Šie slavenie un ne tik slavenie cilvēki diezgan neapzināti pareģoja savu nāvi.
4 cilvēki, kuri pareģoja savu nāvi39
Pīts Maravičs ir atzīts par vienu no 50 labākajiem NBA spēlētājiem vēsturē un bija labi zināms ar savu spēju sarīkot īstus šovus. Maģiskais Džonsons viņam bija iedevis iesauku Showtime un Džons Havličeks sacīja, ka Maravičs esot labākais driblētājs NBA vēsturē.
Pareģojums:
1974. gadā Maravičam bija 26 un tolaik viņš NBA bija nospēlējis 4 sezonas. Viņš bija savas karjeras virsotnē, tomēr juta, ka basketbols nav visa viņa dzīve. Intervijā ar Beaver County Times Maravičs sacīja: „Es nevēlos spēlēt 10 gadus NBA un tad nomirt no sirdstriekas 40 gadu vecumā”.
Kas notika?
Tajā laikā Maravičs bija šķietami ļoti veselīgs un nebija nekāda iemesla domāt, ka viņš nenodzīvos pietiekami ilgi, lai redzētu labdarības projektus par godu viņa ieguldījumam basketbolā. Tomēr, viņš aizgāja no basketbola sešus gadus vēlāk traumas dēļ, nospelējot tieši 10 NBA sezonas.
8 gadus vēlāk, 1988. gada 5. Janvārī, Maravičs spēlēja draudzības spēli, apgalvojot, ka viņš jūtas lieliski. Tajā liktenīgajā basketbola spēlē viņš nokrita un nomira no sirdstriekas. Pēc tam izrādījās, ka viņa ķermenī bija kāds defekts, proti, viņš visu savu dzīvi bija nodzīvojis bez sirds vārstuļa… Būtībā, Maravičam būtu paveicies, ja viņš būtu izdzīvojis līdz 20, tomēr nezināma iemesla dēļ viņš pamanījās savu dzīves ilgumu dubultot.
Ābrahams de Moivrē bija franču matemātiķis, kurš strādāja ar mirstības tabulām kopā ar Edmondu Helliju, kas nozīmē, ka visu savu dzīvi viņš pavadīja studējot nāvi caur skaitļiem. Izmantojot matemātiku un formulas, de Moivrē izveidoja teoriju, pēc kuras varēja noteikt aptuvenu brīdi, kad cilvēks mirs.
Pareģojums:
Kad de Moivrē bija 87 gadus vecs, viņš pamanīja, ka katru nakti gulēja par 15 minūtēm ilgāk nekā iepriekš. Viņš saprata, ka tad, kad šīs katras 15 minūtes sasummēsies līdz 24 stundām, viņš vienkārši nepamodīsies. Pēc viņa aprēķiniem, viņa nāves datumam bija jābūt 27. Novembrim, 1754. gadā. Uzminiet, kas todien notika?
De Moivrē ar bažām turpināja savu rutīnu un cēlās 15 minūtes vēlāk, līdz pienāca diena, kad tās visas 15 minūtes nonāca līdz 24 stundām un viņš nomira 27. Novembrī, 1754. gadā. Oficiālais nāves iemesls? Miegainība. Interesanti, vai de Moivrē būtu dzīvs līdz pat šodienai, ja viņš būtu iegādājies modinātāju?
Arnolds Šēnbergs bija viens no visu laiku ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem komponistiem cilvēces vēsturē, kurš iepazīstināja pasauli ar atonālo mūzikas stilu, taču to kritizēja 1920. gados. Nacistiem bija riebums pret viņa mūziku un viņš tika izmests no Vācijas.
Pareģojums:
Šēnbergam bija lielas bailes no skaitļa 13. Viņš bija dzimis 13. Septembrī un pavadīja visu savu dzīvi, ticēdams, ka mirs 13. datumā. Viņa bailes no šī skaitļa palielinājās ar katru gadu un viņš centās izvairīties no skaitļa 13. Kad viņš uzrakstīja darbu Moses and Aaron, Šēnbergs saprata, ka šī darba nosaukumā ir 13 burti, tādēļ viņš nomainīja Aaron uz Aron, par ko viņš izteicās šādi: „Tā nav māņticība, tā ir ticība”.
Kas notika tālāk?
Kā izrādījās, Šēnberga fobija nebija tik iracionāla. Viņā 76. dzimšanas dienā, kāds viņa draugs muzikants Oskars Adlers uzrakstīja viņam vēstuli, kurā bija rakstīts, lai uzmanās no turpmākā gada, jo 7+6=13. Tas, protams, nebija jauki no Adlera puses.
Šis brīdinājums pārbiedēja Šēnbergu kā vēl nekad. Tad, 1951. gada 13. datumā (starpcitu, tā bija piektdiena), Šēnbergs nolēma palikt gultā visu dienu, kas bija efektīvākais veids, kā izvairīties no nāves. Bija pienācis vakars, pulkstens bija 23:45, kad Šēnberga sieva tīrīja istabu un sacīja viņam: „Redzi, diena ir gandrīz galā. Visas tavas rūpes bija veltīgas”. Tajā mirklī, Šēnbergs nomira.
Attēlā apakšā pa kreisi redzams Oskars Adlers, bet apakšā pa labi- Šēnberga kaps.
Viljams Tomass Steds tiek uzskatīts par mūsdienu žurnālistikas tēvu. Patiesībā, viņš bija pionieris kādā pētnieciskā žurnālistikā, kurai Lielbritānijā tika nomainīts vecuma ierobežojums no 13 līdz 16 gadiem, jo tajā bija redzama bērnu seksuālā izmantošana. Tas saniknoja valdību un viņš tika arestēts.
Pareģojums:
Neskaitot šo profesiju, Steds bija arī izdomātu stāstu rakstnieks un viņš interesējās par okultismu. 1886. gadā viņš sarakstīja mazu gabalu The Sinking of a Modern Liner priekš žurnāla Pall Mall Gazette. Stāsts bija par kādu okeāna laineri, kurš atiet no ostas Anglijā uz Ņujorku un tiek iesaistīts sadursmē. Vēl tajā bija rakstīts par to, ka daudz pasažieru noslīka, jo bija pārāk maz glābšanas laivu.
Pāris gadus vēlāk, 1892. gadā Steds uzrakstīja vēl vienu darbu From the Old World to the New, kurā pasažierim uz kuģa Majestic ir nākotnes vīzija par to, ka okeāna laineris ietrieksies aisbergā un pēc tam palīgā dosies kāds kuģis, kurš izglābs pasažierus.
Visi jau noteikti zina, kas notika īstenībā… 20 gadus vēlāk, 1912. gadā avarēja Titāniks, kurš uzskrēja uz aisberga un bija ceļā no Anglijas uz Ņujorku. Aptuveni 1500 cilvēku gāja bojā, jo bija par maz glābšanas laivu. Viens no šiem cilvēkiem bija Viljams Tomass Steds.