Creepypasta- LOGS2

   Es neatceros ko es darīju; manuprāt no šausmām kuras es piedzīvoju visu esmu aizmirsusi. Es dzirdēju kādu skaņu pie manas istabas loga. Tā nebija ierastā vaboles atsišanās pret logu vai krūmu skrāpēšanās pie tā. Nē, tā bija savāda skaņa, tāda kā piesitiena skaņa. Es sākotnēji neko neiedomājos. Lai arī kas tas bija es ticēju ka tas nekas nav, vai arī es negribēju uzzināt kas tas ir. Es paklausījos nedaudz šajā skaņā un sapratu ka tai ir noteikt ritms, tāds kā ''tuk, tuk, tuk''. tas ilga tikai kādas piecpadsmit sekundes un tas pazuda. Es drebēju, bet nokoncentrējos un veselu stundu vai divas piespiedu sevi tīšuprāt neskatīties uz logu un pēctam izslēdzu datoru. Es sajutu negaidītu un nepārvaramu miegu.

  Šorīt, kad pirms dažām stundām bija uzlēkusi saule, lietas kas naktī grabinās gar logiem darīja to, ko tādas lietas dara dienas laikā. Es piegāju pie loga un dažas minūtes centos atdarināt to skaņu, ko dzirdēju naktī. Es piesitu pie loga, tad pieklauvēju pie tā ar dažādiem  mīkstiem priekšmetiem. Es pat to atslēdzu un aiztaisīju to bet nekādi nevarēju izdomāt kas radīja to skaņu! Nekas nebija pat tuvu no tiem visiem priekšmetiem ko izmēģināju! Beidzot izlēmu ka tas ir bijis kāds parazīts un līdz vakaram viss bija mierīgi. 

     Mans tētis atbrauca mājās ierastajā laikā un izlēma ka mājā ir pārāk piesmacis tāpēc ienāca manā istabā un atvēra logu (mēs dzīvojam Teksasā tapēc ziemas vakari bieži vien ir  ļoti patīkami). Nekad vel savā dzīvē es vairāk par visu vēlējos tagad būt kurla!

      Mans tētis aizmirsa atslēgt logu pirms viņš to atvēra, un kad viņš to pavilka tas radīja to pašu skaņu ko es dzirdēju tonakt.

      Manam logam ir rokturi tikai no iekšpuses.