Lai kā menti censtos, visus noziegumus viņiem neatrisināt, kaut vai ej un iestiepies. Bet daļa no neatrisinātajiem noziegumiem ir diezgan spocīgi. Ja lasi šo vēlu vakarā, tad lai tev šis kā vakara pasaciņa....
Raksts ņemts no Cracked.com
Ja būs pietiekami daudz plusu, un es atradīšu pāris vajadzīgas lietas, tad būs arī nākamā daļa, ko kopā būšu licis jau es pats. Kāds nezin, vai superoriģinālrakstā var būt skenējumi?
Taman Shud lieta
1948. gada 1. decembrī (trešdienā) Somertonbīčā jeb Somertonas pludmalē (neesmu nemaz tik labs tulkotājs 
) Austrālijā 6:30 no rīta tieši zem laternas tika atrasts līķis. Un tas arī ir gandrīz viss, ko mēs par šito veci zinām - no viņa bija savākts pilnīgi viss no dokumentiem līdz drēbju birkām.
Mentiem gan ar krietnu mocīšanos izdevās noskaidrot, ka jaka ir no Amerikas, bet tur neatradās neviens, kas kaut vai būtu līdzīgs līķim. Un nekur citur arī ne. It kā šitais vecis nekur un nekad nebūtu dzīvojis.
Tuvumā gan bija arī brūns koferis, taču arī tur nebija nekā interesanta - tikai vēl vairāk drēbju bez birkām.
Sekcijā atklājās, ka viņam pirms tam ir bijusi visai laba veselība. Kuņgī tika atrasts kaut kāds pussagremots mīklas ēdiens, citās iekšās - diezgan spēcīgas indes pēdas. Liesa bija trīsreiz lielāka, nekā jābūt.
Slepenā kabatiņā līķa biksēs atradās papīriņš ar uzdrukātiem vārdiem "Tamam Shud", kas nozīmē "pabeigts" vai "beigas". Tas izskatījās kā izplēsts no grāmatas un bija arī - no Omāra Kaijāma Rubáiyát (nezināju, kā lai tulko, angliski Rubaiyat of Omar Khayyam http://en.wikipedia.org/wiki/Rubaiyat_of_Omar_Khayyam). Un ne jau no kura katra...rubaijāta?...bet gan no visai specifiska un reta tulkojuma. Grāmatu izmeklējās pa visu Austrāliju cerībā, ka tā varētu kaut ko pavēstīt, līdz beidzot to atrada kāds puisis, kas teicās to pamanījis uz savas mašīnas pakaļējā sēdekļa. Tas ir visai ticami, jo mašīna līķa atrašanas laikā bija noparkota turpat tuvumā. Diemžēl grāmatā nebija nekā noderīga, tikai uz aizmugurējā vāka piecas burtu rindas, no kurām otrā izsvītrota, un vēl pāris strīpājumi. To visu tā arī nevienam nav iezdevies saprast. Un ja lasi šo vakarā, tad lai tev saldi murgi....
Britu Kolumbijas pēdas
Norautas pēdas, lielākā daļa vēl kedās, izskalojas Britu Kolumbijas krastos. it kā izskaloojas jau viskautkas, bet cik pēdu jāatrodās, lai tas jau liktos aizdomīgi? Šeit pilnīgi pietiek ar pagaidām atrastajām astoņām. Kādu brīdi vēlāk atradās arī suņa ķepa, iebāzta kedā, bet tas izrādījās kāda vietējā mudaka darbs. Diemžēl viņam nekādi nevarēja piešūt cilvēku pēdas, tāpēc mentiem tik nācās meklēt tālāk. Var jau būt, ka pie tā, ka atrodas pēdas vien, nevis kaut kas vairāk, ir vainīgs tikai pūšanas process - pēda tīri viegli var atpūt nost no kājas, un kedas peld. Bet vai tev ir kāds izskaidrojums, ņemot vērā, ka ap pēdu atrašanas laiku nav notikusi neviena kuģa/lidmašīnas avārija?
