Paņemt līdzi kapā savus noslēpumus nav nekas jauns, un droši vien mēs visi paņemsim sev līdzi kapā kaut ko citiem nepateiktu, iespējams, lai aizsargātu sev tuvos vai arī lai pasargātu paši savu reputāciju un atstāto mantojumu šai pasaulei.
Šajā rakstā ir stāstīts par pieciem apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri paturējuši savu sasniegumu atslēgu līdz pat savai nāves stundai.
Axel Erlandson (1884 - 1964) bija zemnieks, kurš audzēja lucernu un brīvajā laikā nodarbojās ar koka stubru veidošanu. Ar laiku viņš spēja panākt, ka koki aug viņa izvēlētajās formās. Viņš eksperimentēja ar bērziem, ošiem, kastaņkokiem un vītoliem, panākot to, ka šie koki izaug viņa izvēlētajās formās, piemēram, cilpu, siržu, krēslu, spirālveida kāpņu, putnu būru, bilžu rāmju un daudzās citās formās. Viņš pamanīja, ka cilvēkiem šiem darbi sagādā prieku, tāpēc izveidoja "koku cirku".
Aksels nekad nevienam neteica, kā viņš to panāk, visus darbus parasti veica slēpti no cilvēku acīm, tāpēc 1964. gadā līdz ar Akselu nomira arī koku formu veidošanas tehnoloģija.
Arnē Bērlings (1905 - 1986) bija zviedru matemātiķis. 1940. gadā Arnē uzlauza vācu šifru, ko izmantoja saziņai, veidojot militārās stratēģijas. Šis tiek uzskatīts par visu laiku lielāko sasniegumu kriptogrāfijā. Arnē, izmantojot tikai teletipa (pēc izskata līdzīgs rakstāmmašīnai) ierakstus un šifra tekstu, uzlauza šifru, ko vācieši uzskatīja par neuzlaužamu, nieka divās nedēļās. Bērlings arī izveidoja ierīci, kas ļāva Zviedrijai uzlauzt visus sakarus, kas gāja caur Norvēģiju, kuru tobrīd bija okupējusi Vācija. Kad viņam prasīja, kā viņš to panācis, viņš atbildējis: "Neviens burvju mākslinieks neatklāj savus noslēpumus!"
Arnē radītā atšifrēšanas ierīce arī panāca to, ka Zviedrija par operāciju "Barbadossa" zināja vēl pirms Vācijas iebrukuma PSRS.
Džeims Bleks (1800 - 1872) bija kalējs no ASV, kurš radīja pasaulē spēcīgākos un vienlaicīgi lokanākos nažus. Daudzi apgalvo, ka Bleks ir no jauna atklājis noslēpumu, kā tika veidoti Damaskas zobeni, kuri no 10. gadsimta līdz pat 18. gadsimtam palīdzēja arābiem gūt pārsvaru kaujās pār Eiropas krustnešiem. Šie zobeni spēja pārcirst krustnešu zobenus uz pusēm, tādejādi garantējot uzvaru.
Arī Džeims nevienam neatklāja savu noslēpumu, kā pagatavot šādus ieročus, viņš vienmēr strādāja aiz aizkariem, tādejādi paņemot savu noslēpumu līdzi kapā.
Antonio Stradivari (1644 - 1737) bija itāļu kokgriezējs, kurš gatavojis tādus stīgu instrumentus kā vijoles, čellus, ģitāras un arfas. Jau vairākus gadsimtus zinātnieki ir mēģinājuši atklāt Stradivari instrumentu gatavošanas noslēpumus, jo Stradivāri stīgu instrumenti tiek uzskatīti par visu laiku labākajiem instrumentiem ar vislabāko skaņu. Pat 300 gadus pēc šo instrumentu izgatavošanas nav uztaisīts neviens stīgu instruments, kas skanētu labāk par Stradivari instrumentiem.
Mūsdienās ir palikušas aptuveni 500 Stradivari vijoles un pēdējā izsolē, kurā bija iespējams iegādāties vienu no Stradivari veikumiem, cena sasniedza 3 544 000 dolārus.
Edvards Liedskalniņš ir viens no slavenākajiem latviešiem pasaulē, jo ir atklājis tehnoloģiju, kā tika būvētas Gizas piramīdas Ēģiptē. Liedskalniņš ir izveidojis Koraļļu pili, un šis komplekss sastāv no 1300 tonnām akmeņu, kas, ja salīdzina ar Liedskalniņa 50 kilogramiem un 150 centimetru garo augumu, šķiet diez gan iespaidīgi. Gluži kā senie ēģiptieši, arī Liedskalniņš savu kompleksu ir izveidojis matemātiski un astronomiski precīzi.
