5 šausmu salas38
376
0
Alkatrazas sala. Atrodas San Francisco līcī un, protams, slavena ar savu maksimālās drošības cietumu, kas no 1933 līdz 1963 gadam izmitināja daudzus slavenus 20. gadsimta noziedzniekus. Kopš 1972. gada cietums ir atvērts publiskai apskatei. Gan apmeklētāji, gan apsardze un citi darbinieki bieži ziņo par aktivitātēm , kuras viņi nevar izskaidrot. Šņuksti, cietuma restu klaudzināšana utt. Citi apgalvo, ka tas ir bēdīgi slavenā Al Capones spoks. Capone labprātāk atpūtas laiku pavadīja dušā spēlējot bandžo, nevis pagalmā un daži apgalvo, ka vēl joprojām ir dzirdama viņa bandžo strinkšķināšana. Ziņas par paranormālām aktivitātēm saņemtas arī tajā laikā, kad cietums vēl darbojās. Viens no stāstiem ir par ieslodzīto no kameras 14 D, kurš kādu nakti skaļā rīklē kliedza, ka viņu mēģina nogalināt zaļacains briesmonis. Nākošajā rītā sargi viņu atrada mirušu savā kamerā. Viņš bija nožņaugts. Pēc šī notikuma cietumnieku skaitīšanas laikā sargiem ļoti bieži sanāca par 1 cilvēku vairāk nekā vajag. Pārējie ieslodzītie apgalvoja, ka ieslodzītais no 14D ieradās uz skaitīšanu, bet uzreiz pēc tam izgaisa.
Seguin sala. Seguin sala atrodas Maine štatā, ASV. Bāka, kas stāv uz šīs salas tika uzcelta 1857. gadā un ir visaugstākā štatā. Lai gan bāka neapšaubāmi palīdzējusi daudziem jūrniekiem izvairīties no akmeņainā krasta, tomēr tās īpašniekiem tā atnesusi lielas nelaimes. Viens no apsaimniekotājiem šajā bākā kopā ar savu sievu dzīvoja jau vairākus gadus. Lai izjauktu šausmīgo klusumu uz izolētās salas turētāja sieva ļoti bieži spēlēja klavieres. Klusums un izolācija, kas pievērsa viņu klavierēm, uz vīru iedarbojās savādāk, un viņš nogalināja savu sievu ar cirvi. Pēc tam beidza arī savu dzīvi ar to pašu cirvi. Daudzi apgalvo, ka vēl joprojām dzirdamas klavieru radītās skaņas, lai gan tās tika aizvestas. 1985. gadā bākas ēkā tika meklēti pierādījumi sakarā ar kādu noziegumu. Visas mēbeles bija jāizved no ēkas. Viens policists palika uz vietas arī naktīs, lai pārraudzītu visu notiekošo. Kādu nakti viņš pamodās no pamatīgas gultas kratīšanas un izdzirdēja balsi, kas teica, lai liek viņa mājas mierā. Policists ignorēja balsi un nosūtīja visas mēbeles uz laivu, kas tā arī nesasniedza savu galamērķi, jo nogrima pa ceļam.
Reklāma
Havaju salas Kad cilvēki dodas uz Havaju salām, tad viņi plāno atpūsties un pasauļoties pludmalē, nobaudīt kādu eksotisku augli un uzzināt vairāk par kultūru. Varbūt tikai dažiem mērķis ir noķert kādu spoku, jo patiešām Havaju salas ir vienas no aktīvākajām paranormālās aktivitātes ziņā. Vecā havajiešu reliģija nebija izprieca tiem, kuri lauza kādu morāles kodu, ko piekopa šī reliģija. Šie grēcinieku jeb kapu, kā tos mēdza saukt, dažreiz pat tika medīti kā dzīvnieki. Ja viņi sasniedza templi pirms pirms kāds viņu nogalināja, tad viņiem ļāva atstrādāt savu nodarījumu. Lielākais no šiem tempļiem joprojām ir apskatāms Honaunau nacionālajā parkā. Daži apgalvo, ka joprojām redzami nabadzīgu vīru rēgi, kas mēģina iekasēt naudu par ieeju templī. Waianae ir vieta, ko sauc par Kaena punktu, kur debesis un elle burtiski saejot kopā. Vecā havajiešu reliģijā teikts, ka šī ir Dievu mājvieta. Cilvēki apgalvo, ka šajā vietā dzirdamas dīvainas balsis, kas runā cilvēkiem nesaprotamā un pārākā valodā. Ir daudz citu interesantu un interesantu vietu, lai nākamreiz, kad dodaties uz Havaju salām neizpētītu tikai pludmali un ēdienkarti.
Leļļu sala. Iedomājaties, ka jūs vēlaties brīvdienās doties uz Meksiku. Jūs ierodaties Mehiko un izlemjat doties prāmja braucienā pa Xochimico kanālu. Brauciens ir relaksējošs un jūs apbrīnojat dažādās dzīvās radības un augus kanāla malās, kad pēkšņi no krūmājiem izlien lelles un sāk vērot jūs. Galu galā jūs saprotat, ka tā ir sala un gandrīz uz katra zara pa lellei vai lelles galvai. Don Julian bija eremīts, kas dzīvoja būdā uz salas. Viņš apgalvoja, ka meitenīte, kura noslīkusi kanālā vajā viņu. Viņš sāka vākt lelles un kāra tās kokos, lai nomierinātu meitenītes dusmīgo rēgu. 2001. gadā Don Julianu mirušu atrada viņa brāļadēls. Viņš bija noslīcis tajā pašā kanālā. Tūristi apgalvo, ka var dzirdēt leļļu klusinātās balsis un, ka lelles pašas aiztaisa vai attaisa acis. Salu apmeklēja arī kāda grupa, kas pēta paranormālas aktivitātes zonas. Viņi ieguva šausmīgu pieredzi, redzot vēstījumus, sajūtot neizskaidrojamu paranoju, dzirdot spokainas balsis utt.
Poveglias sala. Poveglia ir maza saliņa, kas atrodas starp Venēciju un Lido Ziemeļitālijā. Senās Romas laikā sala tika izmantota mēra upuru izolācijai un arī dažus gadsimtus vēlāk kā karantīnas stacija laikā, kad Eiropu ieskāva Melnās nāves pandēmija. Ap 1920. gadu uz salas tika uzbūvēta psihiatriskā slimnīca. Vietējie apgalvo, ka slimnīcā bija kāds vājprātīgs ārsts. Viņš veica nežēlīgus eksperimentus ar pacientiem, no kuriem lielākā daļa bija vecāka gadagājuma. Ārsts mēģināja izdarīt pašnāvību un noleca no kādas ēkas jumta. Viņš izdzīvoja, bet no zemes izlīda dīvaina migla un padarīja iesākto. Visi mēģinājumi palielināt populāciju uz salas ir izgājušies, jo visi cilvēki pārbijušies ir aizbēguši. Šodien Poveglias sala ir neapdzīvota, un Itālijas valdība ir slēgusi pieeju jebkādai publiskai apskatei. Daudzas leģendas vēsta, ka joprojām uz salas atrodas mēra upuru rēgi. Citi apgalvo, ka dažreiz uz salas var pamanīt gaismas un dzirdēt mocekļu vaidus. Arī zvejnieki netuvojas salai, jo bieži ap salu peld cilvēku atliekas.
++ 
