Arlabunakti ! #510

Čau visiem! Tā nu lūk arī piektā 'Arlabunakti' daļa. Patīkamu lasīšanu ! Brīdinu , ka varētu būt kādas gramatikas kļūdas , jo raksts top no telefona. P.s lūdzu izsakiet savas domas komentāros un uzspied ,-' vai, +'


Mana ikdiena vienmēr tika pavadīta braukājot uz darbu , faktiski es nekad nebiju mājas. Tā nu bija pienākusi viena no tām retajām dienām , ka es paliku mājas atpūsties. Kā jau cilvēkam kurš faktiski nekad nav mājās , nebija arī ēdiena. Aizbraucis uz veikalu , lai sapirkt ēdamo, man uzmanību piesaistīja kāds ļoti nekopts un ar nepatīkamu skatienu vecs vīrietis. Visu sapircies es braucu mājās , pamanīju vienu ļoti dīvainu lietu - pelēka mašīna , kas aiz manis brauc jau ļoti ilgu laiku , tas jau nebūtu nekas traks , bet ceļš par kuru braucu ved tikai uz vienu vietu ,manām mājām. Pēdējos 300 metrus līdz manām mājām mašīna apstājas . Centies necelt paniku es iegāju mājas un noliku savus produktus. Pēc 20 minūtēm paskatījos pa logu , bet mašīna tur stāvēja , paskatījos vēl pēc 20 minūtēm , mašīna tur stāvēja. Tajā brīdī nervi man neizturēja un es gāju aprunāties ar tās mašīnas vadītāju , gājis tuvāk mašīnai es sapratu , ka tur vairs neviena nav , izmisis es sev jautāju jautājumu -'kur viņš ir?'. Pie sevis es izdomāju mierinošas atbildes , ka viņš ir aizgājis sēņot uz mežu , varbūt viņš kaut kur aizgāja pastaigāties. Pēc visiem tiem notikumiem devos mājas , pienāca plkst 21.00 , bet mašīna kā stāvēja tā arī tur stāv. Gribētu zvanīt policijai , lai dzen mašīnu prom , bet viņa nebija manā teritorijā tāpēc bija jāiztur tā nelāgā sajūta , ka iespējams kāds staigā netālu no tevis un iespējams pat vēro Tevi. Pienāca nākamā dienā un par laimi man bija vēlviena brīvdiena . Es jauki pamodos ar smaidu sejā , līdz brīdim , ka pa logu redzu to mašīnu vēl tur stāvam. Aizgāju atkal skatīties vai kāds nav netālu no mašīnas , bet neviens nebija tur , pat mani saucieni nelīdzēja , jo neviens tur nebija , it kā tā mašīna tur būtu atstāta un pamesta. Atkal gāju uz mājām un nodomāju , ka varētu šodien apkopt savu dārzu . Kad es sāku kopt dārzu , visu laiku pārņēma sajūta , ka kāds mani vēro. Brīdī kad gāju laistīt iesētos labumus , dzirdēju ka kāds skaļi elpo , apsaucis apkārt vai kāds šeit ir , sapratu ka tas ir bezjēdzīgi. Sācis laistīt dārzu dzirdēju ,ka kaut kas nokrita mājas , ieskrējis iekšā redzēju saplīsušu šķīvi. Vairs nespēju izturēt šo visu izdomāju , ka policiju protams nesaukšu , bet gan savu labāko draugu ! Pastāstot par telefonu , ka netālu no mājām stāv pelēka mašīna ar iebuktētu priekšu , dzirdēju atbildi -'neuztraucies , bet dzirdēju ziņas , ka tāda mašīna ir maniakam ,kuru tagad meklē policija !' . Tajā brīdī es redzēju , ka manā mājā kāds ieskrēja iekšā . Pateicis draugam ,lai brauc šurp ar policiju ,tajā brīdī es vienkārši noliku telefonu un gāju lēnām iekšā mājās. Iegājis mājās redzēju zīmīti ' nevēlies uzspēlēt paslēpes ?' gribēju skriet ārā , bet aiz manis bija vīrietis ar neglītu ,sakropļotu seju kuru vakar redzēju veikalā . Redzējis viņu es skrēju augšā , tik ātri es skrēju , ka pat pakritu un viņš ar nazi iedūra man kājā , tās tik ļoti sāpēja , ka viņš ar to nazi smejoties iedūra man kaklā , lēnām mirstama un klausoties kā viņš smējās es nomiru. Kad atbrauca policija un mans labākais draugs , viņi redzēja drausmīgo skatu. No tā brīža viņš vairs nekur nav redzēts , bet stāsta , ka viņš viesojas pa naktīm citu mājās.