Apsēstākās vietas pasaulē4
Berija Pomeroja pils
Tā atrodas Anglijā – Devonas dienvidos. Klīst dažādas leģendas, kas tiek asociētas ar šo 14. gadsimta celtni un to, ka tajā tiešām spokojas. Divi populārākie šīs pils spoki ir sievietes – Baltā dāma un Zilā dāma. Pēc kādas senas leģendas var spriest, ka Baltā dāma ir Margaretas Pomerojas gars. Viņa esot tikusi ieslodzīta pils pagrabos, kur atradās arī pils apakšzemes cietums, un tur mirusi bada nāvē. Viņas māsa ir bijusi pārlieku greizsirdīga uz viņu, tāpēc novēlējusi Margaretai šādas mocības. Acīmredzot, viņa tagad spokojas tajos un staigā pa Svētās Margaretas torni un gar pils sienām. Savukārt, Zilās dāmas aicinājums esot likt cilvēkiem apmaldīties pils plašumos, runā, ka tā varot ievest pat tādos labirintos, no kuriem izkļūt bez zinātāja palīdzības neesot reāli. Tātad, ja dodies turp un ieraugi Zilo dāmu – neseko viņai!
Dominican Hill
Atrodas Baguio pilsētā Filipīnās. Pēc dažādu cilvēku nostāstiem ir saprotams, ka tur spokojas daudzu, kara laikā bojā gājušu, ļaužu dvēseles. Šajā vietā ārstējušies daudzi karā cietušie un par spokiem pārvērtušies ne vien mirušie, bet arī tie, kam bijušas izredzes izdzīvot. Tur bieži dzirdama durvju un logu aizciršanās, trauku šķindoņa un balsis, pat kliedzieni naktīs. Izklausās diezgan baisi.
Edinburgas pils
Atrodas Edinburgā – Skotijā. Šī burvīgā viduslaiku pils ir ļoti skaista, jo tā atrodas uz klints daļas. Taču iekšā, tukšajās zālēs un šaurajās Edinburgas ieliņās, ir dzirdamas mirušo atbalsis. Vismaz tā tiek stāstīts. Vietas, kur visvairāk spokojas ir Dienvidu tilta velves un cietums. Mazās, pamestās ieliņas agrāk tikušas izmantotas, lai apbedītu dažādu slimību karantīnu un mēra upurus. Vēl šajā apkārtnē spokojas suņu rēgi, bundzenieks bez galvas un neskaitāmi ieslodzītie, kuri tur bijuši Franču septiņu gadu un Amerikas neatkarības kara laikā.
Monte Kristo savrupmāja
Šī Austrālijā esošā savrupmāja atrodas Džunī, Jaundienvidvelsā. Misis Kravlija, šīs mājas īpašniece, pēc sava vīra nāves (1910. gadā) nodzīvoja tajā 23 gadus un no savrupmājas ārā izgāja vien tikai divas reizes. Pēc viņas nāves (1933. gadā), viņa spokojas īpaši savā bijušajā istabā. Cilvēki stāstījuši, ka ir redzējuši un dzirdējuši dažādas šī spoka variācijas – lidojošu rēgu, seju loga rūtī, dīvainas un spokainas balsis, pēkšņa gaismas ieslēgšanās vai izslēgšanās un raudas. Daži no savas personīgās pieredzes ir stāstījuši pat tik trakas lietas, ka ieejot vienā no guļamistabām (visticamāk, Misis Kravlijas vīra istabā), sācis trūkt elpas, esot teju bijusi pēdējā stundiņa klāt, taču, izejot no istabas, šīs sajūtas pagaisušas it kā nekad nebūtu bijušas.