Kalni mēdz būt fascinējoši, dominanti un kā šie stāsti pierāda-arī diezgan baisi.
Kalni mēdz būt fascinējoši, dominanti un kā šie stāsti pierāda-arī diezgan baisi.
Šķēppirkstis.
Lielie Dūmu kalni ir daļa no Apalaču kalnu sistēmas, kas stiepjas gar Tenesijas-Ziemeļkarolīnas štatu robežu. Blakus esošais Lielo Dūmu kalnu Nacionālais parks ir visvairāk apmeklētākais dabas parks ASV, katru gadu šeit ierodas miljoniem cilvēku, lai izbaudītu pārgājienus pa skaistajām dabas takām, augu un dzīvnieku valstību, un vienkārši atpūstos no nogurdinošās pilsētas dzīves. Saistībā ar šiem kalniem klīst vairāki nostāsti, no kuriem daži ir ļoti baisi. Ja dosies pastaigā pa Nortonkrīkas taku, tu iespējams sastapsi Šķēppirksti. Ja tā notiek, labākais ko tu vari darīt ir paslēpt savus bērnus, jo leģenda vēsta, ka šī vecā ragana mēdz ar savu garo, šķēpveidīgo pirkstu izgriezt bērnu aknas un pēc tam tās notiesāt kā pusdienas. Vēlviena versija vēsta, ka Šķēppirkstis var pārvērsties par jebko, kas atrodas tam apkārt. Dažreiz, tas mēdz pārvērsties par īpatnēju akmeņu veidojumu Vaitsaidas kalna austrumu pusē, kuru pazīst kā Velna tiesas ēku. Šādi Šķēppirkstis var negaidīti uzbrukt savam upurim, kurš mierīgi pastaigājas un bauda svaigo gaisu. Saskaņā ar leģendu, ap Šķēppirksti vienmēr lido bariem mušu, jo tā briesmīgi smirdot. Vietējie apjauta, ka mušu bari varētu nozīmēt, ka Šķēppirkstis ir uz tās pašas takas. Kad sāka pazust bērni, vienmēr tika vainots Šķēppirkstis. Bērniem tas parādoties kā veca dāma, lūdzot, lai tie pavada laiku kopā ar viņu. Pēc nostāstiem, reiz kāda meitene atļāva raganai spēlēties ar viņas matiem, tik ļoti to izbaudot, ka viņa aizmiga raganas klēpī. Ragana nogalināja meiteni, izgrieza viņas aknas un apēda tās jēlas. Galu, galā vietējiem kareivjiem izdevās raganu nogalināt, iešaujot nāvējošas bultas viņas rokā, ar kuru viņa bija nogalinājusi tik daudzus. Tomēr, raganas gars joprojām dzīvo akmeņos un klīstot pa dabas parku meklējot jaunus upurus.
Bezgalvainā Annija.
Pagājušā gadsimta 30.gados kāds Kentukī štata ogļracis veiksmīgi apvienoja savus kolēģus, lai stātos pretī kompānijai, kura nespēja nodrošināt tiem cilvēcīgus darba apstākļus un pelnītu atalgojumu. Diemžēl, šim ogļracim nācās dārgi par to samaksāt, augstāk stāvošie kompānijas darbinieki, nolaupīja, izvaroja un viņa acu priekšā gabalos sacirta viņa sievu un bērnu. Pēc tam nogrieztās galvas un ķermeņus viņi iemeta aizā, smejot ogļrača sejā, sakot ka šīs ir sekas tam, ka viņš centās stāties tiem pretī. Ogļracim tika nocirstas abas kājas un viņš tika piesiets pie koka kur viņš noasiņoja līdz nāvei. Šo šausmu rezultātā radās nostāsts par Bezgalvaino Anniju, kura itkā esot ogļrača noslepkavotās meitas spoks. Šis spoks esot sastopams Kentukī Melnā kalna apkārtnē, netālu no vietas, kur notika zvērīgās slepkavības. Viņa skrienot priekšā mašīnām cenšoties tās apstādināt, ja tas neizdodas viņa vienkārši parādās automašīnas aizmugurējā sedeklī, lūdzot vadītājiem nākt un palīdzēt viņai.
