Anekdotes pirmdienai2

Tiek tiesāta sieva par vīra piekaušanu.
Viņa skaidro:
– Viss sākās ar to, ka viņš atsauca mani mājās no darba,
izģerba mani un noguldīja gultā un tad ar idiotisku smiekliņu teica 
“aprill, aprill”…

Vecs ebrejs pieaicina sievu pie nāves gultas:
– Roza, manu zelta gabaliņ,
zvēri’, ka pēc manas nāves tu nevienu nemīlēsi.
– Bet ja tu nenomirsti?

Gadu pēc kāzām pie savedējas atnāk bijušais līgavainis:
– Ziniet, esmu bezgala laimīgs,
ka sievu man izvēlējāties jūs.
– Kāpēc? 
– Tikai no domas,
ka esmu viņu izvēlējies pats, es nomirtu.

– Ciperovič, jūsu savaldība mani pārsteidz.
Kā jums izdodas būt tik savaldīgam?
– Ikdienas treniņš. Mājās man ir sieva, sievasmāte,
četri bērni, divi suņi un šķiltavas, kas nedarbojas.

Sievasmāte pieskata
manus bērnus katru sestdienu,
bet es kā atlīdzību par to
pieskatu viņas meitu katru dienu!

– Ābram, kur tu tā skrien?
– Vai tad tu neesi dzirdējis? Ķer kamieļus un kastrē.
– Kāpēc tad tu tā skrien?
– Ahā! Ja noķers, tad mēģini pierādīt, ka neesi kamielis!

Ābrams:
– Sazin kas notiek,
jau trešo dienu strādāt negribas.
Ko tas varētu nozīmēt? 
Haims:
– Nezinu, droši vien trešdienu…
Lektors jautā aspirantiem vēsturniekiem:
Sakiet, lūdzami,
kas bija drosmīgāks par Aleksandru Ņevski,
gudrāks par Sokrātu,
taisnīgāks par Zālamanu,
– godīgāks par Vašingtonu,
asprātīgāks par Čehovu un skaistāks nekā Apollons?
Atskan skumja Ābrama balss:
– Manas sievas Zāras pirmais vīrs…

– Zini, kad satieku tevi, tūlīt atceros Haimu.
– Kāpēc?
– Viņš arī man neatdod parādu.

Svētkos kāds pārītis nozūd guļamistabā.
Pēc brīža tumsā atskan kaislīgi čuksti:
– Haim, tu vēl nekad neesi mani mīlējis tā, kā šoreiz.
Droši vien tāpēc, ka šodien ir svētki. 
– Nē, droši vien tāpēc, ka neesmu Haims.