Jo vairāk to pēta, jo vairāk jautājumu rodas. Pēc gadsimtiem ilgas pētniecības Mēness joprojām paliek noslēpums un sešas Apollo misijas ir tikai radījušas papildus jautājumus, kas liek apšaubīt jau zināmo
Jo vairāk to pēta, jo vairāk jautājumu rodas. Pēc gadsimtiem ilgas pētniecības Mēness joprojām paliek noslēpums un sešas Apollo misijas ir tikai radījušas papildus jautājumus, kas liek apšaubīt jau zināmo
Foto: Pixabay
Mēness vecums
Tas ir vecāks nekā iepriekš gaidīts. varbūt pat vecāks par Zemi. Ja vecāko datēto Zemes iežu vecums ir 4,6 miljardi gadu, tad Mēness iežu vecums tiek datēts ap 5,3 miljardiem gadu.
Iežu izcelsme
Putekļu, kas atradās zem iežiem, ķīmiskais sastāvs ievērojami atšķiras, kas neatbilst pieņēmumam, ka putekļi būtu radušies no iežu dēdēšanas rezultātā. Tādā gadījumā ieži ir nākuši no kaut kurienes citur.
Smagākie elementi atrodas virspusē
Planetāro procesu rezultātā smagākie elementi nonāk debess ķermeņa kodolā, bet vieglākie paliek garozā, taču tā nav ar Mēnesi. Uz tā virsmas ir daudz smago elementu kā titāns un citi.
Ūdens tvaiks
1971. g. 7. martā uz Mēness izvietotie mēraparāti reģistrēja tvaiku mākoni, kas aptvēra 260 kvadrātkilometru lielu teritoriju un parādība turpinājās 14 stundas
Foto: Pixabay
Magnētiskie ieži
Lai arī Mēnesim nav magnētiskā lauka, uz Mēness atrodamie ieži ir magnetizēti. Vai Mēness ir zaudējis savu magnētisko lauku vai arī ieži ir nākuši no citurienes?
Nav vulkānu
Daži Mēness krāteri nav radušies meteorītu triecienu rezultātā, bet nav nekādu indikatoru, ka Mēness ir bijis pietiekami karsts, lai uz tā būtu bijis vulkānisms.
Mēness maskoni
Tie ir apļveida veidojumi zem Mēness virsmas. To blīvums ir lielāks, kas rada gravitācijas anomāliju.
Seismiskā aktivitāte
Katru gadu tiek reģistrēts simtiem "mēnesstrīču", kas nevar būt radušās no meteorītu triecieniem.
Foto: Pixabay
Dobais Mēness
Mēness vidējais blīvums ir 3,34 g/cm2, bet Zemes blīvums ir 5,51 g/cm2. Kā iespējaimais izskaidrojums ir tas, ka Mēness ir dobs vai arī tājā ir lieli dobumi.
Mēness atbalss
Pēc nolaišanās uz Mēness Apollo 12 komanda ļāva lunārajam modelim nokrist uz Mēness, kas radīja mākslīgu "mēnesstrīci". Seismiskie viļņi atbalsojās vairāk nekā stundu. Apollo 13 atkārtoja eksperimentu un mēnesstrīce turpinājās vairāk nekā 3 stundas, kas pierāda, ka Mēness iekšpusē ir ļoti vielgi elementi, vai arī tas ir tukšs.
Mēness izcelsme
Veicot iežu ķīmiskā sastāva analīzi kļuva skaidrs, ka Mēness nevar būt radies atlūztot tam no Zemes, tāpat tas nevar būt veidojies no pārpalikušā materiāla Zemes orbītā. Vai Mēness ir vienkārši pieklīdis un iekļuvis Zemes gravitācijas laukā? Tas ir pārāk liels un tā orbīta ir pārāk regulāra.
