"Monas Lizas" noslēpums6

Kāpēc Leonardo da Vinčī neiemīlēja nevienu sievieti? Atbildi uz šo jautājumu varam mēģināt meklēt da Vinčī ģimenes vēsturē un mākslinieka bērnībā. Viņa tēvam notāram Pjēram da Vinčī piederēja muiža Vinčī apkaimē Albāni kalnos Toskānā. Šeit viņš sastapa nākamo Leonardo māti, meitenei Katerīnu. Viņa bija vienkārša zemniece, spēcīga, veselīga, skaista. Pjēram bija 25 gadi, kad 1452.gadā Katerīnai piedzima ārlaulības bērns, kuru nosauca par Leonardo. Kāds Leonardo da Vinčī biogrāfs raksta: "Lai Katerīnai izdzītu muļķības no galvas un nomierinātu pats sevi, vecais Antonio (Pjēra tēvs) aprecināja dēlu ar florencieti Albiēri no Amadoru dzimtas un, atvēris maku, pierunājis jauno cilvēku Pjēru del Vaku apprecēt skaisto piekrāpto Katerīnu." Tā Leonardo tūlīt pēc piedzimšanas tika šķirts no savas mātes. Piecu gadu vecumā zēns sāka ievērot, ka viņam aizvien neatlaidīgi seko kāda sieviete. Tā bija Katerīna, viņa māte. Pastaigājoties zēns viņu bieži redzēja. Parasti Katerīna stāvēja pie kāda ciemata mājas un ar skumju smaidu lūkojās uz Leonardo. 

No Zigmunda Freida izveidotās klasiskās psihoanalīzes viedokļa, ar lielu ticamību var uzkratīt, ka zēnā izveidojās tā sauktais Edipa komplekss. Tas nozīmē, ka zēns iemīlēja savu māti un vēlējās incestu ar viņu, vienlaikus jūtot greizsirdību un ienīstot tēvu. Varbūt šis komplekss zēnā nebija iesakņojies pilnībā. taču daļēji viņš varēja būt tās varā. Kopš bērnu dienām Leonardo apziņā bija apziņā iespiedies skaistās zemnieces Katerīnas tēls. Zēnam viņam tā arī palika Katerīna pat tad, kad viņš Florencē uzzināja, ka Pjēro del Vaka sieva ir viņa māte. Šķirts no mātes kopš mazotnes, Leonardo nespēja izjust, kas ir dēla mīlestība. Taču viņš mīlēja šo tēlu. Viņš bija iemīlējies savā mātē. Tieši tāpēc viņš nekad neiemīlēja citas sievietes un viņam nekad nebija ģimene. Tieši tāpēc viņš arī nezīmēja autoportretus: Leonardo ļoti līdzinājās savai mātei. Ja viņš mēģināja gleznot sevi uz audekla parādījās mātes vaibsti, taču vīrieša izskatā. Groteskā veidā parādījās viņa ideālam, viņa elks. Viegli saprast, ka kaut ko tādu da Vinčī nespēja. Pastāvīgi atrodoties savā kompleksu ietekmē, Leonardo nevarēja neuzgleznot Katerīnas portretu. Taču, lai glezna atbilstu viņa elkam, lai Katerīna tajā būtu kā dzīva, māksliniekam bija vajadzīgs modelis. Acīmredzot Mona Liza Džerardīna, Frančesko del Džokondo sieva, bija līdzīga Katerīnai vai vismaz viņu atgādināja. Recīzi zināms tikai viens: šis portrets māksliniekam nebija pasūtīts. 

Ļoti iespējams, ka Leonardo da Vinčī tīšuprāt sadraudzējās ar Frančesko del Džokondo un pats ierosināja uzgleznot viņa sievas portretu. Ar ko vēl Mona Liza varēja piesaistīt šī mākslinieka uzmanību? Viņa bija noskumusi. Mona Liza tajā laikā vēl nebija atguvusies pēc meitas nāves. Jaunās sievietes skumjais smaids un acis atsauca Leonardo atmiņās Katerīnu, viņa māti, kura tajā laikā jau dusēja kapos. Leonardo apsolīja Frančesko uzgleznot viņa sievas portretu un, vēltījis šim darbam četrus gadus, tā arī atstāja to nepabeigtu. Izliekoties, ka glezno Monas Lizas portretu, patiesībā radīja Katerīnas tēlu. Četrus ilgus gadus, pēc dažiem aprēķiniem ziedojis vairāk kā 10 000 stundu, Leonardo da Vinčī radīja savu šedevru, ar otu izdarot 1/20 līdz 1/40 mm lielus triepienus. To spēja tika viņš- tas bija katorgas apsēstais darbs. Kad portrets bija gatavs florencieši atzina ka darbā ir redzama Mona Liza. Zināmas portreta atšķirības no oriģināla uzskatīja par mākslinieka redzējumu, portreti taču neatēlo modeli ar absolūtu precizitāti. Tāpēc Monu Lizu atpazina visi, izņemot viņas vīrs. 

Frančesko del Džokondo, protams, saprata, ka portretā attēlotā sieviete nav viņa sieva. Tāču viņš arī nezināja ka tā ir Katerīna, kurai jaunības gados līdzinājās arī Leonardo. Tieši ar to ir izskaidrojami dīvainie rezultāti, kādi iegūti pēc mākslinieka autoportreta un gleznas salīdzinošās analīzes ar datorprogrammu. Pabeidzis gleznot portretu, Leonardo da Vinčī aizbraucis no Florences. Gleznu viņš paņēma līdzi, jo tā bija vērtīga tikai viņam. Līdz pat savas dzīves beigām, sešpadsmit gadus viņš nešķīrās no gleznas, vienmēr glabājis to pie sevis un nevienam nerādījis. 

Jāatzīmē vēl kāds interesants fakts. Vēlāk, pēc aizbraukšanas no Florences, Leonardo uzgleznojis portreta fonu. Tā ir klanu ainava. Kalni viss labāk atbilsts tieši Katerīnai. Tie ir kalni, kuros viņa ir dzimusi un uzaugusi, tā ir viņas pasaule. Ģeniālais un noslēgtais Leonardo da Vinčī aiz trejdeviņām atslēgām noglabājis "Monas Lizas" noslēpumu.