Bela ragana30
405
0
19. gadsimta sākumā Džons Bels kopā ar savu ģimeni no Ziemeļkarolīnas pārvācās uz Sarkanās Upes ieleju Robertsonas apgabalā, Tenesijas štatā. Bels nopirka nelielu zemes pleķīti un māju. Nākamajos pāris gados viņš savus īpašumus palielināja līdz 328 akriem. Viņš bija kļuvis arī par vecāko Sarkanās Upes baptistu baznīcā. Pēc pārvākšanās ģimene kļuva vēl par 3 bērniem bagātāka. Elizabete (Betsija) piedzima 1806., Ričards piedzima 1811., bet Džons juniors 1813. gadā. Kādu 1817. gada dienu Bels apskatīja savu kukurūzu, kad lauka vidū sastapa dīvaina paskata dzīvnieku, kas atgādināja suni ar truša galvu. Viņš to sašāva vairākas reizes, un tas izgaisa. Bels nodomāja, ka tas nav nekas īpašs un nav jēgas satraukties, bet viņš savas domas mainīja, kad pēc vakariņām saklausīja dīvainas skaņas ārpus savas koka mājas. Noslēpumainās skaņas ar katru nakti kļuva arvien biežākas un skaļākas. Bels bieži ar saviem dēliem leca ārā no gultām, lai noķertu vaininiekus, bet vienmēr atgriezās ar tukšām rokām. Arvien biežāk bērni naktīs cēlās pārbijušies un sūdzējās, ka žurkas grauž viņu gultu kājas. Neilgi pēc tam viņi sāka stāstīt, ka kāds neredzams spēks rauj nost segas un spilvenus un met tos uz grīdas.
Laikam ejot, Bels juta nespēku un dzirdēja čukstus, kas bija pārāk vāji, lai saprastu, bet izklausījās pēc vecas sievietes dziedāšanas. Dīvainie notikumi turpinājās, un Bela jaunākā meita Betsija sāka piedzīvot brutālas tikšanās ar raganu. Tā rāva viņu aiz matiem, bieži atstājot rētas un pirkstu nospiedumus uz viņas ķermeņa. Cilvēki sāka runāt, tāpēc Bels dalījās savās „ģimenes problēmās’’ ar savu tuvāko draugu Džeimsu Džonstonu. Džonstons ar sievu pavadīja nakti Bela mājā un izjuta visu uz savas ādas, kad kāds norāva viņa segu un iepļaukāja viņu ar to vairākas reizes. Džonstons izleca no gultas un skaļā balsī nobļāvās: ‘’Tā Kunga vārdā, kas tu esi un ko tu gribi!’’ Neviens neatbildēja, bet atlikusī nakts bija neparasti klusa un mierīga. Vecās sievietes balss ar laiku kļuva skaļāka un pilnībā saprotama. Viņa dziedāja himnas, citēja svētos rakstus un vienreiz pat norunāja vārds vārdā sprediķi, kas tika noturēts 13 jūdžu attālumā tajā pašā dienā. Drīz vien runas par šo fenomenu izplatījās un nokļuva pat līdz Nešvilai, kur par to ļoti ieinteresējās Ģenerālmajors Andrevs Džeksons.
Reklāma
Bela 3 vecākie dēli bija Ģenerālmajora Džeksons pakļautība Ņuorleānas kaujā. 1819. gadā Džeksons nolēma, ka jāapciemo Bela saimniecība un beidzot pašam jāredz savām acīm, kas izraisījis tādas runas. Viņu pavadīja daži vīri ar zirgiem un vagonu. Sasniedzot Bela īpašumu, zirgi pēkšņi apstājās un vairs nevarēja pavilkt vagonu. Vīri centās iekustināt vagonu, bet tas nekustējās un Džeksons teica: ‘’Vīri, tai jābūt Bela raganai!’’ Tajā pašā brīdī vecās sievietes balss teica, ka viņi var kustēties un, ka viņu satikšot vēlāk vakarā. Zirgi izkustināja vagonu, un viņi sasniedza Bela māju. Bela mājās Džeksonam un Belam bija gara saruna par indiāņiem, bet bija acīmredzams, ka Džeksons un viņa vīri kaut ko gaida. Viens no Džeksona vīriem apgalvoja, ka tiks galā ar jebkuru pārdabisku būtni. Pēc vairākām vienmuļām stundām viņš izvilka spīdīgu pistoli un apgalvoja, ka tajā ir sudraba lode, kas nogalinās ikvienu ļaunu garu, kas stāsies viņam ceļā. Viņš arī teica, ka nekas ar viņiem līdz šim nav noticis, jo pašam Belam ir bail no lodes, neskatoties uz to, ka viņš pieredzējis daudz briesmīgākas lietas. Tajā pašā brīdī vīrs sāka skaļi kliegt un raustīties. Spēcīgs un neredzams spēriens viņu izspēra pa priekšējām durvīm. Dusmīga vecās sievietes balss paziņoja, ka starp Džeksona biedriem ir vēl viens krāpnieks, kurš arī tiks atklāts. Visi Džeksona vīri steidzās pamest Bela īpašumu, bet pats Džeksons gribēja redzēt, kurš tad īsti ir tas krāpnieks. Galu galā vīri aizgāja gulēt uz savām teltīm, bet turpināja lūgt Džeksonu pamest īpašumu. Īsti nav skaidri visi fakti, bet nākamajā rītā Džeksons ar saviem vīriem bija manīts netālu no Springfīldas, visticamāk ceļā atpakaļ uz Nešvilu.
