Bet otrs Eros ir saistīts ar Urāna Afrodīti, kuras dzimšana, pirmkārt, nav saistīta ar sievišķo, bet tikai vīrišķo (paša šī Erosa dzimšana vispār nav saistīta ne ar vienu, ne otru- piez.); un otrkārt, ir vecākais, un tam nav daļas pārkāpumā. No šejienes arī izriet ka tie, kas ir šādas mīlestības iedvesmoti, vēršas pie vīriešiem (sievietes netika izglītotas-piez.), ar pievilcību uz to, kas ir dabiski daudz spēcīgāka (tieksme izglītot -piez.) un tam ir lielāka jēga. Un kāds var saskatīt pašā pedo-goģijā (šeit mazliet pamainīts termins - piez.), tie, kas ir pamudināti tīri no šādas mīlestības; jo viņi nemīl zēnus, izņemot tad, ja tiem sāk parādīties saprāts, un tas ir tuvu tam laikam, kad parādās bārda (Nu, kāda te vairs pedofīlija? - piez.)
Piedevām grieķu valodā ir vairāki termini mīlestībai, kā piem “agape” (vispārmīlestība), “eros” (iekāre, tieksme divos aspektos), “fīlija” (draudzība) “storge” (vecāku mīlestība un empātija). Piedevām ne viens no šiem terminiem nenozīmē dzimuaktu. Grieķiem "nodarboties ar mīlestību" (latviešu valodā arī nav šāda jēdziena) jeb, praktizēt mīlestību nenozīmē to pašu ko krieviem vai amerikāņiem. Arī pedofīlija ir saknē nepareizs apzīmējums, jo, kā jau lasījāt, "fīlija" ir draudzīga mīlestība, uz līdzvērtīgiem pamatiem, un tā nav iemīlēšanās - "erotolipsīja", tā ka ja mēs gribam nosaukt pareizi to slimību, ko izjūt pieaugušais, kā seksuālu iekāri pret bērnu, tad tā pareizi skanētu "paido-lagneija" (lagneija - iekāre). Kā zināms, Platona "Dzīrēs" piedalījās grieķi, kuri runāja grieķu valodā. “Rastos” ir pavisam atsevišķs jēdziens, un tas būtu tulkojams kā “mīlestības pamudinājums” un tam nav saistība ar “kinaidos”, jeb pasīvo lomu homoseksuālismā, kas senajā Grieķijā bija tikpat pagodinoša, kā mūsdienās, nedz ar Erosa zemāko aspektu. Ja kāds morālais slimnieks arī noziedzās pret saviem skolniekiem, un tas nebija Sokrāts, tāpat kā atsevišķi, slimi vecāki reizēm pret saviem bērniem, neviens taču vecāku mīlestību nesāks uzskatīt par amorālu.
Manuprāt, šeit jautājums kļūst gluži skaidrs, arī neesot filosofam...
