čau. Nu jau otrā creepypasta. Atvainojos par kļūdām.Džeinas stāsts ir saistīts ar Džefu.Es atkal tulkoju . :)
Paties stāsts par jane the killer
Mans īstais vārds ir Džeina Arkensou , bet kopš laika kad es satiku Džefu , cilvēki mani pazīst ka Džeina mūžīga.Dēļ viņa es tagad izskatos tā kā es izskatos un tāpēc es gribu viņu nogalināt....
Kad es dzirdēju ka viņš pārvācās dzīvot blakus māja , es nebiju izbrīnīta , šīs bija labs rajons . Man bija kautkur 12-13 gadu kad viss gaja pie velna.
Es ar Džefu nerunāju kad viņš pārvācās , jā teikt atklāti , es nekad ar viņu nerunāju , nū vismaz līdz tai naktīj.Par to es jūms pastāstīšu vēlāk. Mans pirmais iespaids par Džefu bija - jauks zēns ganjau labi mācās , reti kaujās nū itkā jauks puisītis.
Viņa bŗālis ļū , nolika ģimeni pirmajā vieta , tas ir spriežot pec tā ka viņi abi sēdēja ceļmalā.Nu protams tas bija tikai manas domas par viņiem , Bet īstenība es maz ko zinu par viņiem.Jo skatoties ārā pa logu es gatavojos skolai.Es kāveju , .
Es nebiju izbrīnīta kad redzēju ka rendījs ar savu baru piebrauca pie Džefa un ļū.Rendīja bija vietājāis huligāns , tāpēc es nekad nebraucu ar autobusu , mani vienmēr veda mamma.Visi zināja ra rendijam ir nazis, kuru viņi draud izmantot.
Kad rendijs sāka runāt ar Džefu un ļū ,. es vienkārši aizgriezos . nebija gribējies redzēt ka viņš kā kārtējo reizi, bet ziņkārība mani pārņēma.Pēc dažām sekundēm es paskatījos pa logu.To ko es ieraudziju mani sokeja , es redzēju ka Džefs iesit pa seju rendījam pēc tam atņēma viņam nazi .... Akdievs.Pēc tam es padevos emocijam un nobļāvos , tu idiot!!
Mani vecāki noskrēja lejā pa kāpnēm, un jautāja, kas noticis. Tad viņi skatījās ārā pa logu un redzēja kas notiek. Džefs jau bija saduris Vallinu vallis Nokrīta ar kliedzienu.Tā kā mana māja ir lieli logi, Es labi varēju saskatīt kas tur notiek.
Man bija bails skatīties uz Džefu , viņš bija pārāk apmierināts ar sevīm, Bet skatoties un ļū seju varēja saprast ka Džefs tā uzvedās pirmo reizi .kad mani vecaki aizveda mani uz skolu viņi man paskaidroja ka negrīb lai es kautkad kontaktejos ar Džefu.Es viņu redzēju tikai pēc pēdējās stundas izskatījās ka viņš jau sajuka prātā. Viņš uz mani paskatījas , un es ātri aizskrēju mājas,Nākamājā diena es redzēju policijas mašīnu puie džefa mājām , es domāju ka džefu iesēdināja , bet nē , iesēdinaja ļū. Es negribēju saistīties ar Džefu bet viņš izskatījas pamests , tāpēc es gribēju kautko izdarit , es atstāju vēstuli viņam uz galda kura bija rakstīts (Ka viņam skola ir draugs kuram var uzticēties , un es iesūdzēšu tiesā viņu par noptikušo , lai viņš neuzstrauktos par brali.kad es atgriezos klasē , Džefs sēdēja sāva sola bet vēstules uz galda nebija.
Pienāca sestdiena , mani vecāki bija darbā bet puisītim kaimiņos bija dzimšanas diena , es atvēru logu , jo man patīk kad svaigs gaiss ieplūst manā istabā , bet billijs tik skiļi svinēja savu dzimšanas dienu ka man nācās aizvert logu.Bet pēkšņi es redzēju ka Džefs spēlēja ar pārējiem , varbūt viņš nav tik briesmīgs kā es biju domājusi.
Kād es aizvēru logu es redzēju ka rendījs , vallis un trojs atnāca pie viņiem un uzsāka kautiņu, kad lielie fribēja iejausties Vallis un Trojs izvilka ieročus un kautko nobļāvas.Rendījs Nosākima Džefu sita ārā , bet tad savukārs viņš sita viņu. Es nevarēju pazvanīt policijai , jo mans izlādējās , tad es atcerējos ka mans tētis vienmēr atstāj savu telefonu mājās , pagāja kāds laiks līdz es viņu atradu.
