Čau. Lasot šos sīkos stāstiņus, skrēja tirpas. Tāpēc- padalīšos ar šīm tirpām.
Ceru, ka tieši šie nav bijuši jau iepriekš...
Jauku lasīšanu.
Čau. Lasot šos sīkos stāstiņus, skrēja tirpas. Tāpēc- padalīšos ar šīm tirpām.
Ceru, ka tieši šie nav bijuši jau iepriekš...
Jauku lasīšanu.
Dažus gadus atpakaļ, es liku gulēt savas draudzenes meitu. Viņai tad bija aptuveni 3 gadi, viņa, kā jau mazs bērns, ļoti negribēja iet gulēt. Viņa man jautāja, kāpēc viņai būtu jāiet gulēt, es atbildēju: "Jo ir jau vēls un mazām meitenēm ir jāiet gulēt, lai varētu kārtīgi atpūsties." Viņa tad parādīja uz otru istabas galu, kur nekas nebija un teica: "Bet kā ar to mazo meiteni? Viņai nav jāiet gulēt?"
Divus gadu atpakaļ, es skatījos uz savas sākumskolas gada grāmatu kopā ar savu 5 gadus veco māsīcu. Kad es uzšķīru kādas otrās klases fotogrāfiju, viņa parādīja uz kādu puisīti tieši bildes viducī un teica: "Izskatās pēc Nikolasa!". Kad es pajautāju, kas ir Nikolass, viņa pavisam mierīgi atbildēja: "Puisītis, kas dzīvo manā skapī." Un tad turpināja šķirstīt albumu. Man gandrīz apstājās sirds.
Mazi bērni tiešām kaut ko zina. Manai māsas meitai ir 4 gadi un viņa nemitīgi runā par savu "vecāko māsu". Viņa laiku pa laikam it kā ar viņu sarunājas. Nemaz neminot to, ka viņa ir vienīgais bērns ģimenē un viņai neviens nav stāstījis par viņas mammas spontāno abortu, kas notika vairākus gadus pirms viņas dzimšanas. Dažreiz tas ir pavisam biedējoši.
Kad biju ciemos pie savas tantes, nolēmu aiziet uz tualeti, kas atrodas otrajā stāvā. Kāpjot pa trepēm pamanīju savu mazo māsīcu Eiprilu. Viņai bija četri gadi. Viņa bija aizņemta sēžot uz trepēm un taisot dīvainas sejas izteiksmes. Es jautāju viņai, ko viņa dara. Viņa atbildēja: "Es atdarinu to tanti ar bizi." Es paskatījos apkārt, bet tur neviena nebija. Es jautāju: "Kur ir tā tante?". Viņa parādīja uz saules staru, kas iespīdēja no jumta loga tieši paralēli kāpnēm. "Ko tā tante dara?". "Vienkārši taisa dīvainas sejas." Es pasmaidīju un kāpu tālāk pa trepēm. Tad viņa pateica ko tādu, kas lika man apstāties:'' Viņas bizes ir viņai ap kaklu." Es viņai liku, lai atkārto, ko tikko teica. "Viņa karājās savā bizē... un taisa dīvainas sejas izteiksmes." Tad viņa uztaisīja "dīvaino" sejas izteiksmi un es sapratu, ka viņa taisa seju it kā smaktu....
Es pieskatīju savu kaimiņu, piecus gadus veco Džeku. Mēs skatījāmies filmu, kad viņš teica, ka man blakus sēžot kāds vīrs vārdā Džeikobs, tērpies kā mežcirtējs. Kad ieraudzījis manu pārbiedēto seju, viņš iesmējās uz teica: "Neuztraucies, viņam nav rokas."!
Es pieskatīju dažus bērnus, kamēr viņu vecāki bija izgājuši. Jaunāko, 4 gadus veco pusīti, jau ieliku gulēt un gāju skatīties televizoru, lai netraucētu citiem. Nākamajā dienā man zvanīja vecāki. Četrus gadus vecais puisītis esot teicis, ka es visu vakaru esmu stāvējusi durvju ailē un skatījusies uz viņu smaidot. Es biju pilnīgi apstulbusi un nezināju, ko teikt...
Es ar savu drudzeni pieskatīju viņas 4 gadus veco brālēnu. Mana draudzene ļoti ticēja reinkarnācijai un pēcnāves dzīvei. Mēs gribējām dažas teorijas izmēģināt uz viņas mazo brālēnu. Viņa viņam jautāja jautājumus, kurus viņš nesaprata, tad to pajautāja vienkārši: "Kas Tu biji, pirms Tu biji Tu?" Viņš atbildēja, ka bija būvdarbu vadītājs, tad pavicināja rokas, kā to parasti dara, būvdarbu vadītāji. Viss jau būtu saprotami, bet puisītis no dzimšanas bija akls.
Dažus gadus atpakaļ es pieskatīju drauga meitu. Viņi dzīvoja dzīvoklī ar lielu lodžiju un milzīgu logu uz to. Viņa piegāja pie lodžijas loga un nekustīgi lūkojās ārā, vairākas minūtes blenžot tukšumā, viņa beidzot atžirga un ieskrēja man rokās. "Baisi. Pārāk baisi." Viņa neļāva man sevi laist vaļā un lika auklēt līdz aizmieg. Tad pēkšņi viņa ierunājās, atkārtoja vienu un to pašu frāzi atkal un atkal: "Tumsa tagad nāk iekšā. Tumsa tagad nāk iekšā."
Es mīļoju savas draudzenes 3 gadus veco dēlu, kad viņš pēkšņi, ļoti nopietni ierunājās: "Es apsolu, ka nekad, nekad nekošļāšu Tavus kaulus. Es apsolu."
"Mūsu pagalmā ir aprakti 3 miruši bērni. Viņi man pateica, kur viņus var atrast."