Dīvainā orbīta
Tas atrodas tieši tik lielā attālumā no Zemes, lai varētu pilnībā aizsegt Sauli aptumsumu laikā. Saules sistēmā nav neviena cita pavadoņa, kura orbīta būtu līdzīga Mēness orbītai. Turklāt salīdzinot citus pavadoņus ar planētām, Mēness ir ļoti liels pavadonis Zemei.
Foto: Pixabay
Kosmiskais kuģis Mēness
Vai tiešām Mēness ir gigantisks kosmosa kuģis, ko ir radījuši citplanētieši? Daudzu tautu folklorā ir minēts laiks, kad Mēness debesīs vēl nebija. Es ceru, ka tas nav nekas līdzīgs Zvaigžņu karu Nāves zvaigznei, bet dīvainās lietas par Mēnesi liek apšaubīt tā dabisko izcelsmi.
Ko tur par Mēnesi spriedelēt...mēs ne tik par Zemi vel daudz ko nezinām, pat kur paliek zeķes - nesaprotam(parasti viena pazūd), bet kur paliek alga, par to vispār nemaz nerunāsim...
par to blīvumu un magnētiskajiem iežiem..
nu ja pieņem ka pašreizējā teorija par mēness izcelšanos ir pareiza, tad tas abas lietas izskaidro..
Ja mēness ir protozemes augšējais slānis, tad tie ieži bija krietni vieglāki, un bija arī magnētiskie ieži...
Zemei ir liels dzelz kodols, kas teorētiski ir krietni vien blīvs - mēnesim tāda nav - tātad vidējais blīvums būs mazāks ...
Apollo 13 bija aizņemti ar to, kā atgriezties uz Zemes, nevis radīt mēnesstrīces!!!
@Aptauja: EU! Tev Mēness neliekas dīvains?
Cits variants: Neko dīvainu Mēnesim nesaskatu. Saukt to par citplanētiešu kosmosa kuģi ir lielākā tumsonība, kādu esmu dzirdējis. Kosmosā ir neskaitāmas planētas un pavadoņi, kuriem ir kādas "neraksturīgas" pazīmes. Mēs par kosmisko objektu veidošanos un izcelsim zinām tik, cik melns aiz naga, tāpēc diez vai varam gudri spriest, kā tas ir radies un šeit nokļuvis.
Ļoti labs rakst+. Par šo jautājumu esmu ļoti daudz domājis, bet nekad neesmu atradis atbildi, kaut gan diezgan daudz saprotu no fizikas, astronomijas u.t.t. man kaut kā nerīmējas, ka nekad nevar redzēt mēneša tumšo pusi, jebkurā gadījumā jabūt rotācijas nobīdei, kaut vai par sekundi(mūsu izpratnē, kaut vai izejot no kļūdu teorijas, bet tas nenotiek ). Nezinu, kapēc padomju savienība un ASV vairs neveic nekādus lidojumus(izpēti), kaut gan no ekonomiskā viedokļa un pieejamie līdzekļiem, tas būtu daudz vienkāršāk, nekā pētīt Marsu. Pēc manām domām, izpēti tuvāko pieejamo objektu un tad ej tālāk, varbūt es kļūdos.
@Aptauja: EU! Tev Mēness neliekas dīvains?
Cits variants: Mēness nav dīvains. Dīvaini un nepareizi ir mūsu vispārpieņemtie uzskati par to.
Ta je*al rakstīju garu komentāru, gribu ielikt smaidiņu un šis paņem un nofrīzo un komentārs tā kā nebijis, un šī nav pirmā reize...
Karoč vakar redzēju debesīs, kaut kādu dīvainu bumbu ar miglu apkārt, debesis bija skaidras un lēni virzījās uz jūras pusi, mēģināju uzfilmēt, bet ifonam slikta kamera, tumsā neko nevarēja saprast... un raksts arī labs.
Meenes tak ir piekaarta bumba,taapat,kaa citas planeetas un zvaigznes...
Moš uzlaižam virsū atombumbu, vismaz pārbaudīs vai ir vai nav dobjš vidus.