Es pazvanīju uz 911..
-911 , klausos.
-Man ir vajadzīga palīdzība , kaimiņos kautkādi zēni piepāka kādu..Viņiem ir ierocis
-Labi jaunkundz , viss kas ir vajadzīgs tas ir lai jūs nosaucat adresi.-es ātri nosaucu adresi.
-Mēs tūlīt būsīm neuzstraucāties. BANG , BANG , BANG.
No kaimiņmājas bija dzirdami šāvieni . es nobļāvos un nometu telefonu. Es paskatījos pa logu , un es dzirdēju ugunsgrēka skaņas un to ka Džefs bļāva.
Es paņēmu ugunsdzēšamo aparatu un skreju uz turieni..
Tas ko es tur redzēju tas bija .....
Džefs gulēja uz grīdas un bļāva , viņā āda vietām bija rõzā bet vietām vispar melna , es sāku bļaut un zaudejusamaņu . piemanīm kāds pieskrēja , un es nezinu ko viņi darija , vai nu centās vest mani pie samaņas , vai nu vienkārši paņēma ugunsdzēšamo aparātu.
Kad es atnācu pie samaņas es biju slimnīca.Man virsu bija kleita ko velkā pacienti. Pēc dažām minūtēm atnāca medmasa .Kas notika -Es viņai pajautaju.
-Viss ko s zinu , tas ir tas ka jūs uz šejieni atveda ar vairakiem citiem bērniem , man pateica ka jūs sasitāt galvu pret ugunsdžēšamo aparātu.Es ar roku sniedzos pie savas galvas , mana galva bija apbinteta.
Puisis ar abdegumiem .... viņam vis būs kārtībā?-viņa nopūtās.
-Klausies , tur bija divi zēni kurus atveda kopā ar tevīm , un es neparko neļaušu tev satikties ar viņu , tikai tāpēc ka viņš ir tavs puisis.
Es nosarku.
Viņš nav mans puisis , es vienkārši par viņu uzstraucos, jūs neuzstrauktos par to kuru būtu redzējusi degam.?-mana balss pietiekāmi trīcēja lai saprastu ka tie ir meli.
-Varbūt jūsu vecāki ir šeit , gribat viņus redzēt?
jā protams.-Es biju gatava uz visu lai tiktu vaļā no tās medmasas.
Es zināju ka rendijs nav labs zēns-Teica manna mamma!"jūs zināt kautko par Džefa stāvokli
neko-Teica mans tētis.Mēs atbraucam uzreiz kad uzinājām ka esi slimnīca.
-Bet kas jums pateica.
-slimnīca mūs informēja. -Domāju ka tas ir lõģiski.
Protams tas neko nepaskaidro kādā veidā kāds vār uzināt par mani informāciju bez dokumentiem?Es paskatījos uz durvju pusi , un tur stāvēja sieviete un vīrietis
Es atvainojos šī ir palāta Džein Arkensou?-pajautāja sieviete.
-Ja.-Atbildēja manna mamma bet kas jus esat?
Mani sauc Margaret bet tas ir Pīters , vecāki Džefa
A es esmu Izabella un tas ir mans vīrs Gregs un mūsu meita Džeina. Jūs esat tā meitene kas skrēja ar ugunsdzēšamo aparātu?
Ja. nedroši , bet mierīgi atbildēju.Džefam vis kārtība? pāris stundu atpakaļ viņu izneklēja un ārsti teica ka vis būs labi. Tas mani nomierināja.
Tas labi -teicu es ,es zinu kas notika ar Džefu un Liu pašā pirmajā dienā. tad es višu viņiem izstāstīju.
Es nezināju ka mūsu dēls var uz kautko tādu-teica Pīters.
Mēs vienkārši atnācām peteikties tev un uzaicināt uz vakarņam.
Jauki -teica mana mamma.
Mēs pazvanīsim kad Džefu izrakstīs.-Teica Margaret pasmaidīja un viņi abi aizgāja.
Pagāja divas -trīs dienas , un mani izrakstīja no slimnīcas.Pa šo laiku man nebija iespējas pakontaktēties ar Džefu , Lui vai viņu vecākiem. Kad es atgriezos skolā es biju uzmanības centrā, nū ja tā var teikt , tāpēc kad es biju vienīga kas zināja visu kas notika. Bet par notikusu es stāstiju tikai saviem draugiem Danai, Marijai, un Erikai. Es nezināju, kā lai pastāstu viņiem, tāpēc es tikko aprakstīju visu, ko redzēju, kā es saprotu to.
