Zemāk vari izlasīt, kas notiek, ja spēlējas ar pārdabiskām lietām. Apskati arī rakstu par rituālu ko viņi veica! Mēs pusnakts Rituālu uzgājām lasot CreepyPasta...
BAISI! Kas notiek, kad puišeļi spēlējas ar garu pasauli – PATIESS STĀSTS26
Mēs pusnakts Rituālu uzgājām lasot CreepyPasta, izskatījās interesants, tāpēc ar draugu nolēmām vienu dienu to izmēģināt.
Vienu dienu susinot Bimu mēs atcerējāmies par šo rituālu un izdomājām, ka jāpamēģina, jo, kas gan ir pats ļaunākais, kas var notikt? Mēs pabaidīsim viens otru? Ha.
Pulkstenis bija aptuveni 23:40, mēs ātri atradām rituālu lapu, jo bija piemirsies kā tur viss īsti notika un savācām visus nepieciešamos priekšmetus.
Aptuveni ap pusnakti, mēs sadūrām savus pirkstus un ar to pašu pirkstu uzrakstījām savus vārdus nolikām to papīru un sveci pie durvīm. Pieklauvējām 22 reizes, atvērām durvis nopūtām sveci un aizvērām durvis.
Tagad mēs sēdējām un gaidījām, mūsu vieglais satraukums gan ātri izdzisa, pirmās desmit minūtes nekas nenotika un mēs turpinājām dzert savu Bimu.
Nedaudz tomēr ievērojot piesardzības noteikumus mēs turpinājām dzert sveču gaismā un atstājām katrs sev blakus pa vecajai labajai galda sāls pakai.
Aptuveni ap vieniem sākās dīvainības. Ejot pēc ledus es ar acs kaktiņu pamanīju, ka virtuvē, kaut kas sēž. Ņemot vērā, ka man bieži tā gadās, es tam nepievērsu uzmanību. Līdz brīdim, kad man izdzisa mana svece.
No blakus istabas dzirdēju skaļu „WTF?” pēc kā nopratu, ka manam čomam arī ir izdzisusi svece. Ar trīcošām rokām ātri atkal aizdedzināju savu sveci un aizskrēju līdz blakus istabai, kur mans čoms sēdēja ar lielāk acīm un prasīja vai man arī ir izdzisusi svece.
Mēs izdomājām pārcelties no viņa istabas uz dzīvojamo istabu. Ejot cauru viņa mazajam koridoram, šoreiz mēs abi ejot tam cauri sastingām. Gaiss šķita nedaudz vēsāks, sveces izdzisa, un tur vieglajā gaismā, kas nāca iekšā no ielas laternām sēdēja, kaut kāda cilvēkveidīga būtne. Tai bija tāds skatiens sejā, tas bija pilnīgi tukšs, nekādu emociju. Grūt tagad kaut, ko tādu aprakstīt.
Šajā brīdī mēs reāli gandrīz apčurājāmies no bailēm, mēs bijām reāli pārbijušies un abi sākām apšaubīt vai tā bija laba ideja mēģināt šo rituālu. Ieskrējuši istabā mēs vieglā panikā atkal iededzām sveces un kā tādi divi kāmji pa būri staigājām no viena istabas gala uz otru, lai izdomātu, ko darīt.
Mūsu domāšanu pārtrauca suņa smilkstēšana, kas nāca no virtuves. Mans draugs laikam saņēmies drosmi aizskrēja uz virtuvi, lai pārliecinātos, ka sunim viss ir kārtībā es viņam nesos līdzi, jo nebiju gatavs palikt viens pats tajā istabā.
Aizskrējuši līdz virtuvei, tas tur atkal bija. Suns bija ierāvies pašā dziļākajā virtuves stūrī un nenormāli skaļi smilkstēja, un virs viņa atkal stāvēja šis šausminošais siluets.
Mans draugs pēkšņi pārbijies izspieda „Lūdzu, nedari pāri manam sunim”
Un ar to mūsu sveces uzreiz izdzisa, kad mēs tās atkal aizdedzinājām, tas bija pazudis un suns beidza smilkstēt. Tas bija ap kādiem 2:30 pa nakti.
Līdz aptuveni 03:15 bija pilnīgs miers. Mēs, lai nedaudz nomierinātos atkal bijām pieķērušiem Bimam. Mums beidzās kola un kādam no dzīvojamās istabas vajadzēja iet pakaļ, bija jāiziet ārā gaitenī, kas bija pāris metrus garš un jātiek uz virtuvi.
Tā kā bijām pārāk pārbijušies, lai paliktu vieni gājām pakaļ abi. Mazajā gaitenī viņam stāvēja mazs grāmatu plaukts piepildīts ar grāmatām, no tā pēkšņi izkrita visas grāmatas.
Mēs panikā nesdamies atpakaļ uz dzīvojamo istabu aizķērāmies viens aiz otra un nogāzāmies, līdz ar to mūsu sveces arī aizlidoja pa gaisu un nodzisa, pilnīgā tumsā nevarēdami tās atrast, mēs sapratām, ka vienīgā iespēja ir bērt to sasodīto sāli apkārt. Pārbijušies paķērām sāls pakas un apbērām sāls apli katrs sev apkārt.
Es paskatījos pulkstenī bija 03: 19, vēl bija atlikušas 14 minūtes.
Brīdi klusumā sēžot, es nezinu, kas man uznāca, iespējams tas bija alkohols e s skaļā balsī teicu: „Tu esi lielisks cilvēku biedēšanā un ar to mēs tevi apsveicam!”
Paskatoties atkal telefonā, pulkstenis bija 03:32 un mēs abi dzirdējām pavisam klusu čukstu:
„Paldies Jums zēni…”
Mani pārņēma zosāda. Pēc tam mēs vēl kādas 15 minūtes palikām, sēžot savos apļos.
Kad viss šis beidzās es ļoti stipri apšaubīju, ka es vēl kādreiz spēšu gulēt, bet nebija tik traki. Es gan pilnīgi nevienam neieteiktu šo spēli spēlēt, ja Tu negribi sevi garīgi traumēt.