4. sērija
http://www.spoki.lv/mistika/Citplanetiesi-Peleci-tips-B-un-C/227716">2. sērija
Citplanētieši: Drako
Lielākoties pazemē mītoši pterodaktiloīdi. Līdzīgi humanoīdiem ar sikspārņu spārniem. Dažreiz aprakstos tiek minēts, ka viņiem ir ragi un tiek uzskatīts, ka „Sātana” tēls cēlies no šiem Drako.
Arī pazīstami kā:
Mothmeni, Ciakari, Pteroīdi, Putnu vīri un Spārnotie Drakoni
Planēta: Alpha Draconis
Attieksme:
Drako reptiliāni tiek uzskatīti par reptiliānu hierarhijas karalisko dzimtu.
Apraksts:
Pārsvarā tiek ziņots, ka Drako ir no 213 līdz 360 centimetrus gari. Viņi ir diezgan līdzīgi Reptoīdu būtnēm,lai gan viņiem ir atšķirīgas fiziskās īpatnības.
Drako būtnēm ir spārni, bet citiem Reptoīdiem gan tādu nav. Šie Drako spārni ir veidoti no gariem, tieviem mugurkauliem vai ribām, kas ir izvirzījušies uz āru no to mugurām. To ribas ir savienotas ar to spārniem, kas ir līdzīgi viņu pašu ādai, melnīgsnēji brūnai ādai. To spārni parasti ir atvirzītā pozīcijā. Dažos gadījumos, kā Džona Kīla (John Keel) darbā „Mothmanu novērojumi” tiek rakstīts, ka ir manīts, ka Drako izmantojot savus spārnus spēj arī lidot.
Dažos kontaktos ar cilvēkiem tiek rakstīts, ka Drako nēsā apmetņus, kas ir pārmesti pāri to pleciem un nosedz to muguras. Šos novērojumus varētu izskaidrot divi scenāriji: a) Šie apmetņi ir speciāli izstrādāti, lai tie segtu Drako spārnus; vai b) Ir bijuši arī kontakti ar reptiliāniem, pēc kuriem cilvēki ir minējuši, ka ir manījuši kaut ko līdzīgu spārniem, kuri bijuši pārklāti ar apmetņiem.
Vēl viena uzkrītoša atšķirība starp reptiliāniem un Drako ir tāda, ka Drako ir ragi. Tie nav parasti kaula veidojumi, to ragi tiek saistīti ar to spārniem, ar to spēju lidot. To ragi ir koniskas formas un neasi.
Drako tiek raksturoti kā daudz atlētiskāki nekā reptiliāni. To fiziskās atšķirības tiek skaidrotas ar to, ka Drako piemīt spēja lidot izmantojot savus spārnus. Viņu torsu augšdaļas nav pārāk attīstītas, bet tajā pašā laikā lielas un viņu kaklu muskuļi sniedzas no to žokļa sākuma līdz pat to pleciem.
Aculiecinieki:
Džona A. Kīla grāmatas „Mothmanu novērojumi” tiek rakstīts, „viņiem ir pazemes sistēmas zem Mauntainpointas, Longailendas, Pointplezandas, Rietumvirdžīnijas un Dulcē, Ņūmeksikā.