Iespējams, slavenākā pils daļa ir šīs 9 tonnu smagās durvis. Tās ir tik precīzi nobalansētas, ka mazs bērns ar vienu pirkstu tās spēj atvērt.
Šie bija vienīgie Edvarda izmantotie instrumenti. Kad viņam prasīja, kā viņš uzbūvējis šo pili, viņš atbildējis: "Tas nav diez ko sarežģīti, ja zina noslēpumu, kā to izdarīt." Kad Liedskalniņam vajadzēja pārvietot šo pili 16 kilometrus tālāk, viņš lika šoferim neskatīties, kā viņš dabon šos akmeņus kravas mašīnā un pēc tam ārā.
Edvards Liedskalniņš nomira 1951. gadā, neatklājot savu noslēpumu. Tomēr viņš ir sarakstījis 5 grāmatas, pēc kurām var saprast principus, kā tas varētu būt iespējams. Liedskalniņš daudz rakstījis par magnētiem, radioviļņiem un Visuma uzbūvi. Interesanti ir tas, ka Liedskalniņš vienā no savām grāmatām ir teicis, ka neeksistē tādi elektroni, protoni un neitroni. Atomiem ir tikai ziemeļu un dienvidu poli. Tāpat Liedskalniņš ir arī teicis, ka tāda gravitācija neeksistē. Eksistē tikai elektromagnētisms. Šī ideja apvienojumā ar vēl daudzajām viņam palīdzējusi uzbūvēt šo apbrīnojamo celtni.
Daudzi cilvēki mūsdienās ir diez gan tuvu noslēpuma atklāšanai un ir skaidri aptuvenie principi, kā viņam tas ir izdevies. Viena no idejām ir tāda, ka viņš ar radioviļņiem panācis, ka atomi akmeņos samaina ar vietām polus, tādejādi akmeņiem attiecībā pret Zemi, kas ir viens milzīgs magnēts, nav nekāda pievilkšanās spēka, un tā tonnīgus akmeņus varēja pārvietot bez jebkādas piepūles.
Pielikumā dziesma, ko Billy Idol veltījis Edvardam Liedskalniņam, kurā ir stāsts par Edvarda mūža mīlestību, kuras atraidījuma dēļ Edvards pameta Latviju, pārcēlās uz ASV un 28 gadus veidoja šo Koraļļu pili. Videoklipa sākumā ir simbolisks teksts Love turned to Stone ar Edvarda Liedskalniņa fotogrāfiju fonā un viss videoklips ir filmēts Edvarda Liedskalniņa būvētajā Koraļļu pilī.
Kad sāku lasīt rakstu, iedomājos, ka te derētu arī Eduarda brīnumdarbus pievienot, patinu mazliet zemāk, un te nu tas bija =) Patīkami pārsteidzi. Lasiju grāmatu par viņu.. ļoti interesanta, patiešām. Īstenībā, nesaprotu kāpēc viņš to noslēpumu nevienam neatklāja. Kamēr bija dzīvs - labi, viņš ar to bija slavens un zināmā mērā kaut ko varbūt pelnija, tobrīd "nebija izdevīgi", bet nu.. manuprāt, cilvēki no tā daudz ko iegūtu. Ja nu vienīgi uztraucās, lai to neizmanto savtīgiem/ļauniem nolūkiem.
Par to Antonio Stradivari, kurš veidoja vijoles utt..
Viņš vnk to darija no sirds..:3
Bljīīīn, kā man gribētos ar to Liedskalniņu tā atklāti parunāties. Vienmēr ir interesējis tas, ko viņš zināja. Diemžēl viņš to nevienam neatklāja...
Mums katram ir noslēpumi. Mēs katrs nomirstam ar savu noslēpumu. Citam tas ir viens bet citam tie ir vairāki.
