Apbrīnojamās Sakritības 2.daļa <- Spied te !
Apbrīnojamās [SPOKU] Sakritības <- Spied te !
Pasaule ir pilna ar pārsteidzošām sakritībām un to sinhronā būtība nav izskaidrojama. Vai šie patiesie stāsti ir tikai sakritība.... vai tas ir likteņa pirksts ?
Vēsturē ir bagāta ar dīvainām sakritībām, kuras atstāj mūs uz pauzes ar skudriņām pāri rokām un galvu pilnu ar domām. Te būs tika daži mazi piemēri:
Somu dvīņu brāļi, 71 gadu vecumā gāja bojā identiskos ceļa satiksmes negadijumos. Abi tika notriekti braucot ar riteni uz viena un tā paša ceļa ar 2 stundu atšķirību. “ Tā ir vienkārši vēsturiska sakritība. Protams, šis ceļš ir pārpildīts, bet negadījumi te nenotiek katru dienu, “ stāstija policijas darbinieks. “ Mani mati bija stāvus, kad es uzzināju, ka šie abi cilvēki bija brāļi, pie tam identiskie dvīņi. Man ienāca prātā, ka varbūt kāds no augšas to bija ieplānojis ? “ stāsta raksta autore Elizabete.
Identiskie dvīņi. Identiski negadījumi. Identiskas nāves. Divu stundu atsķirība. Šī apbrīnojamā sakritība tika publiskota daudzās avīzēs visā pasaulē 2002.gada Martā. Tas liek aizdomāties, kādas ir šādas ekstrēmas sakritības varbūtība ? Vai tur ir kas vairāk par sakritību ?
VĒL VIENA NĀVE
Šis sakritību stāsts ir ļoti līdzīgs. Šoreiz stāsta varoņi ir divi brāļi. 1975.gadā, viens no brāļiem, braucot ar mopēdu, tika notriekts ar taksi un nomira notikuma vietā. Pēc viena gada, otrs brālis tika nogalināts ļoti līdzīgā veidā. Patiesībā, viņš brauca tieši ar to pašu mopēdu. Varbūtība ? Tas nav viss ! Izrādās viņš tika notriekts tieši ar to pašu taksi, kuru vadīja tieši tas pats takša vadītājs, pie tam mašīnā sēdēja TIEŠI tas pats pasažieris, kurš pirms gada...
MAZULĪŠU LIETUS
Detroitā, kautkur 1930s gados, jauna (ļoti vieglprātīga) māte ir mūžīgi pateicīga kādam vīram vārdā Jāzeps Figloks. Brīdī, kad Jāzeps devās pastaigā pa vietējo ieliņu, sievietes bērniņš no loga izkrita - tieši viņam virsū. Kritiens izrādijās veiksmīgs un abi bija sveiki un veseli. Ļoti veiksmīgs gadījums pats par sevi, bet gadu vēlāk, tieši tas pats mazulis, tieši no tā paša loga – neko nenojaušot Jēzapam uzkrita virsū vēlreiz. Un atkal, neviens necieta...
SVEŠINIEKI VILCIENĀ
1920s gados, trīs Angļu vīrieši ceļoja atsevišķi ar vilcienu uz Peru. Laikā kad viņi satikās, neviena cita pasažiera nebija. Viņu iepazīšanās bija daudz pārsteidzošāka, nekā viņi varētu jebkad iedomāties. Viena vīra uzvārds bija Binghams, bet otra vīra Povells. Trešais vīrs paziņoja, ka viņa uzvārds ir Binghams-Povells. Nevienam no viņiem nebija radnieciskas saiknes...
LAIMESTA “LIKUMĪGAIS ĪPAŠNIEKS”
1858.gadā, Roberts Falons tika nošauts, par vainīgajiem tika uzskatīti, atriebības vadītie, viņa pokera līdzspēlētāji. Viņi domāja, ka Roberts vinēja 600$ potu krāpjoties. Roberta sēdvieta tagad bija brīva un neviens spēlētājs nevēlējās ņemt nelaimīgos 600$, tad viņi atrada citu spēlētāju Roberta vietā un iedeva viņam šo naudu. Līdz laikam, kad atbrauca policija, šis vīrietis 600$ pataisīja par 2,200$ vinestu. Policija pieprasīja, lai sākotnējos 600$ novirzītu Roberta tuviniekam – tikai tad viņi uzzināja, ka jaunais spēlētājs izrādās ir Roberta dēls, kurš nebija redzējis savu tēvu septiņus gadus...
BĒRNĪBAS ATGRIEŠANĀS
Kad Amerikāņu noveliste Anna Pariša, gāja cauri grāmatu veikalam Parīzē 1920.gadā, viņa uzdūrās grāmatai, kura viņai ļoti patika bērnībā – Džeks Frosts un Citi Stāsti. Viņa paņēma veco grāmatu un parādija to savam vīram, sakot, ka grāmatu ko viņa atrada atgādina viņai par bērnību. Vīrietis paņēma rokā grāmatu un atrada zīmīti ar tekstu : “ Anna Pariša, 209 N. Weber Street, Colorado Springs.” Tā bija Annas grāmata...
