DŽONS SEBUNJA – UGANDAS PĒRTIĶU ZĒNS. || Atrasts 1991. gadā, 6 gadu vecumā | Vieta – Uganda | Gadi savvaļā – 3 | Dzīvnieki – pērtiķi|| Džons Sebunja dzimis astoņdesmito gadu vidū.Viņš aizbēga no mājām, kad redzēja, kā viņa tēvs nogalina māti. Tad viņš bija aptuveni trīs gadu vecs. Džonu, kurš slēpās kokā, atrada kādas cilts sieviete vārdā Millija. Džonu bija pieņēmuši pērtiķi. Vēlāk Millija atgriezās kopā ar sava ciemata vīriešiem, taču pērtiķi zēnu negribēja atdot, metot ciematniekiem ar kokiem. Sākotnējās ziņas bija, ka visu Džona ķermeni klāja apmatojums. Viņam bija hipertrihoze jeb pārmērīga matu augšana jebkurā ķermeņa apvidū. Viņa izkārnījumos atrada pusmetru garus tārpus. Kad viņu nomazgāja, atklājās, ka viss viņa ķermenis ir rētās un brūcēs. Viņš tika atdots bāreņu namā. Sākumā viņš nevarēja parunāt un pat ne paraudāt. Taču vēlāk viņš runāt iemācījās, kas liecina, ka pirms nokļūšanas savvaļa viņš ir runājis. Džons tagad ne tikai runā, bet arī dzied, un dodas tūrēs ar bērnu kori „Āfrikas pērle”. Džons bija arī galvenais varonis BBC dokumentālajā filmā „Living proof”, kura iznāca 1999. gada 13. oktobrī
TRAJANS KALDARARS – RUMĀŅU SUŅU ZĒNS. || Atrasts – 2002. gadā, 7 gadu vecumā | Vieta – Brasova, Rumānija | Gadi savvaļā – 3 | Dzīvnieki – suņi|| Trajans Kaldarars ir rumāņu zēns, kurš nošķirts no savas ģimenes savvaļā nodzīvoja trīs gadus. Viņš ģimeni pameta vardarbības dēļ. Viņa māte bija kā bez prāta, līdz pēc trīs gadiem viņu atrada. Tad viņam bija septiņi gadi, kaut arī pēc viņa auguma izskatījās, ka viņam ir tikai trīs. Viņš nerunāja, un viņš mitinājās kartona kastē, kurā ieklāts polietilēns. Viņš cieta no smaga rahīta, bija saķēris dažādas infekcijas, kā arī apsaldējumu dēļ bija vājš asinsspiediens. Dakteris uzskatīja, ka Trajans bez citu palīdzības nebūtu izdzīvojis, tāpēc viņiem ļoti iespējama likās versija, ka viņš dzīvojis kopā ar suņiem. Zēnu atrada pie suņa ķermeņa, ko viņš acīmredzot bija ēdis...Kad Trajanu sāka rehabilitēt, viņš staigāja šimpanzes gaitā un labāk izvēlējās gulēt zem gultas, nevis uz tās. Doktors Florea saka: „Viņš tika atrasts dzīvnieka pozā, un arī viņa kustības līdzinājās dzīvnieku pasaulē redzētajām. Tas pierāda to, ka viņš nav mitinājies kopā ar cilvēkiem. Viņš kļuva nemierīgs, kad viņam neiedeva ēst. Viņš visu laiku meklēja ko ēdamu. Kad viņš paēda, uzreiz devās gulēt.”