Kādu dienu (1951. gada 9. novembrī) Eds (E.Liedskalniņš) pie vārtiem piestiprināja zīmīti ar tekstu: „Going to hospital” („Dodos uz slimnīcu”) un devās prom. Pēc 28 dienām, naktī uz 1951. gada 7. decembri, kad Eds slimnīcas gultā bija aizmidzis, viņa gars atgriezās no kurienes nācis... varbūt uz Atlantīdu. Bet nekas jau nebeidzas — Andris Stavro kopš 1995. gada savākto materiālu ir apkopojis grāmatā „Koraļļu pils”, režisors Andis Mizišs veido filmu par Edu, Iveta Krūmiņa atsaucīgi dalās ar iegūto informāciju, nesen no Floridas atgriezās zintnieks Totis, kam ir sava versija par Koraļļu pili - balstīta uz magnētismu. Kopā ar Floridas latvieti Juri Nārunu viņi tur ir iekšā līdz matu galiņiem. Koraļļu pils gids Rejs Ramiress, 35 gadus meklējot likumsakarības, ir sagatavojis apjomīgu grāmatu par levitāciju un Koraļļu pili, kas gaida izdošanu. Edam ir vesela sekotāju virkne, kas dzīvē realizē un pārbauda Eda izgudrojumus, „mēģina atkodēt viņa sacerējumus”. Eds, viņa mīlas stāsts un viņa Koraļļu pils kalpojuši par iedvesmu, pirmāmkārtām, Bilijam Aidolam, kas 1986. gadā apmeklējot Eda pili, guva iedvesmu dziesmai Sweet Sixteen, kas „1987. gadā figurēja ASV un Lielbritānijas „Top Forty” tabulās un bieži skanēja arī Latvijā, kur neviens nezināja, ka populārā dziesma veltīta Edvarda Liedskalniņa mīlai”. Vispazīstamākais literārais darbs, kas tapis, iedvesmojoties no Eda akmeņiem, ir Džo Balarda grāmata Agnesi gaidot. Grāmatas autors piecpadsmit gadus pētīja Eda dzīves gājumu. Koraļļu pils teritorijā uzņemta Dž. Volkota filma Mežonīgās sievietes no Vongo, D. Višmanes(E. Brūkss) erotiskā filma Plikie uz Mēness, cīkstoņa El Santo jeb Svētā Nāves dūre un Karatē ekspertu niknums. Var neticēt, var noliegt, var smīnēt, var aizbraukt pārliecināties, bet, ja viens cilvēks pēc sevis atstāj tik daudz versiju, varbūtību un pavedienu, tas nav vienkārši tāpat.
Paldies par rakstu.
ieslēdzu dziesmu kas bija rakstā un lasiju rakstu
liels paldies
super raksts 
p.s prieks ka Latvietis arī ir 
jā, dzirdējis kkur tiku ka kkāds bērns esot redzējis ka viņš tos akmeņus pārvietojis rokas aiz muguras salicis un svilpodams kkādu meldiņu. jā un vēl kas par viņu interesants- viņa seja bildēs parasti vienmēr ir izplūdusi un neskaidra.
Un Liedskalniņš pierāda, ka nav vajadzīgs iztēloties citplanētiešus vai citus augstākos, kas būtu taisījusi piramīdas :)
tiešām E. Liedskalniņš bija un vēl joprojām ir fenomens. Esmu pats personīgi bijis viņa koraļļu pilī, kura atrodas Floridā (pilsētu gan neatceros). Esmu dzirdējis, ka daudzi viņa darbarīki esot bijuši viņa automašīnas detaļas. Tur tiešām ir vērts aizbraukt, jo daudzi objekti tur ir izveidoti ar astronomiskām sakritībām, piemēram, cauruns korallī, caur kuru iespējams saskatīt polārzvaigzni, un pat īpašs kalendārs un pulkstenis, kuri darbojas līdzīgā veidā kā saules pukstenis.
Noteikti uzskatu, ka vajag turpinājumu šim stāstam par Edvardu. Man pašam arī ir vēl pāris informācijas, kuras netika minētas šajā rakstā. ;)
Nedaudz aizmirsi par mūsējo Aleksandru Laimi ..Venecuēlu un lielo dimatu ko atstāja...
Nu redziet, vēl nesen kāds latvietis portālā apollo. lv. sūdzējās par to, ka latvieši neko zinātnē nav sasnieguši. Lūk, pierādījums, ka ir!. ;)
nu ka stāsti vaļa visu ko zini par šo zinatnieku. man interesē fakti, kuri apgaž mūsdienas mācītos un pieņemtos principus.
Esmu noskatījusies ļooti daudz filmas par Liedskalniņu, kolosāls cilvēks, ko lai saka. Pats viņš esot tehnoloģijas mantojis no senčiem te, Latvijā.
