Mācoties Latvijas Universitātē Pedagoģijas Psiholoģijas un Mākslas fakultātē par graf. diz. mūs māca zīmēt dažādas kompozīcijas un priekšmetus, bet tiekot otrajā kursā galvaskauss bija mans pirmais priekšmets kuru zīmēju aiz savām vēlmēm, nevis tikai tāpēc, ka lika.
Kā arī, tā ir pirmā reize kad zīmēju vispār galvaskausu, ja neskaita mazotnes primitīvos zīmējumus :D .
Te vairāk ir galvaskausa attīstība, mana zīmēšanas gaita.
Es varbūt neesmu pro, un noteikti neesmu vienīgais cilveks šajā spoku bariņā, bet pašam prieks par savejo darbu gan bija, un joprojām ir, kamēr nebūšu kādu dienu uzzīmējis ko pārspējošāku.
Tagad, man jāizdomā eseja, lai aizpildītu nepieciešamību superorģinalrakstam, lai kopā ir 200 vardi. Un kamēr rakstu šo, man jau ir 100 vārdi :D . Jāieliek punkti ar atstarpēm arī pie reizes, jo izskatās, ka tas skaitās kā vārds. Hey, nu jau ir 123 vārdi. . . . . . . jau 132. :D
Labi. Sākotnēji mums iedeva grāmatu kur varam paskatīties kā parasti tiek konstuēts galvaskauss, proti tā pat kā galva(mums galva bija pirms tam, bet vairāk ar kantīm un nošķeltam malām, nevis tīra cilvēciska galva), un tur bija tik profesionāli un reālistiski uzzīmēts galvaskauss uz melna fona, ka likās, it kā tā būtu fotogrāfija, un tas mani motivēja, un iedvesmoja zīmēt melnu fonu arī, bet man to nesanāca izdarīt, un tagad man ir bail izbojāt šo darbu, tāpēc atstāšu kāds ir.
Paskat, jau 228 vārdi...nu labi, jau 232.