Aokigaharas spoki.
Majestātiskā Fudži kalna pakajē atrodas viens no pasaules baisākajiem mežiem, pazīstams kā populāra pašnāvību un neizskaidrojamu paranormālu paradību vieta. Runa iet par Aokigaharas mežu. Šis mežs ir perfekta vieta, lai uzņemtu šausmu filmu un daudzi, kuri šeit pabijuši ir apsolījušies, ka vairs nekad savu kāju šeit nespers. Kāda sieviete apgalvo, ka lente, kuru viņa bija izklājusi lai neapmaldītos, pārgrieza kāds neredzams spēks, atstājot viņu pārbijušos un apmaldījušos. Citi stāsta par asins stindzinošiem kliedzieniem un līķu atrašanu virzienā no kura nāca šie kliedzieni. Pēc nostāstiem, dažas no nelaimīgajām dvēselēm, kuras iemaldās šajā mežā ar konkrētu mērķi atņemt sev dzīvību nevēlas, lai tie kuri paliek aiz viņiem būtu laimīgi. Tādēļ, pēc savas nāves viņi uzliek tiem lāstu. Viens no baisākajiem Fudži kalna stāstiem nāk no Hideo Vatanabes, pārdevēja, kura veikals atrodas tieši pie ieejas Aokigaharas mežā. Viņš stāsta, ka ir sastapies ar cilvēkiem, kuri neveiksmīgi mēģināja sevi nogalināt. Kāda sieviete reiz iznākusi no meža ar virvi ap kaklu un izbolītām acīm no spiediena pakāršanās laikā. Pieradis pie šādiem skatiem, Vatanabe viņai piedāvāja padzert tēju kamēr ieradīsies ātrā palīdzība.
Kvīnslendas Melnais Kalns.
Melnais Kalns, kas atrodas Kvīnslendā, Austrālijā, varbūt nepievielina apmeklētājus ar savu dabisko skaistumu, bet gan ar milzīgajiem tumšajiem akmeņiem, kuri šķiet glabā baisus noslēpumus. Kalns izveidojās no magmas pirms miljoniem gadu un to daudzviet pārklāj aļģes. Daži saka, ka izskatās itkā kalnam pāri būtu pārgājusi elles uguns. Klīst nostāsti, ka no kalna alām nākot skaņas ne no šīs pasaules. Kalns arī esot diezgan smirdīgs, par ko arī klīst dažādi nostāsti. Vietējie aborigēni stāsta dažādus dīvainus stāstus, to skaitā par kādu traku vīru vārdā Miesas Ēdējs, kurš klaiņojot pa Melno Kalnu. Šim vīram laika gaitā esot radusies kāre uz cilvēka miesu, tādēļ pēc aborigēnu cilts virsaiša nogalināšanas un apēšanas viņš uzbrucis vēl vairākiem upuriem. Pēc tam vietējiem izdevies padzīt šo cilvēkēdāju no kalna. Tas nav atturējis Miesas Ēdēju no pašam savas cilts izveidošanas, tomēr viņš vairs nespēja izbēgt no cilveku dusmām, kad tie uzzināja, kas ir viņš patiesībā. Miesas Ēdējs pārtapa par Goannu (tikai Austrālijā sastopamu ķirzaku) lai izvarītos no nāvessoda. Tomēr, šeit nostrādāja karmas faktors, viņam iespēra zibens un no viņa pāri palika vien kaudze apsvilušu akmeņu, no kuriem arī izveidojās Melnais Kalns. Citi nostāsti vesta, ka kalnu apsēduši spoki un, ka tie kuri tuvojas kalnam ignorējot brīdinājumus tikšot ar no zemes izlīdušām rokām ierauti pazemē. Šie spoki, domājāms, ir nogalināto aborigēnu gari, kurus nogalināja Eiropiešu kolonisti. Līdz pat šai dienai, aborigēni atsakās tuvoties šai vietai, kuru viņi dēvē par Kalkajaku.