Betsijas brāļa bijušo skolotāju bija ieinteresējusi meitene, un viņš gribēja Betsiju apprecēt, kad viņa būtu vecāka. Ričards Povels bija 11 gadus vecāks par meiteni un klīda runas, ka viņš studēja par pārdabiskām lietām, lai gan tas nav pierādīts. Viņš bija slepeni precējies ar Esteri Skotu no Nešvilas apkārtnes. Tas gan neliedza viņam izpaust savas jūtas Betsijai laikā, ko pavadīja Sarkanās Upes ielejā. Betsija gan apprecējās ar Džošua Gārdneru, un Povelam nekas cits neatlika kā novēlēt garu un pārtikušu laulību. Betsija un Džošua nekad nevarēja aiziet līdz upei vai alai bez raganas, kas viņiem vienmēr sekoja. Viņu pacietība beidzās, un kādā Lieldienu pirmdienā Betsija satikās ar Džošua pie upes un atdeva viņam gredzenu. Raganas aktivitātes mazliet pierima, bet tā turpināja izrādīt nepatiku pret saimnieku Belu līdz iedzina viņu kapā.
Belam bija lielas problēmas ar ēdiena norīšanu, un viņa seja epizodiski raustījās gandrīz gadu. Likās, ka ar laiku slimība tikai pieņemas spēkā. Belam bija tik slikti, ka viņš nevarēja pamest māju. Tas neapturēja raganu, kura viņam rāva nost apavus un sita pa seju, kad viņam bija krampji. Ļoti bieži mājas apkārtnē varēja dzirdēt kā ragana viņam nievājošā balsī saka: ‘’Vecais Džons Bels.’’ Džons Bels savu pēdējo elpas vilcienu ievilka 1820. gada 20. decembra rītā. Uzreiz pēc nāves ģimene atrada flakonu ar nezināmu šķīdumu. Viens no Bela dēliem šķīdumu iebaroja kaķim, kurš momentā nomira. Ragana tajā brīdī noteica: ’’Es pagājušonakt iedevu nelielu devu Džonam, kas viņu izārstēja.’’ Bela dēls nekavējoties iemeta flakonu ugunī, kas pārvērtās zilganā dūmu mākonī un aizgāja caur skursteni.
Reklāma
Džona Bela bēres bija viena no lielākajām, kādas jebkad rīkotas Robertsonas apgabalā. Kad ģimene un draugi sāka pamest kapavietu, ragana sāka dziedāt par brendija pudeli. Viņas klātbūtne pēc bērēm vairs gandrīz vai netika manīta, jo šķiet, ka viņas mērķis bija izpildīts. 1821. gada aprīlī ragana apmeklēja Bela sievu un teica, ka neatgriezīsies septiņus gadus. Tā arī notika un viņa atgriezās 1828. gadā kā solījusi. Visbiežāk ragana apmeklēja Džonu Belu jaunāko. Viņu runāja par cilvēku izcelsmi, Kristietību utt. Pēc 3 nedēļām viņa atvadījās un teica, ka atgriezīsies pēc 107 gadiem. Lai gan savu solījumu viņa neturēja, daudzus dīvainos notikumus šajā apkārtnē, kas nav retums, joprojām saista tieši ar viņu. Pastāv vairākas versijas, kas mēģina izskaidrot kāpēc tad Belu ģimeni piemeklēja šāda nelaime. Viena versija stāsta, ka raganu uzsūtījusi Keita Batsa, kas nebija apmierināta ar kādu biznesa vienošanos, kas viņai bija ar Džonu Belu. Atkal cita stāsta, ka Bels ticis nolādēts, jo sašāvis kādu savu darbinieku, kurš nomiris. Zināmi vēl vairāk nostāsti, bet īsto iemeslu neviens nekad neuzzinās.
