Ceru, ka nav bijuši
Es dzīvoju mājā, Saulkrastos. Draudzenes vecaaki īrēja vasarnīcu uz visu vasaru, tā māja atradās krustojuma kur 3 mājas.
Tajā mājā visu laiku kaut kāds sviests darījas, vienu vakaru sēdējam skatījāmies televizoru, un dzirdam kads augšējā stāvā attaisa krānu. Tek ūdens. Visi itkā ir lejā, mes visi aizejam augšā, notīram izlietni,atnākam lejā, pēc kēda laika atkal tas pats. Itkaa nomierinajas, vēlak nakti jau guļam, gandrīz aizmiegam, es guļu blakus draudzenei,un draudzene saka- man pie kajam kaķis guļ? Mums tak nav kaķu, es paskatiijos un redzeeju melnu kaķi, un ļoti spīdīgas acis. Es ta nobijos. tad nakamajā diena, mes gājām uz jāru peldēties, visi aizgājām, atnācām mājās, un visa gazes plīts bija melna,nodegusi.
Tas notika pirms vairākiem gadiem kad man vēl bija 11 gadi. Es dzīvoju piecstāvu mājā, kura tika uzcelta 1993. gadā. Lai nu kā, viņa tika celta uz purva, kur blakus atradās kapi. Bet pats trakakais bija tas, kad es gāju pa trepem uz savu dzivokli, es biju viena. Kāpņu telpā neviena nebija. Pēkšņi, kad biju 3. stāvā ( pati dzīvoju 4.) dzirdēju smieklus. Smiekli skanēja kā čuksti, bet tie palika ar vien skaļāki un skaļāki. bet tur neviena nebija. Es pārbijusies ieskreēju mājās un skatijos pa durvju actiņu. Bet tur neviena nebija.
Tas notika ar manu draudzeni. Viņa pa nakti gulēja gultā, bet pēkšņi caur logu istabā ielidoja kaut kāds sarkans pleķis. Meitene pamanījusi domāja, ka tas pleķis ir no sulas, viņa aizgaja pec lupatas, kad atgriezas pleķis vairs nebija, pēc kāda laika pleķis atkal atgriezās uz grīdas, kad meitene gāja uz toaleti, nakot atpakaļ, paņēma lupatu un tad tas pleķis jau bija uz sienas, tad vina noslaucija pleķi pec kada laika paradijas divi pleķi, viens sarkans, otrs melns. Viņa atkal gāja pēc lupatas, kad atgriezās pleķi bija uz viņas gultas vina centās tos noslaucī,t bet nesanaca tad vina palika gulet uz gridas, kad pamodas pleķu vairs nebija, tikai uz sienas bija atstata zīmīte "tu mirsi"
Vienreiz es gāju pa savu kāpņutelpu un tas bija tumšā naktī.
Es atnacu uz sesto stavu, es paskatījos uz logu un atspulgā biju es
ar mazu meiteniti. Es pagriezos un sāku skriet uz dzivokli un
pekšni kautkas sak smieties.