Everesta spoki.
Šerpas tiek uzskatīti par ekspertiem alpīnismā, par alpīnistu gidiem tie strādājuši jau gadu desmitiem, it īpaši tiem, kuri vēlas uzkāpt Everestā. Dzīvojot pārsvarā noslēgtībā, Šerpu dzīves nokļuva uzmanības lokā, kad 2014.gadā lavīnas laikā Everestā bojā gāja 16 gidi, lielākā daļa no tiem Šerpas. Pēc šīs traģēdijas vairāki Šerpi gidi atteicās strādāt šajā kalnā. Ilgi pirms šausmām Everestā 2014.gadā, kāds Šerpa, kurš reiz bija uzkāpis Everesta virsotnē, dalījās ar kādu briesmīgu stāstu. Viņš apgalvo, ka sastapies ar tumšām ēnām ar atplestām rokām, kuras lūdza tam ēdienu. Viņš apgalvo, ka tuvojoties Everesta virsotnei redzējis vairākus līķus, to skaitā kādu, kas karājās trosē. Viņš tic, ka tumšās ēnas bija šie mirušie alpīnisti.
Pārdabiskās parādības Himalajos.
Augstu Himalajos atrodas Bemni ciemats, kura iedzīvotāji tic spokiem un ļauniem gariem. Cilvēki šeit stāsta par lapsām ar cilvēku galvām un milzu čūskām. Kāds vīrs apgalvo, ka reiz viņam uzbruka spoks, kurš mainīja savus izmērus visu laiku, kamēr tie cīnījās. Viņš pieļauj, ka spoka pirksti iegāja viņa ķermenī un tagad ir nolādēts. 2013.gadā, BBC rakstnieks devās uz Bemni ciematu un apmeklēja vietējo veikaliņu, kad veikala īpašnieka milzīgais suns sāka riet uz rakstnieka dēlu. Kad jaunais zēns no bailēm sāka bļaut, īpašnieks pieaicināja kādu vecu dāmu, kura zēnu apbēra ar pelniem vienlaicīgi kautko skandinot. Rakstnieks un dēls nokļuva eksorcisma rituālā. Tad vēl ir Šerpu stāstītās stāsti par Jetijiem. Daži Šerpi, kuri bieži dodas augšā Himalajos uzskata, ka klimata pārmaiņu dēļ pēdējos gados Jetiju novērojumi kļūst arvien retāki. Tomēr, tie uzskata, ka Jetiji joprojām apdzīvo šos kalnus. Nepāliešu folklorā Jetiji tiek uzskatīti par ļoti ļaunām radībām, jo spēj brutāli nogalināt bērnus triecot tos pret lieliem akmeņiem.
Roanas kalna spocīgais koris.
Roanas kalns, kas atrodas Apalaču kalnu grēdā, ASV, izdod dīvainu mūziku, tomēr cilvēki nevar izlemt vai tā izklausās pēc eņģeļu kora vai mūzikas no elles. Vēsturiski, lopu gani uzskatīja, ka šī mūzika ir nekas cits kā spēcīgi vēji pūšot cauri akmeņu formācijām.Vietējie fermeri šim stāstam pievienoja versiju par spoku kori, apgalvojot ka mākoņu formācijas virs kalna izveidojis pats Velns. 1800tajos gadus kalna virsotnē tika atvērta viesnīca, un tās viesi ātri vien sāka ziņot par baisu mūziku un spēcīgu vēju, kas šūpoja ēku no viena sāna uz otru.