Tad nu tā.
Pirms kautkādiem 4 vai 3 gadiem(īsti neatceros), bieži dzīvojos kaimiņmājā pie draudzenes un sanāca vienmēr vēlu būt mājā(ap 23:00-00:00).Vecāki neko neteica,jo ticēja ka es nekādas muļķības nedarīšu,un ka mani pavada,tapēc atļāva dzīvoties tik ilgi.
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā,un tajā laikā vēl koridorī nebija gaismu,kas ieslēdzas uz kustības,bija pašam vakarā jāieslēdz.
Kā jau kuro vakaru devos mājās ap 00:00,un jau pa gabalu redzēju ka majā nedeg neviena gaisma,koridorī arī nedega,tapēc ātrāk skrēju,lai nebūtu bail iet uz savu dzīvokli.
Ieskrējusi mājā es sāku elsot un uzskrienot uz 1 stāvu ieslēdzu gaismas slēdzi,un dzirdēju ka no 2 stāva uz 3 stāvu kautkas ar chībām iet(šļūkājot), pārbijusies skrēju uz 2 stāvu,un arī tur ieslēdzu gaismu,tad uzskrēju uz savu stāvu(trešo) gāju uz dzīvokļa durvīm tad atkal dzirdēju ka no otrā stāva uz pirmo stāvu,tas pats,chības un šļūkāšana.Iegāju dzīvoklī,un nevarēju visu nakti aizmigt..Biju tik ļoti pārbijusies,ka pēctam mājā nācu kad vēl bija gaišs..Pat tagad ar bailēm eju pa koridori,bet kā tagad tās gaismas uz kustības,tad nav tik bailīgi,bet tapat vienmēr tas nāk prātā..