Toynbee zīmes
Jau 30 gadus daudzās ASV un Dienvidamerikas pilsētās nez no kurienes uz asfalta rodās zīmes, ar aptuveni vienu un to pašu tekstu, tikai dažādās variācijās un izskatā. Un tas diez vai ir viens cilvēks, jo zīmes uzrodās pārāk daudzās vietās priekš tikai viena trakā. Sastāv viņas galvenokārt asfalta plaisu pildāmās ķēpas, tāpēc arī nost viņas dabūt nevar. Vienkārši cilvēku biedējamais pasākums vai kaut kas vairāk?
"Gliko-Moringa" lieta, jeb 21 sejas briesmoņa lieta
80ajos gados Japānas lielajam paikas ražotājam "Ezaki Glico" sākās pamatīgas nepatikšanas.
Vispirms nolaupīja pašu galveno bosu tieši viņa ģimenes acu priekšā. Viņu iespundēja kaut kādā noliktavā, un pieprasīja kompānijai izpirkšanas maksu - 100 milijonu jēnu un 100 KG zelta stieņos. Sagūstītais gan pamanījās izbēgt, jo viņam nebija vēlmes noskaidrot - maksās kompānija par viņa pakaļu vai nē.
Diemžēl ar to vēl nekas nebeidzās. Pēc pāris nedēļām "Glico" stāvvietā aizdegās pāris auto.
Tad sāka pienākt vēstules. Pirmā bija iesaiņota glītā plastmasas konteinerītī kopā ar hidrohlorskābi, jo kāpēc gan ne?! Vēstulē bija rakstīts, ka "Glico" produkcija ir saindēta, un paraksts bija "Briesmonis ar 21 seju". "Glico", protams, savāca atpakaļ visu savu produkciju, kas viņiem radīja 21 milijona dolāru lielus zaudējumus. Interesanti, vai skaitlis ir tikai sakritība?
Pēkšņi briesmonis atsūtīja vēstulīti, ka ir piedevis "Glico" un ķērās pie citas kompānijas - "Moringa". Tai sāka pienākt visai līdzīgas vēstulītes, tikai šoreiz kopumā 21, kopā ar cianīdu. Uz kastītēm ļoti izpalīdzīgi bija uzrakstīts "Satur toksīnus".
Šitais viss noveda vienu mentu tiktāl, ka viņš ņēma un aizdedzinājās.
Pēc tam briesmonis atsūtīja pēdējo vēstuli, kurā bija rakstīts, ka vairāk paikas ražotāji čakarēti netiks.
Svina masku lieta
1966. gadā kāds brazīliešu puika lidinādams pūķi, atrada divus līķus. Tie bija kaut kādi vietējie elektriķi, ģērbti labos uzvalkos un lietusmēteļos. Kāpēc to sauc par svina masku lietu? Tā arī ir interesantā daļa. Viņiem bija svina maskas, kas bija domātas aizsardzībai pret radiāciju. Lai vēl interesantāk , blakus mētājās tukša ūdens pudele, un vienam kabatā bija piezīmju grāmatiņa, kurā atstāto tekstu varētu tulkot šitā:
16:30 būt norunātajā vietā
18:30 ierīt kapsulas, pēc efekta aizsargāt metālus, gaidīt līdz maskas zīmei
Tātad viņi ierija kapsulas, un tās viņus arī nogalināja? Nez vai, vai arī viņi to nebija gaidījuši - galu galā piezīmēs rakstīts, ka kaut kas jādara pēc efekta, un arī pudelei virsū bija uzrakstīts "nodot atpakaļ". Pudele nāca no tuvējā bāra, tāpēc tas laikam bija domāts vienkārši nodot pudeli kaut kādā taras pieņemšanas punktā. Bet lai nu kā, tas viss tik un tā liekas ļoti aizdomīgi.
nuja vienam čalim piešūt astoņas izskalotas kājas un suņa ķepu man šķiet tas būtu diezgan pagrūti
kāds tur brīnums ka nesanāca
