1970. gada 24. aprīlī Sibīrijas plašumos starp Maskavu un Vladivostoku pazuda Padomju Savienības Gaisa spēku virsskaņas bumbvedējs, kas bija devies slepenā uzdevumā. Pilots pa rāciju uzturēja sakarus ar zemes novērošanas staciju, kad pēkšņi tie pārtrūka. Uz izsaukumiem atbildes vairs nebija, arī radara ekrāns neko nerādīja.
Nekavējoties sāka plašu meklēšanas kampaņu. Vairāk nekā 200 meklēšanā iesaistīto lidmašīnu un helihopteru no gaisa pārmeklēja apgabalu, no kurienes bija saņemta pazudušās virsskaņas lidmašīnas pēdējā radiogramma. Amerikāņu žurnālists Diks Lesters, kas pirmais šo gadījumu atspoguļoja presē, stāstīja par meklētāju komandu radiogrammām, pēc kurām secināms, ka viņi tur augšā nav bijuši vieni.
Debesīs vismaz 25 nepazīstami objekti, ja ne vairāk. Tie ir pārāk augstu, lai varētu piekļūt tuvāk. Tā beigusies kāda radiogramma.
Lejā uz Zemes militāristi kļuva arvien nervozāki. Runāja, ka Mongolijas robežas tuvumā uz debesīs lidojošiem simtiem spīdošo disku izšautas daudzas pretgaisa aizsardzības raķetes. Taču raķetes gaisā eksplodējušas, nenodarot ne mazāko kaitējumu objektiem, kas atradušies ārpus sasniedzamības robežas.
Tikmēr arī padomju militārie slepenie dienesti sāka pētīt daudzos ziņojumus par lidojošo objektu iespējamo izcelsmi. Virsniekiem kartē iezīmējot noslēpumaino iebrucēju lidojumu maršrutus, visas līnijas saplūda vienā punktā apmēram tūkstoš kilometru uz ziemeļaustrumiem no Mongolijas galvaspilsētas Ulanbatoras. Šis apgabals pieder Mongolijas Tautas republikai un trijstūrī saplūst ar Ķīnas un Padomju Savienības robežu.
1970. gada 26. aprīlī, divas dienas pēc virsskaņas bumbvedēja pēkšņās un negaidītās pazušanas, Rietumu mediju korespondenti Maskavā ievēroja, kas valsts bruņotajiem spējiem izsludināts ārkārtējais stāvoklis. Pa dzelzceļu Sibīrijas virzienā nepārtraukti transportēja tankus un smago kara tehniku. Pa kaklu pa galvu trīs divīzijas nosūtītas ceļā, un nebeidzamas kravas mašīnu kolonnas bloķē visus ceļus austrumu virzienā. Aizdomīgos reportierus nomierināja ar paskaidrojumu, ka armija dodas uz manevriem, ko organizē katru pavasari.
Taču kaujas gatavība bija izsludināta arī ķīniešu pusē. 27. aprīlī Ziemeļkorejā stacionētā Tautas Atbrīvošanas armijas divīzija kravas automašīnās devās Mongolijas virzienā. Tai pašā dienā liela padomju tāllidojuma bumbvedēju eskadriļa, kā arī liels skaits kaujas iznīcinātāju satikās virs Sibīrijas. Šī armāda nogriezās dienvidu virzienā un lidoja uz kartē iezīmēto mērķa apgabalu Mongolijas ziemeļaustrumos. Šai dienā krievu iznīcinātāji bez pārtraukuma šķērsoja Ķīnas un Mongolijas robežu, turklāt fotografēja burtiski katru paredzamā operācijas apgabala kvadrātmetru.
Tālākie notikumi apsteidz cits citu.
1970. gadā naktī uz 28. aprīli kara mašinērija izdarīja precīzu triecienu. Simtiem lidmašīnu vairākas stundas bez pārtraukuma bombardēja mērķa apgabalu ziemeļaustrumos no Ulanbatoras. Tonakt apvārsnis krāsojās baigās krāsās, un daudzi iedzīvotāji tūkstoš kilometru attālajā Mongolijas galvaspilsētā domāja, ka sācies atomkarš. 30. aprīlī padomju karavīri iegāja Mongolijā, bet ķīniešu armijas šo sistemātiski sabombardēto teritoriju sasniedza 4. maijā.
Gan padomju, gan ķīniešu masu medijos ievērojamo notikumu noklusēja. Gan vienā, gan otrā pusē parādījās tika daži agresīvi ziņojumi par pretinieku, kas pārkāpis robežu. Toties Honkongā varēja uzzināt mazliet vairāk. Tur īsā radioziņojumā pavēstīja, ka robežkonfliktā starp PSRS un Ķīnu nogalināti vairāki simti mongoļu un ķīniešu. Padomju bumbvedēju eskadriļa uzbrukusi slepenai ķīniešu karabāzei un izmantojuši arī atomieročus.
Raksta sākumā minētais ASV žurnālists Diks Lesters informējot sabiedrību par mīklainajiem notikumiem atsaucās ne tikai uz to bēgļu izteikumiem, kuri ieradušies Honkongā no Ķīnas Tautas republikas. Viņš esot runājis arī ar toreizējās VDR studentu grupu, kas 1970. gada aprīļa beigās atradušies Mongolijā studentu braucienā. Jaunie cilvēki apliecinājuši plašāku informāciju, nekā Lesters jau bija uzzinājis no ķīniešu bēgļiem Honkongā.
Students Manfrēds Gēls pastāstījis, kas ziemeļaustrumos no Ulanbatoras Padomju armija uzbrukumā esot iznīcinājusi nezināmu lidojošo objektu bāzi. Kā teikts ziņojumos, tur bijuši kilometriem gari apakšzemes tuneļi un piramīdveida celtnes.
Pēc bombardēšanas NLO novērojumu vilnis padomju un ķīniešu robežapgabalā galīgi noplaka. Pazudušais virsskaņas bumbvedējs kādreizējās Padomju Savienības bruņotajiem spēkiem bija jānoraksta zaudējumos.
Lielisks raksts no tevis ;)
