Visā ierastajā ikdienas haosā par sevi ik pa laikam atgādina kas pretējs haosam. Vieni to sauc par likteni, citi par Dieva pirkstu, bet vēl daudzi par to pasmejās. Varbūt šīs visas tiešām ir lielas sagadīšanās, varbūt arī nē, bet par to spriežat paši.
9 neticamas sagadīšanās75
Grāmata
1973. gadā Entonijs Hopkins piekrita piedalīties filmā "Meitene no Petrovkas", kura balstīta uz Džordža Feifera noveles motīviem. Entonijs Hopkins mēģināja sameklēt šo grāmatu, bet nekur Londonā tā nebija pieejama, tāpēc viņš bija ļoti pārsteigts par to, ka viņš šo grāmatu atrada dzelzceļa stacijā uz soliņa. Izrādījās, ka šīs grāmatas kopija piederēja pašas grāmatas autoram Džordžam Feiferam, kurš šo grāmatu bija aizdevis draugam, kuram šo grāmatu nozaga no mašīnas.
Taksometrs
1975. gadā kādu vīrieti, kas brauca ar savu mopēdu Bermudās, notrieca taksometrs. Tieši pēc gada tajā pašā dienā viņa brālis nomira tieši tādā pašā veidā - tas pats mopēds, tas pats taksometrs, tas pats taksists un pat tas pats taksometra pasažieris.
Piespiedu nosēšanās
1979. gadā vācu laikraksts Das Besteran sarīkoja konkursu rakstiekiem, kurā būtu jāiesūta neparastus stāstus, kas balstīti uz patiesiem notikumiem. Vīrs vārdā Valters Kelners no Minhenes iesūtīja stāstu par lidojumu ar Cessna 41 lidmašīnu starp Sardīniju un Sicīliju. Šajā stāstā viņam kaut kas nogāja greizi ar dzinēju, un viņam nācās veikt piespiedu nosēšanos ūdenī, bet, par laimi, viņš veiksmīgi piezemējās un viņu izglāba.
Pēc gada žurnālam rakstīja it kā īstais Valters Kelners, kurš dzīvo Austrijā un sūdzējās par to, ka uzvarētāja darbs ir plaģiāts no viņa dzīves, jo ar viņu notika pilnīgi tas pats. Laikraksts pārbaudīja faktus un izrādījās, ka neviens nemelo. Tātad, diviem vīriem ar tādiem pašiem vārdiem notika viens un tas pats.
Laimīgais skaitlis
1930. gadā Ņujorkā no sliedēm noskrēja pasažieru vilciens, nogalinot 30 pasažierus. Kāds laikraksts publicēja šo bildi no notikuma vietas, kur skaidri redzams skaitlis "932" uz vagona. Tajā pašā dienā apmēram 1000 cilvēku izvēlējās šo skaitli Manhatenas loterijā. Un visi uzvarēja.
Zibens divreiz vienā vietā nesper?
1899. gadā kādu vīrieti no Taronto Itālijā saspēra zibens viņa paša pagalmā, un viņš no gūtajiem ievainojumiem mira. 30 gadus vēlāk tieši tajā pašā vietā viņa dēlu saspēra zibens un viņš arī nomira. Un vēl neticamāk, pēc dažiem gadiem arī viņa mazdēlu zibens saspēra tajā pašā vietā.
P.S. Mazdēls laikam nebija diez ko gudrs, ja tur turpināja dzīvot.
Par tēva nogalināšanu...
1746. gada 13. februārī tika izpildīts nāvessods francūzim vārdā Jean Marie Dubarry par sava tēva nogalināšanu. Pēc 100 gadiem tajā pašā dienā, tajā pašā vietā tika izpildīts nāvessods vīram ar tādu pašu vārdu Jean Marie Dubarry par sava tēva nogalināšanu...
Neapzināta slepkavība
1911. gada 26. novembrī Londonā vietā ar nosaukumu Greenberry Hill tika pakārti trīs slepkavas. Viņu vārdi bija Robert Green, Henry Berry un Lawrence Hill.
Veiksme Dueļos?
Vīrs vārdā Henri Trange savas dzīves laikā piedalījās piecos pistoļu dueļos. Četros no tiem viņa pretinieki nomira uz vietas, pirms vēl sākās pats duelis. Piektajā pats Henri uz vietas nomira, pirms vēl vispār tika izšauts. WTF?
Rest In Peace
1899. gadā Teksasā kanādiešu aktieris Čārlzs Francis Kulans saslima un nomira. Aktiera pēdējā vēlēšanās bija, lai viņu apglabā viņa dzimtajā Prinča Edvarda salā, bet, tā kā tas bija 6000 kilometrus no Galvestonas Teksasā, viņš tika apglabāts turpat Galvestonā granīta zārkā.
Gadu pēc Čarlza nāves Galvestonu sasniedza milzīga viesuļvētra, kas appludināja visu pilsētu, tai skaitā kapus, aiznesot Čārlza zārku līdz pat Meksikas līcim. Ņemot vērā zārka smagumu, pat tas šķiet nereāli, bet interesantākais vēl tikai sekoja.
1908. gadā 8 gadus pēc viesuļvētras kāds zvejnieks Prinča Edvarda salā pamanīja peldošu zārku, kurā iekšā bija pats Čārlzs, kas beidzot bija nokļuvis mājās. Viņš tika apglabāts blakus baznīcai, kur bērnībā tika kristīts.
Ja jūsu dzīvē arī ir noticis kas neizskaidrojams, tad ierakstiet komentāros! Paldies par uzmanību!