DVĪŅU PUIKAS, DVĪŅU DZĪVES
Stāsti par dvīņiem un to līdzīgajām dzīvēm parasti ir ļoti interesanti un bieži pat apbrīnojami. Tomēr neviens nav tāds, kā šo dvīņu stāsts no Ohaio. Dvīņu puikas tika sķirti dzimšanas brīdī, abi tika adoptēti un uzsāka dzīvi dažādās ģimenēs. Abas ģimenes vienu otru nepazina, bet abi puikas tika nosaukti vārdā – Džeims. Abi uzauga nemaz nezinot viens par otru, bet tomēr abi izvēlējās mācīties programā “tiesības un likumi”, abiem bija talants uz zīmēšanu un abi aprecējās ar sievietēm vārdā – Linda. Abiem bija dēli, abus dēlus sauca Džeims Alans. Izrādās abi arī vēlāk izšķīrās no sievām un aprecējās vēlreiz, arī tad abas sievas sauca vienādi – Betija. Abiem bija suņi vārdā Tojs. 40 gadus vēlāk pēc to šķiršanās dzemdību namā, abi vīri netīšām satikās un stāstot savu dzīves stāstus bija šokā...
SAMAINĪTI HOTEĻI
1953.gadā, televīzijas reportieris Irvs atradās Londonā, lai vestu reportāžu par Elizabetes II kronēšanu. Savā hoteļa istabiņā, viņs atrada pāris lietas, kuras pēc idenfikācijas piederēja kādam vīrietim vārdā Harijs. Izrādās, ka Harijs ir slavens basketbolists un Irva labs draugs, bet stāsta ir vēl viens pavērsiens. Tikai divas dienas vēlāk, un pirms Irvs bija runājis ar Hariju par savu nejaušo atradumu, Harijs atsūtija vēstuli tieši Ivram, ka viņš kādā viesnīcā Parīzē ir atradis viņa vārdā izšūtu šlipsi...
ATRIEBĪGĀ LODE
Henrijs domāja, ka izvarijās no likteņa. 1883. gadā viņš šķīrās no savas meitenes, kura nespējot to pārdzīvot izdarīja pašnāvību. Šīs meitenes brālis atriebības vadīts, atrada Henriju un iešāva viņam. Brālis ticot, ka Henrijs ir miris, pavērsa ieroci pret sevi un pats izdarīja pašnāvību. Bet izrādās Henrijs bija dzīvs, lode tikai noskrāpeja viņa seju un pēc tam ietriecās kokā. Henrijs sevi uzskatīja par ļoti laimīgu cilvēku. Pāris gadus vēlāk, Henrijs izdomāja nozāģēt koku, kurā vēljoprojām atradās tā pati lode. Uzdevums šķita tik vienkārš, ka viņš izdomāja koku uzspridzināt ar pāris sprāgstvielām. Kad notika sprādziena, vilnis aidzina lodi tieši Henrijam galvā, nogalinot viņu uz vietas....
HOTEĻA BRAISONS
Biznesa braucienā, vēlajos 1950s, Džordžs Braisons apstājās un reģistrējās hotelī Luisvillā, Kentukī. Pēc reģistrācijas parakstīšanas un istabas atslēgas ar nr. 307 izsniegšanas, viņš apstājās pie pasta, lai redzētu, vai nav kādā vēstule uz viņa vārda un tiešām tur tāda bija. Pasta meitene pateica, ka ir vēstule Džordžam Brainsonam no 307.numuriņa. Tas būtu mazliet dīvaini, ja viņš nodomātu, ka šī vēstule nav priekš viņa, bet tieši tā arī bija. Tā bija adresēta pagājušajam viesim – Džordžam Braisonam, kurš apmetās 307.istabiņā...
Da labi 7. tad drīzāk lielāka iespēja ir man laimēt super bingo nekā tādām sakritībām notikt :D
Pārāk neticami, lai noticētu 
Bet par pirmajiem diviem... gribas domāt, ka nāves ir vairākas, bet saraksts ir viens. Vienai nāvei misējies, redzot dvīni dzīvu, pēc tam, kad pirmo dvīnu jau cita nāve pasaukusi pie sevis, ta otra nāve paņēmusi to pašu tādā pat veidā, kādā viņš bija jāpaņem. Ceru, ka sapratāt 
Tas jau nekas ka 3 bildei apakšā rakstīts maijs 1969 bet nu labi lai jau nu ir tas 30 gads:D
"Man ienāca prātā, ka varbūt kāds no augšas to bija ieplānojis ? “ stāsta raksta autore Elizabete.
Vot šitais "Brīnumainās sakritības " nu gan ir muļķibas, patiesībā tie ir notikumi, kas tiek izcelti! Vai kāds runā un raksta par identiskiem dvīņiem, kas miruši ar 25 gadu starpību, ar dažādiem nāves iemesliem - protams nē, tāpēc tādas lietas neizceļ un nepaliek cilvēku prātos....., bet redz vienā dienā identiskās nāvēs gan paliek atmiņā, lai gan tas ir nekas cits kā varbūtība (maza, bet ir!!!).es domāju, ka tie senie notikumi ir tik ļoti sagrozīti, ka nonākot līdz mūsdienām ir ļoti maz patiesības. Klaču bābu sindroms !
Es tikai nesaprotu kā taksists gadu vēlāk vel pie stūres sēdēja, ja jau bija cilvēku notriecis, kurš nomira notikuma vietā..
Vai tad 1975.gadā tur, kur viņi dzīvoja, nebija likumu, kas iesēdinātu par cilvēka notriekšanu, vai vismaz tiesības atņemtu, vai arī galīgi maigākajā gadijumā vismaz no konkrētās taksometru firmas atlaistu par tādu incidentu? 
Karoč tas manam prātam pārāk jocīgi liekas, bet nu tāpat interesants raksts 
