Tas ēnu cilvēks ir interesanta lieta. Man ir čoms, kuram reizēm ir miega paralīze (stāvoklis, kurā redzi visu apkārt notiekošo, bet nevari pakustēties), un viņš ir stāstījis, ka reizēm gadās redzēt ēnainu stāvu istabas stūrī. Sākumā domāju, ka tas ir viņa bagātās fantāzijas izgudrojums, bet papētot sīkāk, izrādās, ka kas tāds rādās tiešām daudziem cilvēkiem. Dažkārt tēls vienkārši stāv stūrī, dažkārt tas pietuvojas un rodas sajūta, ka tas pieskaras kājām vai uzgulstas uz krūtīm, stipri spiež un, pielicis seju pie upura, skaļi kliedz vai vienkārši blenž virsū. Daži neredz šī tēla seju, dažiem tas izskatās kā veca sieviete bez acāboliem.
Domāju, ka šim fenomenam nav sakara ar kaut ko paranormālu un tā ir cilvēka psihes radīta halucinācija stāvoklī starp miegu un pilnu apziņu, bet tāpat biedējoši.
Latviešu mitoloģijā eksistē Lietuvēns - gars, kas naktī žņaudz lopus un cilvēkus. Esmu diezgan drošs, ka tā cilvēki apzīmēja šo halucināciju, jo apraksts ir principā identisks mūsdienu atstāstiem, tātad kas tāds nav tikai pēdējo laiku fenomens, bet ir pastāvējis jau sen. Tiešām būtu interesanti uzzināt, kādu procesu rezultātā tas rodas, bet pieņemu, ka ko tādu ir ļoti grūti izpētīt.
Ja kāds neplāno gulēt nākamās pāris naktis, šeit ir īsa dokumentālā filma, par kuru cilvēki ir izteikušies, ka vizualizācija ir diezgan precīza.
https://www.youtube.com/watch?v=axeoTQtawt8