KAMBODŽAS DŽUNGĻU MEITENE. || Atrasta – 2007. gadā, 29 gadu vecumā | Vieta – Kambodžas džungļi | Gadi savvaļā – 19 | Dzīvnieki – dažādi dzīvnieki|| Tā saucamo Kambodžas Džungļu meiteni 2007. gada 13. janvārī atrada Ratanakiri provincē Kambodžā. Viņas ģimene apstprināja, ka tā ir viņu meita Rakoma Pngienga. Viņu atpazina viņas tēvs, policists Ksors Lalongs, pēc rētas uz viņas muguras. Kad viņu atrada, viņai bija 29 gadi, bet pazudusi viņa bija jau 19 gadus...Viņa un viņas māsa pazuda, kad Rakomai bija 10 gadu. Rakomai bija grūti piemēroties civilizētai dzīvei. Viņa spēja pateik tikai trīs vārdus: „māte”, „tēvs” un „vēdersāpes”. Kad viņa bija izsalkusi vai izslāpusi, viņa ar pirkstu norādīja uz savu muti. Viņa labāk izvēlējās rāpot, nekā staigāt stāvus. Viņas ģimenei visu laiku vajadzēja viņu pieskatīt, lai viņa neiebēg atpakaļ džungļos, kā viņa jau pāris reizes to ir mēģinājusi darīt. Viņas mātei nemitīgi bija jāvelk viņai mugurā drēbes, jo viņa tās visu laiku vilka nost. Viņas māte arī pastāstīja, ka viņa pa dienu ir noskumusi un apātiska, bet naktī nemierīga. 2010. gada maijā viņa aizbēga atpakaļ uz džungļiem. Kopš tās dienas par viņu nekādu ziņu nav.
KRIEVU PUTNU ZĒNS. || Atrasts - 2008. gadā, 7 gadu vecumā | Vieta – Volgograda, Krievija | Gadi „savvaļā” - 7 | Dzīvnieki – putni|| 2008. gadā Krievijas sociālās aprūpes darbinieki izglāba 7 gadus vecu „putnu zēnu”, kurš sazināties mācēja tikai čivinot. Izrādās, ka pie tā vainīga bija viņa māte, kura viņu bija audzinājusi īstā putnu mājā. Iestādes ziņoja, ka novārta atstātais bērns atrasts mazā divistabu dzīvoklī, kur bija dučiem putnu būru, putnu barība un mēsli. Puika nesaprata cilvēku valodu, tā vietā kominucējot ar čivināšanu ur roku sišanu. Iestādes ziņoja, ka viņa māte uzaudzināja savu bērnu kā kārtējo mājdzīvnieku, turklāt nesarunājoties ar viņu. Avīze rakstīja: „Viņa māte nesita bērnu vai netstāja viņu bez pārtikas. Viņa vienkārši ar viņu nesarunājās. Ar zēnu komunicēja tikai putni, kuri viņam arī „iemācīja savu valodu.” Kad viņš atskārš, ka viņa čivināšanu neviens nesaprot, viņš vicinās ar rokām kā putns ar spārniem.” Viņa māte parakstīja dokumentus, kurā atsakās no bērna. Tagad viņš tiek rehabilitēts.
OKSANA MALAJA – UKRAIŅU SUŅU MEITENE. || Atrasta: 1991. gadā, 8 gadu vecumā | Vieta – Blogoveščenka, Ukraina | Gadi savvaļā - 5 | Dzīvnieki – suņi|| Laikam mums viszināmākais stāsts par savvaļas bērniem. Oksana Malaja – meitene, kura uzauga starp suņiem.. Kad Oksanas vecāki, alkoholiķi, nespēja par bērnu parūpēties, viņi viņu izmeta no mājas. Viņi dzīvoja nolaistā rajonā, kur apkārt klaiņoja suņi. Viņa patvērās šķūnī aiz savas mājas. Tajā mitinājās arī šie suņi. (Citas versijas gan vēsta, ka viņas vecāki Oksanu vienkārši atdeva savam sunim, lai kaut apēd...) Viņa iemācījās suņu uzvedību. Viņa izturējās kā suns – rēja, rūca, staigāja uz visām četrām, apostīja ēdienu pirms to notiesāja. Viņai bija arī attīstītāka oža, dzirde un redze. Viņai bija grūtības atgriezties dzīvē kopā ar cilvēkiem. Viņai nebija nekādu sociālo prasmju, viņa arī nespēja izrādīt emocijas. Tagad viņai ir 26 gadi un viņa mitinās garīgo invalīdu pansionātā. Viņa joprojām atzīst, ka kopā ar suņiem viņa jutās labāk.