- Izskatās, ka Džefs kārtīgi dabuja pa pakaļu- teica Dana, viņa bija melni mati un spilgti zilas acis. Esmu dzirdējusi, ka šie idioti devās uz slimnīcu, pēc viņa - Erika smīnēja. Viņa vienmēr saģērbjas kā tas modele 80.gados.Drēbes viņai ļoti spilgtas, pat zeķes, visas krāsas, viņas mati ir gari, un uz muguras vienmēr karājas kāda mugursoma. - Viņu var vainot par to ka Džeina bija slimnīcā.Varbūt viņa centās viņu arī piekaut? - smējās Marija. Mūsu mazā grupa Viņa ir blondīne ar brūnām acīm, un gandrīz katru reizi, kad mēs redzējām viņu, viņai virsu bija kautkas rozā - Es tev teicu, es devos tur, lai mēģinātu palīdzēt Džefam, jo tur bija kaut kas notika, - es nomurmināju. Es biju tikai-Džeina", brūni mati, zaļas acis. - Vai varbūt ... tu gribēji redzēt savu mīlestību pēdejo reizi? , pirms viņš devās uz citu pasauli? - Marija teica. Es vienkārši skatījās uz viņu ar acīm izmēra ka bļodas. - Kas ... ko?! - Tu to nevari noliegt Džeina Arkensou. Tu esi iemīlējusies Džefa! - Ko?! Nē, es tikai gribēju, viņam palīdzētu, tas arī viss! Es redzēju atstāji zīmīti Džefam uz galda! Kas tur bija rakstīts ? Atdzīšanas Nē! Tur nebija kaut kās... Es tikai ... - Tātad tu atdzīsties ka rakstīji viņam zīmīti? - Ko tu ar to domā? - Es domāju.... - Viņa stulbi pasmaidīja tad tikai gaidīja savu balvu. Citas meitenes sāka smieties par mani. -Džeina tas tak ir tikai joks , es tikai jokojos , marija teica. - Tu esi kā sarkana kā tomāts! - Erika smīnēja. - Es ienīstu jūs visus - Es noburbiāju - Aj nu beidz , neesi tāda nūģe.! - Dana uzlika roku uz mana pleca. Ejam.
Vis bija normāli , nekas vairs nenotika , man pat šķiet ka Lui skolā ar kadu sadraudzējās.Tad Lui atnāca pie manīmun pastāstīja par Džefu.
Atvaino , tevi sauc Džeina, ja? Es pagriezos , un runātais bija Lui. Jā , Tu esi Lui , Džefa brālis ja? Jā , -viņš izskatījas pavisan neerti , tāpāt ka es1 Klausies mani vecāki paprasīja lai es tev pasaku ka dažu dienu laikā Džefu izrakstīs un gaidi zvanu , nū tas par vakariņam.
A ja labi. -teicu es jau tad kad viņš gāja prom. Jau krāp savu puisi?
Kas pa[censure]???Es izbrīnīti pagriezos.Un tā bija Marija.
Un vēl ar viņa vecako brali?-Viņa piebilda.
Aizveries-Es nobļavos , ejam uz stundu!!!
Pagāja divas dienas kamēr iezvanījas telefons, uz zvanu atbildēja manna mamma .Pēc tam viņa atnāca pie manīm un pateica ka Džefu šodien izraksta.
Tas tak ir lieliski -teicu es .
Nū mēs paedīsi bezmaksas uz vairākām dienām jokojoties teica mamma.
Džefs atgriezās-nodomāju es un aiz ziņkāribas gribēju paskatīties kā viņš tagad izskatās (akdievs labāk nebūtu to darijusi).
Viņa tēvs izgāja no mašīnas , tad viņa mamma pēc mamma Lui un tad Viņš .
Viņa seja bila balta .Melni-Gari un melni. Viņš paskatījas uz mani es iekliedzos un zaudēju samaņu.
Kad es nācu pie samaņas ārā jau bija tumš , manu vecāku nebija mājās . Virtuvē uz galda bija zīmīte....
/Tu nenāksi uz vakariņam , tavi draugi jau sen ir tur/
Es nometu zīmīti un paskatījos pa logu Džefa mājā sega gaisma , es zinaju ka man tur ir jaiet.es paskatījos vēlreiz pa logu. es redzēju ka Džefs skatās uz mani ar nazi rokā kura galiņs pieskāras stiklam.
Tuk , Tuk , Tuk ,
Viņs smaidija
Tuk , Tuk , Tuk ,.
