šis ir mans pirmais nopietnais raksts un ceru ka to novērtēsiet:)
Sodien tā padomāju ejot pa ielu ieraudzīju kā vienā mājā pie loga sēdēja suns un kad viņš sāka riet saimniece viņam iesita ar čību pa galvu taču es domāju ka tas nemaz nebija nepieciešams. Suni bērnībā ir jāpieradina riet tikai tad kad tas ir patiešām nepieciešams un ja mājdzīvniekam dara pāri jau berniba tad vel tas nav tik traki jo tad viņš saprot ka tā nedrīkst darīt, bet ja to dara kad mājdzīvnieks jau ir pieaudzis tad viņš to vairs nesaprot. Nesaprotu vispār ka sunim var darit pāri tik stipri, ka to dara daži labi....
Es dažus cilvēkus nu nepavisam nesaprotu. Mani piemēram suns mājas sagaida katru dienu kas es atnāku. Viņš katru vakaru man velta savu uzmanību un milestibu kas nāk no viņa mazās sirsniņas, bet man pietiek ar to. Es no viņa negaidu neko vairak, jo tas taču ir tikai suns, bet man viņš nozīmē daudz. ;) Kad mans suns vēl bija pavisam mazs viņš ari bija jāmāca un man reizem nācās viņam iesist ar avīzi, bet maziņš kad viņš bija viņam pietika ar vienu reizi kad viņam kautko neļauj un viņš vairs nekad nav neko tadu darijis, ko berniba viņam neļāvu.
Lai taču cilvēki kadreiz apdomājas, ko viņi dara un lai nedara pāri dzivniekiem. Viņi taču mums neko sliktu nav izdarījuši, kapēc gan mums būtu viniem janodara tas, ko viņi mums nav nodarījuši. Kā jau katram cilvēkam mums visiem patīk ja ir mājās kads kurs vakaros sagaida vai arī kāds ar ko var paspeleties vientuļos vakaros un lielakajais daļai patīk kaķi vai suņi. katram jau ir sava attieksme pret mājdzīvniekiem bet es ceru ka vairs nebus tā ka pa televizoru būs jāredz kā atkal dara pāri dzīvniekiem. Un lūgums jums cilvēki LUDZU, JA PANEMIET SUNI PIE SEVIS, NEKAD NEIZMETIET PECTAM VINU NO MAJAS...:(
Liels paldies par uzmanību! ;)