Ja vēl nebaidies, tad ir laiks sākt. Šoreiz ar nelielu bonusiņu, katrā attēlā divas lietas, kuras liek nedaudz nodrebināties. Jauku lasīšanu.
Baidies no bērniem? 422
875
2
Es pieskatīju piecgadīgu zēnu, kad viņš man pateica, ka man blakus sēž vīrietis vārdā Džeikobs, viņš esot ģērbies mežstrādnieka drēbes. Es sabijos un viņš man teica: ‘’Nebaidies, viņš tev neko neizdarīs, viņam nav roku.’’
Es pieskatīju dažus bērnus, kamēr viņu vecāki bija aizgājuši uz kino. Jaunāko, četrus gadus vecu es deviņos noliku gulēt un pati skatījos televizoru lejasstāvā. Nākamajā dienā man zvanīja bērnu vecāki un sūdzējās, ka jaunākais esot teicis, ka es esot ilgu laiku stāvējusi viņa istabas durvīs, skatījusies uz viņu un smaidījusi. Man skudriņas pārskrēja pār kauliem.
Reklāma
Pēc tam, kad noliku gulēt savu bērnu, viņš man pateica: ‘’Es nekas nevienu neesmu nogalinājis, viņiem nevajadzēja paņemt manu roku, bet uz zemes bija pilns ar asinīm.’’ Mana teorija , reinkarnējies Otrā Pasaules kara kareivis.
Pirms dažiem mēnešiem es zaudēju savu draugu, jo kāds šaudījās apkārt un ne tur trāpīja. Es aizgāju pie ivņa uz mājām un raudāju. Pie manis pienāca viņa četrgadīgā māsīca un prasīja, kāpēc es raudu. Es teicu, ka man pietrūkst sava drauga. Viņa teica: ‘’Neraudi taču, viņš taču sēž uz lieveņa.’’
Vienu vakaru es pieskatīju savu mazo brālēnu. Viņš man sāka stāstīt par svešo vīrieti, kas parādās viņu vecāku guļamistabā. Sākumā es domāju, ka mana masa vienkārši krāpj vīru un izdarīju kļūdu, pajautādama, kāds viņš izskatās. Viņa pateica: ‘’Viņam nav sejas.’’
Reklāma
Kādu vakaru es pieskatīju draudzenes bērnus. Jaunākā, piecgadīga meitenīte uzzīmēj bildi, kurā bija attēlota sieviete, kura karājās pie griestiem, cilpā. Viņa man pateica: ‘’Viņa nāks pēc tevis. Slēpies.’’
Katru vakaru pirms gulētiešanas mana meita nogaida, kad aizveru durvis un tad čukst: ‘’Nē, mazulīt, es negribu tavu ūdensgalvu, tagad ir gulētiešanas laiks.’’ Mēs par to netikām skaidrībā, kāmēr neizpirkām māju. Izrādās, ka iepriekšējā ģimenē bija bijis mazulis, kurš nodzīvoja vien dažus mēnešus, jo viņai galvaskausā bija uzkrājies liekais ūdens un deformējušies kauli. Mazulīte bija nodzīvojusi tik īsu brīdi, ka viņai nebija pat vārda, tikai ‘’Mazulīte’’.
Mana meita dusmās purināja jauno plīša dzīvnieciņu: ‘’Runā ar mani! Runā taču! Visi pārējie to dara!’’
Reklāma
Kad mans brālis bija maziņš, likās, ka viņš visu laiku sarunājas ar eņģeļiem. Vienu rezi noklausījāmies viņu sakām: ‘’Nē, es nevaru viņu nogalināt, viņš ir mans vienīgais tētis!’’
Kad manam brālim bija divi vai trīs gadi, viņš apgalvoja, ka viņa vārds ir Ostins. Kad evāmies uz kapsētu, nolikt ziedus pie vecmāmiņas kapa, viņš aizskrēja uz kapsētas otru pusi un rādīja uz kapakmeni. Tas bija vecs, uz tā bija tikai trīs vārdi: ‘’Seit dus Ostins.’’ Es nesaprotu kā tas varēja notikt, šis kapakmens nemaz nebija redzams no vietas, kur mēs gājām un viņš tajā laikā nemācēja lasīt.
Tev patiks šie raksti
