 pacientus, štata klīnikā. Pa ceļam autobusa šoferis piestāja benzīntankā, lai uzpildītu degvielu. Liels bija viņa pārsteigums, kad atgriezies no veikala, viņš ieraudzīja autobusu tukšu. Pacienti kaut kādā veidā bija izmukuši. Bailēs, ka varētu pazaudēt savu darbu, šoferis iezdomāja plānu. Viņš savāca 20 cilvēkus no vietējām autobusa pieturām un aizveda tos uz štata klīniku. Nonācis galā, viņš brīdināja darbiniekus, ka pacienti ir īpaši bīstami, tāpēc labāk viņus turēt stingrā ieslodzījumā. Pagāja vairāki mēneši līdz darbienieki saprata savu kļūdu, taču pa to laiku, lielākā daļa no cilvēkiem, jau bija sajukuši prātā. Kur palika īstie pacienti? Tas nav noskaidrots pat līdz mūsdienām.
4.Joka zvans? Meitene pieskatīja bērnus parastā pilsētas mājā. Kad bērni jau bija devušies gulēt meitene pati skatījās TV, līdz iezvanījās telefons. Meitene pacēla telefonu, un viss ko viņs dzirdēja otrā klausules galā bija vīrieša smiekli. Viņa veikli nometa klausuli, domādama, ka kāds cenšās viņu izjokot. Pēc pāris minutēm telefons atkal zvanīja, šoreiz tā pati vīrieša balss jautāja ''vai biji pārbaudīt bērnus?'' Meitene jautāja, kas runā, taču vīrietis tikai smējās un nometa klausuli. Pārbijusies auklīte zvanīja policijai, taču policija atbildēja, ka neko nevarot padarīt joku zvanītājiem, tomēr, ja tas atkārtosies viņi izsekos zvanu. Pēc pāris minūtēm telefons atkal iezvanījās, tā pati vīrieši balss, tas pats teksts. Kad meitene nometa klausuli telefons iezvanījās vēlreiz. Meitene pacēla un policjas darbinieks teica ''Pametiet māju, zvanītājs atrdoas jūsu mājas otrā stāvā.''
5.Sauciens. Zēns sēdēja savā istabā, līdz izdzirdēja, kā mamma viņu sauca virtuvē. Paceļam uz virtuvi viņš dzirdēja klusu balstiņu no vannas istabas pusi, kura teica ''Neej lejā, mīļais, es arī dzirdēju, kā tas sauca manu vārdu!''