Es soli pa solim atkāpos no loga neatraujot aci no Džeffa . Tad es pagriezos un aizskrēju talāk no loga.Es Apskatījos apkārt , itkā vis bija savās vietās. Pat naži , es paķēru vienu no nažiem un stipri to sažmiedzu dūre. es paķēru telefõnu un mēģināju sazvanīt 911. , bet telefona vads bija pārgrizts , mans kautur pazuda .Es nevarēju pat iedomāties kur ir mobilais telefons kas pieder manam tētim. Iet augšā meklēt es nevarēju , jo negribeju saņemt dūrienu mugura , pie kaimiņiem skriet arī nevarēju , jo viņš varētu mani noķert , un nogaluināt..
Es paņēmu nazi stiprāk un gāju uz izejas pusi , man vienkārši nebija citas izvēles , tur tak mani vecāki un draugi.Es atvēru durvis , un tuvojos džefa mājai.Jo vairāk es tuvojos viņa mājai , jo lēnak es gāju. Mani ceļi trīcēja , plaukstas sasvīda .Es paķļēru viņa mājas durvju rokturi un atvēru durvis , iegāju iekšā un aizvēru acis .... man bija bails.
Prieks ka atnāci ,DRAUGS.-Teica Džefs.
Es ātri atvēru acis no no manas mutes izskanēja kliedziens
Viņa lielas acis lūrēja man virsu , Un vēl tas lielais smaids... Viņš bija izgriezis sev smaidu līdz pat ausīm. es zaudēju samaņu....Atkal...
Kad atjēdzos es biju pie vakariņu galda , manā rokā vairs nebija naža .Kad es pacēlu galvu es pamanīju ka pie galda sēž cilvēki , tie bija mani vecāki , vecāki Džefa un viņa bralis Lui. Viņi visi bija miruši , un viņiem bija smaids tads pats ka Džefam un vēl viņiem krītīs bija liels srkans caurums . Visur bija smaka ,... nāves smaka.
Es centos kliegt , bet mana mute bija aizbāzta ar lupatu , asaras tecēja pa maniem vaigiem no izskata un smakas cilvēku kas atradās man blakus...
Skat , kāds nāca pie samaņas..
Es paskatījos atpakaļ un sev blakus redzēju viņu-Džefu.Es centos kliegt, bet joprojām nevarēju pēkšņi Džefs pielika nazi pie manām lūpam un vilka neredzamo smaidu līdz ausim.
Kušššš, nav pieklājīgi kliegt uz draugiem
Es drebēju no bailem kad viņs to darija. tad kad viņs beida es nolaidu galvu lejā , bet viņspaņēma mani aiz matiem un lika man paskatīties un apkārt esošiem -nū jau mirušiem cilēkiem , siltas asaras teceja pa maniem vaigiem
Tūlīt , tūlīt , Tu tiešām gribi viņus sāpināt neskatoties uz vinu skaistajam sejam??es atkal uz visiem paskatījos , uz smaidiem no kuriem vel joprojam tecēja asins , es saku raudāt.
O-o-o-oy-y, kas notika?-Nomurminaja Džefs, Tu bēdajies , jo neizskaties tikpat skaisti ka vini?Tu kautko teici es nesadzirdēju,
Tad viņs izņēma man no mutes lupatu ...
Ej pie velna , sapūsti , nomirsti , tu job***** k*ces dels.
Bet viņš tikai smējās. Tu esi jautraka nekaes biju domājis...-Teica viņs.
Viņs pietuvināja savu seju man tuvak , es jūtu viņa elpu uz savas ādas....
Draugi vienmēr palīdz draugie , vaine-izaicinoši pajautaja Džefs.Tāpēc es palīdzēšu tev . un viņs aizgāja.
Viņš atgriezās ar puleli balinātaju un benzinu. Uzlēja abu pudeļu saturu man virsu un teica
Neuzstraucies , ganjau mēs tiksimies un tad tu būsi tikpat skaista ka es.-Pasakot šo viņš uzmeta man virsu serkociņu.
Es bļāvu , man sāpēja , es jūtu ka kūst mana āda, ka man vis deg , bet kauli šķiet ka vispar tulīt sadrubs.
es atslēdzos.
Pamodos slimnīca . Apkart man bija daudz puķes. Dažas svaigas , bet džas jau novīta. pie manīm pieskreja medmāsa.
Labdiem mani sauc Džina unes tevi pieskatīju visu šo laiku.
Cik ilgi es gulēju?
Divas nedēļas -nedomājot atbildeja Džena.
Pēkšņi kāds pieklauvēja pie durvīm..
Labdiem te ir paciņa priekš miss arkensov.
Es nodošu -teica Džena un paņema paciņu.
es varu kautko paest?
Jā protams - pateica ārsts un aizskreja prom.
