Sveiciens pavasara vakarā!
Mākslas uzdevums, manuprāt, ir nest ideju, domu.
Tā ir daļiņa no manas pasaules. Krāsas sabojājušas neskaitāmas drēbes, bet grafīta zīmulis laiza sudrabotu plaukstu. Dažkārt smejos, ka abas rokas man aug no pēcpuses. Nemāku strādāt tīri un kārtīgi. Mācos.
Tagad saņēmu to mazo trīcošo drosmi aiz astes, lai padalītos ar saviem grafiskajiem zīmējumiem. Esmu gan facebookā, gan dalos Deviantartā, taču tā ir globāla auditorija. Esmu gliemezis čaumalā.
Jaunas idejas seko pa pēdām, taču laiks iztek kā smilšupulkstenī...
Tā es redzu šo pasauli ir virsraksts šo darbu sērijai, kas tapa periodā, kad "atvērās acis".
Laipni lūgti manu mazo vīziju pasaulē...