Sveiki, šajā rakstā aplūkosim dažādas Amerikas spoku pilsētiņas. Cerams uzzināsiet ko jaunu. Ja patiks būs otrā daļa.
Amerikas spoku pilsētiņas8
452
2
Karija, Aļaska
Šī bijušās pilsētiņas, kas atrodas Aļaskas dienvidos iepriekšējais nosaukums bija Dedhorsa. Pilsētiņu bija iecienījuši atpūtnieki, jo šeit bija liela luksusa viesnīca ar golfa laukumu un zivju dīķi. Pilsētiņas popularitāti veicināja atrašanās tuvu dzelzceļam. Tomēr, tās popularitāte sāka brukt pēc briesmīga ugunsgrēka, kurā viesnīca nodega līdz pamatiem. Pēc viesnīcas zaudēšanas pilsētiņā iestājās krīze, dažus gadus vēlāk nodega arī spēkstacija. Lēnā garā cilvēki sāka izvākties un kādreiz tik dzīvā Karija kļuva par spoku pilsētu.
Bara-Haka, Konektikuta.
Bara-Haku ,1780. vai 1790. gadā nodibināja divi Velsiešu kolonisti - Obadia Higinbotoms un Džons Rendals. Kopiena tika pamesta ap 1890.gadu, dažus gadus pirms ASV pilsoņu kara. Mūsdienās šeit ir saglabājušās lielākoties drupas, ēku sienas un kapsēta, kurā pēc nostāstiem spokojas. Apmeklētāji jau kopš 19.gadsimta šeit ir dzirdējuši dažādas neizskaidrojamas skaņas, piemēram, dziedāšanu, smieklus, dzīvnieku radītas skaņas un vagonu riteņu klaudzēšanu. Ciemats atrodas privātīpašumā un to nevar apskatīt bez atļaujas.
Reklāma
Kenekota, Aļaska
Kenekota ir bijusī ogļraču pilsētiņa, kura savu uzplaukumu piedzīvoja 20.gadsimta sākumā. Šeit darbojās 5 ogļraktuves un, no 1909. līdz 1938.gadam Kenekotas raktuvēs tika saražots 4,6 miljoni tonnas ogļu. 1938.gadā raktuves viena pēc otras slēdzās ciet, pēdējais vilciens Kenekotu atstāja 1938.gada 10.novembrī. Strādniekiem pametot pilsētu, tie aiz sevis atstāja ekipējumu, ēkas un personīgos piederumus. 20.gadsimta 80. gados, Kenekota kļuva par populāru tūristu galamērķi, cilvēki uz šejieni brauca apskatīt vecās, pamestās ēkas, to skaitā 14 stāvus augstās dzirnavas. 1986.gadā ASV federālā valdība Kenekotu atzina par Nacionālās Vēsture Pieminekli.
Mūnvila, Ohaijo
Mūnvila ir bijusī ogļraču pilsētiņa, dibināta 1850.gadā. Tā bija ļoti maza pilsētiņa ar ne vairāk kā 100 pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Ceļš pa kuru uz šejieni varēja nokļūt bija ļoti šaurs un grūti izbraucams, tas iespējams bija galvenais faktors, kādēļ šeit dzīvoja tik neliels skaits iedzīvotāju. Neviens uz šejieni bez vajadzības nebrauca. Jauna, daudz vieglāk izbraucama ceļa būvēšanas plāns neīstenojās dzīvē un pilsētiņa palika nošķirta no ārpasaules. Pilsētiņa tika pamesta ap 1950.gadu, mūsdienās viss kas šeit saglabājies ir dažu ēku drupas, kapsēta un pamests dzelzceļa tunelis, kurā itkā spokojas. Leģenda vēsta, ka spokošanās šeit aizsākās pēc divu vilcienu sadursmes, 19.gadsimta beigās. Izdzīvojušais mašīnists apgalvoja, ka tumsā gar dzelzceļu ieraudzījis spilgtu gaismu, kurai sekoja baltas figūras parādīšanās. Līdz pat šai dienai, cilvēki ejot cauri šim tunelim reizēm ierauga tuvojamies baltu, spokainu figūru .
Tuhavza, Ņujorka
Tuhavza savulaik bija ievērojama ogļraču pilsētiņa. Tās slavu 1901.gadā uzspodrināja Viceprezidenta Teodora Rūzvelta vizīte, kurš tieši šeit būdams uzzināja, ka pēc atentāta mirst ASV 25. prezidents Viljams Makinlijs. Rūzvelts pēc tam atgriezās Bufalo un pēc Makinlija nāves kļuva par prezidentu. Mūsdienās, Tuhavzā ir palikušas 10 mājas, viena no tām ir māja, kurā savas vizītes laikā uzturējās Teodors Rūzvelts.
Reklāma
Goldena, Oregona
Šī spoku pilsētiņa atrodas Oregonas dienvidos un ir netālu no Koijotu ielejas, kurā 19.gadsimta beigās tika atrasts zelts. Zelta atklāšana arī veicināja pilsētiņas izveidi. 20.gadsimta sākumā šeit dzīvoja 150 pastāvīgie iedzīvotāji. Šeit tika uzcelta baznīca, veikals un pasta ofiss. Kad 1920.gadā pasta ofiss tika slēgts, pilsētiņas iedzīvotāju skaits sāka pakāpeniski sarukt. Šodien, šeit joprojām stāv 4 mājas (baznīca, veikals, zirgu stallis un viena privātmāja) Pilsētiņa šobrīd tiek atjaunota, ar šo projektu tiek cerēts piesaistīt tūristus.
Vastella, Teksasa.
Šī pilsētiņa tika nodibināta pēc netālu esošā dzelzceļa uzbūves 1908.gadā. Pilsētiņa ir nosaukta tās pirmā zemes īpašnieka meitas vārdā. Šeit reiz bija skola, veikali, viesnīca un pasta ofiss. Pēc pasta ofisa slēgšanas 1930.gadā, Vastellas iedzīvotāji sāka masveidā pamest savas mājas un pārcēlās uz netālu esošo Rosko pilsētu.
Proktora, Ziemeļkarolīna
Šīs pilsētiņas bojāejā ir vainojams Fontana ezers, kas gandrīz pilnībā appludināja visas šeit esošās ēkas. Līdz pat šai dienai, lielākā daļa pilsētiņas ir zem ūdens. Pirms plūdiem, pilsētiņa bija pilna dzīvības. Šeit darbojās liela kokmateriālu pārstrādes rūpnīca un iedzīvotāju skaits bija ap 1000. Šodien, Proktora ir nošķirta no ārpasaules un uz šejieni var nokļūt tikai ar laivu. Pēdējos gados uz šejieni tiek vesti tūristi, kuri gidu pavadībā var uzzināt par pilsētiņas vēsturi.
Tev patiks šie raksti
