1918. gada 4. martā viens no lielākajiem kuģiem tobrīd pasaulē - 550 pēdas garais ASV jūras kara flotes ogļu transportkuģis USS Cyclops - izbrauca no Barbadosas Vestindijā ar 309 vīru apkalpi un 11 000 tonnu mangāna rūdas kravu, lai dotos Baltimoru, bet tā arī nekad tur neieradās. Tika izvērsti plaši meklēšanas darbi, kas turpinājās līdz maijam, tomēr nekādas kuģa pēdas netika atrastas. Pirms pazušanas tas netika noraidījis arī SOS signālu.
Kā lielākais kuģis ASV jūras kara flotē varēja pazust bez pēdām? Vairāk kā 100 gadus vēlāk, tā liktenis joprojām ir noslēpumā tīts.
Bermudu trijstūra mistērija: Kas notika ar ASV ogļu transportkuģi USS Cyclops?13
Kopš 1910.gada, kad tas tika nolaists ūdenī, USS Cyclops bija veiksmīgi kuģojis pa daudzām pasaules jūrām un okeāniem (bijis arī Baltijas jūrā), nodrošinot ogļu, un reizēm arī bēgļu transportu pa visu pasauli. Bet 1917.gadā, kad Amerika iesaistījās Pirmajā pasaules karā, Cyclops kļuva par svarīgu ASV jūras kara flotes transportkuģi, transportējot karaspēku un ogles, lai apgādātu citus kuģus visā pasaulē. 1918.gada martā kuģis saņēma jaunu kravu: vairāk kā 11 000 tonnas mangāna rūdas, ko izmantoja tērauda ražošanā. Kuģis ar trauslā metāla kravu atstāja Brazīliju un devās uz Barbadosu uzņemt papildus krājumus garajam ceļam uz Baltimoru. Pēdējā jebkad saņemtā ziņa no kuģa vēstīja: "Laiks ir labs. Viss kārtībā." Taču deviņu dienu ceļojumā kautkas nogāja greizi, un neviens no kuģa vairs nekad netika ne redzēts, ne dzirdēts - izgaistot, pat bez SOS signāla noraidīšanas.
USS Cyclops pazuda uz visiem laikiem, neatstājot nekā aiz sevis. Ne eļļas plankumu, ne vraku, ne atlūzu, ne cilvēku ķermeņu. Tas pazuda kaut kur reģionā starp Bermudu salām, Maiami un Puertoriko jeb tā saucamajā Bermudu trijstūri. Vēl viens noslēpumainā Bermudu trijstūra upuris. Par to, kas tad īsti ar šo milzu kuģi notika ir izvirzītas daudzas, dažreiz sensacionālas teorijas. Kāds tolaik visai cienījams žurnāls, "The Literary Digest", pat izteica pieņēmumu, ka no okeāna dzīlēm izslējies milzu astoņkājis, apvijis ap to savus taustekļus un ievilcis to jūras dibenā. Viena no pirmajām teorijām, kas izskanēja, bija, ka kuģi torpēdējusi vācu zemūdene. Tas šķita ļoti ticami, jo karš jau bija norisinājies gandrīz gadu un Cyclops būtu bijis stratēģisks mērķis. Tomēr, pēc kara izskatot vācu dokumentus tika iegūti pierādījumi, ka tolaik šajā reģionā nekādas zemūdenes nav darbojušās.
Pēc pamatīgas un ilgstošas izmeklēšanas ASV jūras kara flote savā oficiālajā ziņojumā par USS Cyclops pazušanu konstatēja sekojošo: "Šī kuģa pazušana ir viens no vismīklainākajiem noslēpumiem jūras kara flotes vēsturē, visi pūliņi to atrast nav devuši nekādus panākumus. Ir tikušas izvirzītas daudzas teorijas, bet neviena no tām nespēj apmierinoši izskaidrot kuģa pazušanu."
Divus mēnešus pēc tam, kad kuģim neizdevās sasniegt Baltimoru, Franklins Delano Rūzvelts - nākotnes ASV prezidents, kurš tolaik bija ASV jūras kara flotes sekretāra vietnieks, paziņoja, ka USS Cyclops un visa tā apkalpe tiek uzskatīti par jūrā pazudušiem, līdz ar to šis ir joprojām lielākais cilvēku dzīvību zaudējums ASV jūras kara flotes vēsturē, kas nav saistīts ar kauju.
Gadu gaitā ir bijuši brīži, kad licies, ka Cyclops likteņa noslēpums beidzot tiks atrisināts, tomēr šķietamie atrisinājumi, nekad nav izrādījušies īstie. Gadu pēc Cyclops pazušanas, 1919.gadā, kāds apkalpes loceklis atsūtīja savai mammai telegrammu no Ņujorkas, kurā viņš rakstīja, ka ir sveiks un vesels un, ka Cyclops atrodas kādā vācu ostā. Neilgi pēc tam Galvestonas piekrastes smiltīs tika atrasta pudelīte ar iekšā ievietotu zīmīti, kas vēstīja, ka Cyclops esot torpēdēts un tā vraks atrodas 1000 jūdžu uz austrumiem no Ņūfaundlendas. Abos gadījumos izrādījās, ka tie ir viltojumi. 1956. gadā avīzēs nonāca ķipa aculiecinieka apraksts, kā viņš savām acīm redzējis Cyclops eksplodējam Floridas šaurumā īsi pirms 1918.gada Lieldienām. Problēma šajā gadījumā bija tajā, ka neviens nespēja izskaidrot, kāpēc šī ziņa dienasgaismu ierauga tikai tagad - gandrīz 40 gadus pēc kuģa pazušanas, un kāpēc kuģis būtu varējis atrasties tik tālu prom no sava plānotā kursa vairākas nedēļas pēc tam, kad tas jau tika meklēts. 1968. gadā kāds jūras kara flotes ūdenslīdējs, vārdā Dīns Houzs, meklējot pazudušo ātomzemūdeni Scorpion, uzgāja kāda kuģa vraku. Šis vraks atradās aptuveni 70 jūdzes uz austrumiem no Norfolkas un 180 pēdu dziļumā. Pamatīgi izpētījis šo vraku viņš to salīdzināja ar Cyclops fotogrāfiju un nonāca pie secinājuma, ka Atlantijas dzelmē guļošais kuģis droši vien ir tas pats Cyclops. Houzs ieinteresēja jūras kara flotes amatpersonas atsākt izmeklēšanu Cyclops pazušanas lietā pēc 50 gadu pārtraukuma un ūdenslīdējiem vēlreiz tika uzdots uzmeklēt tā vraku. Taču Houzs kļūdījās - vraks, kuru viņš uzgāja nebija Cyclops.
Vairāk kā 100 gadus vēlāk mēs joprojām neesam pavirzījušies tuvāk atbildei uz jautājumu: Kas notika ar milzīgo ogļu kuģi USS Cyclops? Taču ir cerība, ka mēs to kādu dienu uzzināsim, jo nesen jūras dzelmē atrastie ASV aviācijas bāzes kuģi USS Lexington (nogrima Koraļļu jūrā 1942.gadā, kad to torpēdēja japāņu raidītās torpēdas) un USS Ward, dod pētniekiem cerību, ka Cyclops varētu būt nākamais. Pazudušo kuģu saraksts mūsdienās kļūst arvien īsāks, jo talkā nāk tehnoloģijas. Lietas var atrast. Tas ir tikai laika un naudas jautājums.