Neparasti stāsti un notikumi pavada katru cilvēku, tomēr, kad jau tiem stāstiem klāt ir bildes, vārdi liekas daudz patiesāki, ne?
10 šermuļus uzdzenošas fotogrāfijas un stāsti, kas slēpjas aiz tām22
Bildes, kuras uz pirmo acu skatienu liekas fotošopētas, varētu būt arī reālas... Vai tomēr tas viss ir tikai viens milzīgs joks? Katram ir pašam jāizlemj, kurā bildē redzama patiesība, bet kurā - patiesība.
1924. gadā 2 kuģa “S.S. Watertown” apkalpes locekļi nejauši tika nogalināti, kad tie, tīrot noliktavu, saelpojās indīgas gāzes. Uz kuģa nebija telpas, kur varētu novietot abus mirušo ķermeņus, arī līdz tuvākajai ostai vajadzēja peldēt vairākas dienas, tāpēc kapteinis nolēma, ka ķermeņi ir jāpārmet pāri bortam. Nākošās pāris dienas vairāki apkalpes locekļi, tai skaitā arī pats kapteinis, redzēja abu mirušo sejas no jūras ūdeņiem cieši pētot kuģi. Kuģis apstājās Ņūorleānas ostā, un kapteinis nolēma uz klaja uzinstalēt kameru. Tad bija pienācis arī kuģa laiks doties atpakaļ atklātajā jūrā. Arī šoreiz baismīgās sejas vēroja kuģi, bet tagad to skatienus iemūžināja kamera.
Kāda sieviete bija devusies pie savas meitas kapakmeņa, kura savu dzīvību bija traģiski zaudējusi 17. gados. Sieviete nolēma nofotorgāfēt kapu. Kad viņai tika atdotas atpakaļ gatavās fotogrāfijas, viņa ieraudzīja to, kas tai brīdī kapos noteikti nebija. Uz viņas meitas kapa sēdēja nepazīstams bērns, lai gan sieviete apgalvo, ka tai dienā nekādu bērnu kapos nebija...
Fotogrāfs Kriss Brakleijs bija sajūsmā par Londonas Svētā Botolpa baznīcu, tāpēc bija nolēmis iemūžināt tā skaistumu ar fotoaparātu. Kad viņš veidoja bildes, viņš ieraudzīja kaut ko neparastu. Bildes augšējā labajā stūrī bija redzama spocīga sievietes figūra. Brakleijs apgalvo, ka tai brīdī, kad tika veiktas bildes, baznīcā atradās tikai 3 cilvēki, bet neviens nebija uz balkona.
Šī fotogrāfija tika uzņemta 1999. gadā Seftonas baznīcā, kura atrodas Mersisaidā, Anglijā. Bildes mērķis bija iemūžināt savdabīgo skulptūru. Pats fotogrāfs saka, ka tai brīdī, kad bilde tika uzņemta, skulptūras priekšā nebija neviena. Viņš izvirzija teoriju, ka šis fantoms ir kāds no mirušajiem, kas kādreiz kalpojis baznīcai.
Šī bilde ir jau izceļojusi interneta neaptveramos plašumus un, iespējams, ir viena no populārākajām spoku bildēm. Nav nekādas informācijas, kas ir uzņēmis šo bildi un kas ir tās personas bildē, bet, pētot fonu, cilvēki izsprieda, ka fotogrāfija tika uzņemta Manillā, Filipīnās. Internetā joprojām notiek strīdi, vai bilde ir īsta vai arī tas ir tikai kāda fotošopera darbs. (Kā jau ar lielāko daļu tāda veida bildēm...)
1984. gadā paranomālās izmeklēšanas laikā rotaļlietu veikalā “Toys’R’Us” Saniveilā, Kalifornijā, tika uzņemta šī savdabīgā bilde. Tika teikts, ka, kad bilde tika uzņemta, tā bija normāla un nekas pārdabisks tajā nebija redzams, tomēr, kad bilde tika sataisīta, tajā parādījās nezināma vīrieša siluets, kas bildes uzņemšanas brīdi noteikti nav bijis kadrā. Ja uzmanīgāk papēta siluetu, var redzāt, ka apģērbs nav no mūsu ēras. Tiek stāstīts, ka vēl līdz pat šodiendienai šai spēļu veikalā notiek neizskaidrojamas lietas...
Daudzi Svētās Jaunavas Marijas baznīcas (kura atrodas Nortampotonā, Anglijā) apmeklētāji stāsta, ka mises laikā parādās spocīga figūra un sāk lūgties kopā ar pārējiem mises dalībniekiem. 1964. gadā izdevās arī nofotogrāfēt šo spoku. Fotogrāfa Gordona Karola, tāpat kā Krisa Brakleija, mērķis bija iemūžināt baznīcas skaistumu, tomēr, kad viņš attīstīja bildes, viņš ieraudzīja to, ko daudzi uzskata par baznīcas spoku.
Arī šī bilde ir populāra interneta vidē. Parasti tai klāt ir arī šis teksts:
“Šī sieviete ir mana vecmamma. Līdz pat 94 gadiem viņa spēja pati par sevi parūpēties, tomēr pēc kāda laika viņas prāts sāka spēlēt ar viņu spēles, tāpēc viņai nācās doties uz pansionātu. Pirmās nedēļas beigās (kopš viņa sāka dzīvot veco namā) notika pikniks priekš pansionātā dzīvojošajiem ļaudīm un to ģimenēm. Mana mamma un māsa piedalījās šai pasākumā. Mana māsa uzņēma divas bildes tai dienā. Šī ir viena no tām. Tā tika uzņemta svētdien 17. oktobrī 1997. gadā. Mēs domājam, ka vīrietis, kas ir fonā, ir vectēvs, kurš mira 14. oktobrī 1984. gadā. Mēs nepamanījām to vīrieti līdz pat 2000. gada Ziemassvētkiem (mana vecmamma tad jau vairs nebija starp dzīvajiem). Mana māsa nodomāja, ka ši ir tik jauka bilde ar vecmāmiņu, ka nolēma sataisīt kopiju arī mammai. Tomēr arī tad neviens nemanīja vīrieti! Tikai, kad māsa iedeva man bildi un es pajautāju, “Kā tu domā, kas ir tas vīrietis fonā”?, mēs sapratām, ka šis cilvēks ir tas pats cilvēks, kas ir attēlots melnbaltajās bildēs – mans vectēvs.”
Šīs ir arī tās melnbaltās bildes, par ko iepriekš tika minēts.